FOTO, VIDEO. “Absolūts haoss!” Spānijā ielaužas tūkstošiem imigrantu, armija un policija nespēcīgi, izsludina ārkārtas situāciju 1
Nezināms cilvēku skaits peldus un brienot nonācis Spānijas anklāvā, kas robežojas ar Maroku, raksta The Guardian.
Spānijas valdība nosūta papildu karavīrus un policistus uz savu Ziemeļāfrikas anklāvu Seutu pēc tam, kad dažu stundu laikā tūkstošiem cilvēku no kaimiņvalsts Marokas peldus un brienot iekļuvuši šajā nelielajā teritorijā.
Ceturtdien Tarahalas pludmalē uzņemtajos video redzams, kā cilvēku pūļi iet gar moliem un skrien pa pludmali un ceļiem.
Lielākā daļa, šķiet, bija jauni vīrieši, taču viņu vidū bija arī ģimenes ar sievietēm un bērniem. “Lai dzīvo Spānija!” daži sauca neatkarīgajam fotogrāfam, kurš strādāja “Associated Press” uzdevumā un filmēja notiekošo.
Spānijas robežu apsargājošās Gvardia Civil pārstāvis sacīja, ka migranti “masveidā ienāk no jūras” caur Tarahalas molu, taču nevarēja sniegt aptuvenu skaitu.
Ceturtdienas vakarā Spānijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka uz Seutu tiks nosūtīti 60 bruņoto spēku karavīri, kā arī vēl 30 Gvardia Civil darbinieki.
🚨 🇮🇹🇪🇦 BREAKING: Amid the worsening migrant crisis in Ceuta, Italy is reportedly considering suspending Schengen travel with Spain – Reuters pic.twitter.com/BdXamPkWlb
— Anonymous TV 🇺🇦 (@YourAnonTV) July 30, 2026
“Bruņotie spēki stiprinās Gvardia Civil spējas tās pilnvaru īstenošanā un jebkādos citos uzdevumos, kas var būt nepieciešami drošības uzturēšanai Seutas pilsētā,” paziņoja ministrija.
Tomēr ministrija noraidīja aicinājumus izsludināt nacionālo ārkārtas situāciju, norādot, ka šādu ārkārtas situāciju nevar izsludināt migrācijas jautājumu dēļ.
Tā esot iespējama tikai smagu meteoroloģisku notikumu gadījumā, piemēram, pašreizējo meža ugunsgrēku dēļ, vai arī vulkāna vai kodoldraudu gadījumā.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess paziņoja, ka viņa valdība sniegs “tūlītēju atbildi” uz situāciju Seutā, kas atgādina 2021. gada robežkrīzi, kad tikai divās dienās ieradās vairāk nekā 8000 cilvēku.
“Mēs mobilizējam visus nepieciešamos resursus, strādājam ar Marokas un starptautiskajām iestādēm un gatavojam nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu normālu situāciju,” viņš rakstīja platformā “X”.
“To es tikko pavēstīju prezidentam Vivasam. Šis ir brīdis risinājumu veidošanai – ar atbildību un sadarbību.”
Seuta un otra Spānijas Ziemeļāfrikas teritorija Melilja veido Eiropas Savienības vienīgo sauszemes robežu ar Āfriku. Abās pilsētās periodiski notiek mēģinājumi iekļūt Eiropā.
🚨 NOW: It’s 4:20 am in Ceuta, Spain, and Moroccan streets leading to the border crossing are GRIDLOCKED as THOUSANDS of Africans rush to join the invasion
Socialist Spanish PM Sanchez told the military to STAND DOWN, ensuring the invasion continues.
How much more will… pic.twitter.com/ZrOq7eliro
— Nick Sortor (@nicksortor) July 31, 2026
Spānijas nacionālā raidorganizācija TVE ziņoja, ka Seutā iekļuvuši 2000 līdz 3000 cilvēku, savukārt valsts ziņu aģentūra EFE vēstīja, ka daļa teritorijā nonākusi, pārvarot augsto robežžogu.
Seutas prezidents aicinājis Spānijas valdību izsludināt nacionālo ārkārtas situāciju.
EFE arī ziņoja, ka Marokas varasiestādes pilnā ekipējumā izmantojušas asaru gāzi un ūdensmetējus, lai izklīdinātu cilvēkus pie robežas.
“Situācija ir absolūts haoss,” sacīja Rašids Sbihi, Seutas Gvardia Civil darbinieku asociācijas vadītājs. “Precīzus skaitļus nav iespējams nosaukt, bet robežu šķērso tūkstošiem migrantu.” Viņš piebilda, ka robeža esot “pilnībā sabrukusi”.
