“Ja ome gribētu pārskaitīt 3000 eiro…” Keita piedāvā veidu, kā pasargāt cilvēkus no krāpniekiem – vai bankai šāda ideja šķiet laba? 0
Kŗāpnieku izdomātās shēmas kļūst arvien pārliecinošākas, un īpaši satraucoši tas ir gadījumos, kad par upuri kļūst seniori, kuriem tiek izkrāpti gadiem krātie naudas līdzekļi. LA.LV lasītāja Keita, domājot par savas omītes drošību, nonākusi pie jautājuma – vai internetbankā nebūtu iespējams ieviest papildu drošības mehānismu, kas ļautu tuviniekam apstiprināt lielākus naudas pārskaitījumus?
Keitas ome ir cienījamā vecumā, taču joprojām pati kārto savus maksājumus internetbankā. Viņa ir patstāvīga un nevēlas atteikties no iespējas pašai rīkoties ar savu naudu. Tomēr, apzinoties, cik pārliecinoši mūsdienās darbojas krāpnieki, ģimenei radies jautājums – vai nebūtu iespējams rast risinājumu, kas cilvēkam ļautu saglabāt neatkarību, bet vienlaikus pasargātu viņu brīdī, kad tiek veikts neierasts vai aizdomīgi liels maksājums?
Šāda ideja radusies Keitai. Viņa uzskata, ka ikdienas ikdienas maksājumus cilvēkam būtu jāļauj veikt pašam, taču lielākiem pārskaitījumiem varētu būt nepieciešams vēl viens apstiprinājums.
Keita mums raksta: “Mana ome ir cienījamā vecumā, taču joprojām pati kārto savus maksājumus internetbankā. Viņa nav ne bezpalīdzīga, ne tāda, kurai vajadzētu atņemt iespēju pašai rīkoties ar savu naudu. Tomēr pēdējā laikā, dzirdot arvien jaunus stāstus par telefonkrāpniekiem, viltus policistiem, banku darbiniekiem un dažādiem “steidzamiem” maksājumiem, viņai pašai ir kļuvis bail kļūdīties.
Nesen ģimenē runājām – būtu taču ļoti vienkāršs risinājums. Ome pati varētu apmaksāt elektrību, telefonu, komunālos rēķinus un veikt citus ierastos maksājumus, bet, piemēram, pārskaitījumam virs 300 vai 500 eiro būtu nepieciešams vēl viens apstiprinājums no manis vai cita viņas izvēlēta tuvinieka.
Nevis tāpēc, lai kontrolētu viņas naudu, bet lai būtu vēl viens drošības slānis. Ja ome pēkšņi gribētu pārskaitīt 3000 eiro uz iepriekš neizmantotu kontu, es savā telefonā saņemtu paziņojumu: “Vai apstiprināt šo maksājumu?” Tad pietiktu ar vienu zvanu omei, lai noskaidrotu, vai viņa tiešām pati to vēlas darīt.
Cik saprotu, uzņēmumu pasaulē princips, ka darījuma veikšanai nepieciešams divu cilvēku apstiprinājums, nav nekas neparasts. Kāpēc kaut ko līdzīgu nevarētu brīvprātīgi izvēlēties arī privātpersona?
Turklāt tam nebūtu obligāti jāattiecas tikai uz senioriem. Šādu iespēju varētu izmantot ikviens, kurš to vēlas. Cilvēks pats noteiktu summu, no kuras nepieciešams otra cilvēka apstiprinājums, un pats izvēlētos uzticības personu. Ja nevēlies – funkciju neizmanto.
Man šķiet, ka mēs ļoti daudz runājam par to, ka cilvēkiem jābūt uzmanīgiem un nedrīkst izpaust bankas datus. Taču krāpnieku metodes kļūst arvien pārliecinošākas, un sevišķi vecākam cilvēkam stresa situācijā var pietikt ar dažām minūtēm, lai zaudētu gadiem krātus ietaupījumus.
Tāpēc gribētos pajautāt Latvijas bankām – vai tiešām nav iespējams privātpersonām ieviest brīvprātīgu “četru acu principu”? Varbūt tehniski tas ir daudz sarežģītāk, nekā izklausās? Bet, ja šāda sistēma pasargātu kaut daļu cilvēku no dzīves ietaupījumu zaudēšanas, vai nebūtu vērts par to vismaz nopietni padomāt?”