Aģentūra “Agence France-Presse” citēja valdības pārstāvi, kurš sacījis, ka atrasti deviņi bojāgājušie.
Thousands of migrants have streamed into the tiny Spanish territory of Ceuta in North Africa from Morocco, prompting local officials to call for help from Spain’s national government in Madrid to restore the border. pic.twitter.com/S2fTWapBzR
— The Associated Press (@AP) July 30, 2026
Marokas Cilvēktiesību asociācijas pārstāvis Ašrafs Maimuni situāciju raksturoja kā “ārkārtēju”. Viņš sacīja, ka Tarahalas robeža ceturtdienas rītā tikusi atvērta “neparastos apstākļos” un cilvēki šķērsojuši robežu.
Seutas prezidents Huans Hesuss Vivass pieprasīja nosūtīt papildu policistus un karavīrus, “lai garantētu robežas neaizskaramību” un iedzīvotāju drošību. Viņš arī aicināja centrālo valdību izsludināt nacionālo ārkārtas situāciju saistībā ar robežas šķērsošanu.
Vivass trešdien bija sacījis, ka migrantu uzņemšanas centri ir pārpildīti un simtiem cilvēku guļ uz ielām. Viņš norādīja, ka Seutai vajadzīgi “vairāk resursu, vairāk infrastruktūras, vairāk regulējuma un efektīva koordinācija starp visām pārvaldēm”.
“Mēs nemeklējam privilēģijas; mēs meklējam taisnīgu un atbildīgu risinājumu, kas atbilst mūsu realitātei,” viņš piebilda.
Šomēnes Spānijas Augstākā tiesa nolēma, ka migrantus, kuri jūrā aizturēti, mēģinot sasniegt Seutu vai Melilju, nedrīkst nekavējoties atgriezt saskaņā ar šo anklāvu īpašo robežatteikuma režīmu.
Shocking images of massive and uncontrolled arrivals of illegal migrants at the Spanish border today.
Uncontrolled borders demand immediate action. The EU Migration Pact and the Return Regulation can’t wait.
We urge Spain to act NOW to secure our external borders and the… pic.twitter.com/dyhwkj5H84
— EPP Group (@EPPGroup) July 30, 2026
Gvardia Civil pārstāvis aģentūrai “Reuters” sacīja: “Kopš Augstākās tiesas sprieduma tā bija lēna plūsma, bet šodien tas ir sprādziens.”
Jaunā ierašanās izraisīja spriedzi ar Itāliju, kuras premjerministre un ārlietu ministrs aicināja apturēt Spānijas dalību ES bezvīzu Šengenas ceļošanas zonā.
Džordža Meloni platformā “X” rakstīja: “Mēs sasaucam atbildīgās institūcijas, un pēc šīm sanāksmēm esam gatavi rīkoties ar ārkārtas pasākumiem, lai aizstāvētu robežas un iedzīvotāju drošību, tostarp apturot Šengenas zonu attiecībās ar Spāniju.”
Kad Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni agrāk tajā dienā izteica līdzīgu aicinājumu, viņa Spānijas kolēģis Hosē Luiss Albaress apsūdzēja viņu imigrācijas jautājuma izmantošanā politiskiem mērķiem. Viņš sacīja, ka šādi izteikumi ir “nepiedienīgi” no “partnera un draudzīgas valsts, no kuras mēs sagaidām Eiropas solidaritāti, nevis partisku demagoģiju”.
Seutā konservatīvās opozīcijas Tautas partijas līderis Alberto Nuness Feiho, kurai pieder arī Vivass, sacīja, ka situācija ir izmisīga. “Valdība nevar skatīties uz otru pusi, jo mēs saskaramies ar nacionālās drošības krīzi,” viņš piebilda.
España ha caído. Miles de inmigrantes del norte de África han tomado el sur del territorio español y están ingresando en manada.
Las imágenes son impactantes, parece una especie de invasión zombie en pleno siglo XXI. Muy grave. pic.twitter.com/0lH2LJBqBs
— Agustín Antonetti (@agusantonetti) July 30, 2026
Galēji labējās partijas “Vox” līderis Santjago Abaskals notikušo raksturoja kā “iebrukumu” un sacīja, ka cilvēki, kas šķērso robežu Seutā, nebēgot no kara vai nabadzības, bet esot Sančesa valdības aicināti, lai nodrošinātu viņa palikšanu pie varas.
Marokas valdības avoti migrantu pieplūdumu skaidroja ar “noziedzīgām organizācijām” un norādīja, ka tās sadarbība ar Spāniju joprojām ir “paraugpilna”.
Masveida robežas šķērsošana Seutā 2021. gada maijā notika laikā, kad starp Madridi un Rabatu bija saasinājusies spriedze pēc Spānijas lēmuma ļaut Rietumsahāras neatkarības kustības līderim ārstēties no Covid-19 Spānijā.
Toreiz Sančess netieši norādīja uz saikni starp pēkšņo robežkontroles atslābināšanu un diplomātisko spriedzi.
“Kā Spānijas premjerministrs es stingri uzskatu, ka Maroka ir partneris, tā ir Spānijai draudzīga valsts, un tā tam arī būtu jāturpinās,” viņš toreiz sacīja. “Lai sadarbība būtu efektīva, tai vienmēr jābalstās cieņā. Cieņā pret savstarpējām robežām.”
Turpinot sociālajos tīklos, reakcija uz notikušo ir ļoti asa. Daļa komentētāju raksta, ka redzētais viņus šokējis un rada bažas par situāciju uz Eiropas ārējām robežām. Cilvēki uzsver, ka Seuta ģeogrāfiski atrodas Āfrikas ziemeļos, taču administratīvi tā ir Spānijas teritorija, tāpēc notiekošais tiek uztverts kā Eiropas Savienības robežas drošības jautājums.
Vairāki komentētāji norāda, ka daudziem nemaz nav bijis skaidrs, kur Seuta atrodas. Kāds lietotājs pievienojis kartes ekrānuzņēmumu un skaidrojis, ka “tehniski tā protams ir Spānija, bet ir nianses”, jo pilsēta atrodas Marokas piekrastē, pretī Gibraltāram. Citi komentētāji savukārt uzsver, ka tieši šī ģeogrāfiskā īpatnība padara situāciju īpaši sarežģītu.
Sociālajos tīklos daudzi arī jautā, kāpēc robežas kontrole nav bijusi efektīvāka un vai Spānija un Maroka spēšot operatīvi vienoties par cilvēku nogādāšanu atpakaļ. Daļa komentētāju pauž pārliecību, ka šajā gadījumā jānošķir kontrolēta imigrācija no nekontrolētas robežas šķērsošanas. “Jūs neesat dzirdējuši, ka ir atšķirība starp kontrolētu imigrāciju un nelegālu imigrāciju?” vaicā kāds komentētājs, norādot, ka sadarbība starp Spāniju un Maroku būs izšķiroša.
Vienlaikus diskusija ātri pāraugusi arī Latvijas politikas virzienā. Vairāki komentētāji notikušo Spānijā sasaista ar migrācijas jautājumiem Latvijā un Eiropā kopumā, vaicājot, vai līdzīgas situācijas nākotnē varētu skart arī citas valstis.
Daļa ierakstu ir emocionāli un politiski asi, tajos kritizēta Eiropas migrācijas politika un politiķi, kuri, pēc komentētāju domām, pārāk viegli atbalsta imigrāciju.
Netiek slēpts arī satraukums par drošību. Daži komentētāji raksta, ka redzētajos video pārsvarā esot jauni vīrieši, tāpēc rodas jautājumi, kas šie cilvēki ir un kā tiks pārbaudīta viņu identitāte. Citi atbild, ka šādās situācijās nedrīkst visus cilvēkus automātiski uztvert kā draudu, tomēr robežkontrolei esot jābūt stingrai un skaidrai.
Daļa komentāru ir ļoti skarbi, vietām arī aizvainojoši un agresīvi. Tajos izskan prasības visus robežšķērsotājus nekavējoties nosūtīt atpakaļ, kā arī kritika pret Spānijas valdību. Citi komentētāji cenšas diskusiju piezemēt, atgādinot, ka notiekošais ir ārkārtīgi sarežģīts robežpolitikas, drošības un humanitārs jautājums, nevis tikai iemesls emocionāliem saukļiem.
Komentāros izskan arī viedoklis, ka Latvijai šis gadījums būtu jāuztver kā brīdinājums. “Mums blakus ir citas, migrantiem daudz pievilcīgākas valstis, bet baigi nav ko par šo satraukties,” mierina kāds lietotājs.
Taču citi viņam nepiekrīt un raksta, ka Eiropas robežu drošība ir kopīga problēma, kas agri vai vēlu var ietekmēt arī Baltijas valstis.
Kopumā reakcija sociālajos tīklos rāda, ka Seutas notikumi Latvijā izraisījuši ne tikai satraukumu par Spānijā redzamo haosu, bet arī plašāku diskusiju par Eiropas migrācijas politiku, robežu drošību un to, cik gatavas valstis ir šādām pēkšņām krīzēm.