Lai noskaidrotu, vai šādu papildu drošības mehānismu privātpersonām būtu iespējams ieviest un kādi risinājumi klientiem jau šobrīd ir pieejami, sazinājos ar “Swedbank” mediju attiecību vadītāju Jāni Kropu, kurš skaidroja, kādi risinājumi klientiem šobrīd ir pieejami un kā banka vērtē ideju par “četru acu principu”.
Krops skaidro, ka šobrīd bankas izstrādes plānos nav iekļauta ideja par tā dēvētā “četru acu principa” ieviešanu maksājumiem privātpersonām. Tomēr “Swedbank” jau iepriekš ir piedāvājusi risinājumu, kas zināmā mērā paredzēja papildu pārbaudi pirms pārskaitījuma veikšanas.
“Kādreiz Swedbank klientiem bija iespēja, ka pēc bankas darbinieka atzvanīšanas varēja veikt pārskaitījumu, tomēr interese pēc šādas funkcijas bija teju nekāda un pakalpojums tika slēgts,” norāda Krops.
Taču, pēc bankas pārstāvja teiktā, šāds risinājums pats par sevi nebūtu garantija, ka cilvēks tiktu pasargāts no krāpniekiem. Viens no iemesliem ir tas, ka krāpnieki nereti tieši uzdodas par bankas darbiniekiem un mēģina panākt, lai cilvēks pats veic vai apstiprina viņu norādītās darbības.
“Klienti tam tic, risks, ka šo izmantotu krāpnieki ir pārāk liels,” skaidro Krops.
Tādēļ arī gadījumā, ja bankā būtu iespējams piesaistīt uzticības personu, pastāvētu risks, ka krāpnieki mēģinātu izmantot pašu sistēmu savā labā. Piemēram, cilvēks, kurš jau ir noticējis krāpnieka stāstītajam, varētu tikt pierunāts mainīt savus drošības iestatījumus vai apstiprināt nepieciešamās darbības.
Banka norāda, ka klientiem jau šobrīd ir iespēja noteikt savus pārskaitījumu limitus. Tas ļauj pašam cilvēkam izvēlēties, cik lielu summu iespējams pārskaitīt, tādējādi ikdienā samazinot risku veikt ļoti lielu maksājumu.
Taču arī šis drošības mehānisms nav absolūta garantija. Ja krāpniekam izdodas iemantot klienta uzticību, viņš var mēģināt panākt, lai pats klients palielina noteiktos limitus:
“Daļā gadījumu krāpnieki no klientiem iegūst pilnu konta pārvaldību, un tālāk rīkojas jau bez klienta ziņas.
Tāpēc svarīgāk ir pievērst uzmanību krāpšanas atpazīšanai, lai klients vispār neuzķertos uz krāpšanas mēģinājumu.”
“Swedbank” norāda, ka banka regulāri iegulda tehniskajos risinājumos, kas paredzēti krāpšanas gadījumu novēršanai. Pēc bankas sniegtās informācijas, šie risinājumi jau šobrīd ļauj novērst aptuveni pusi krāpšanas mēģinājumu.
Tomēr arī vismodernākā sistēma nevar pilnībā pasargāt cilvēku, ja krāpniekam izdodas viņu pārliecināt pašam apstiprināt maksājumu vai mainīt drošības iestatījumus.
“Tomēr lai kādi būtu tehniskie risinājumi, atslēga visam ir cilvēka rīcība. Ja mēs kritiski neizvērtējam informāciju vai arī steidzamies, pastāv liela iespēja neatpazīt krāpšanu,” skaidro Krops.
Lai gan īpaša “četru acu principa” funkcija privātpersonām pašlaik netiek plānota, cilvēks pirms neierasta maksājuma veikšanas var konsultēties ar kādu sev tuvu un uzticamu personu: “Varbūt “4 acu principa” vietā vienkāršāk ir piezvanīt šai uzticības personai un pajautāt vai iecerētā darbība nerada bažas, kā zināms ne tikai 4 acu princips ir vērtīgs, bet arī divas galvas labāk par vienu.”
Vai arī tev ir kāds jautājums, novērojums vai pieredze, ar kuru vēlies dalīties? Droši raksti man uz [email protected]
