Jauniešiem ir savs slengs, kas rada piederības sajūtu. Vai par šo tendenci būtu jāuztraucas? 43
TV24 raidījumā “Uz līnijas” Valsts valodas centra direktors, Māris Baltiņš komentējot, apgalvojumu, ka Latvijas jaunieši biežāk izmanto anglicismus, lai izteiktu attieksmi norāda, ka uz šo jautājumu var skatīties divējādi.
Viens ir tas, ka jebkurā situācijā jauniešiem, studentiem, sportistiem ir nedaudz savs slengs vai žargons, ar kuru viņi saprotas un viņiem rada zināmu piederības sajūtu. Un vairums cilvēku izaug no šī vecuma, tāpat kā viņi izaug no citiem pusaudžu niķiem un ļoti labi zina, ka katrreiz nevajag lietot forši vai kā vecos laikos sacīja nāvīgi.
Bet cita lieta, kas varētu satraukt ir tas, ka bērni bieži vien skatīdamies dažādus raidījumus vairs nemāk nosaukt dažas konkrētas lietas latviešu valodā, bet zina šo lietu nosaukumus tikai angļu valodā un tas jau rada satraukumu.
Kā piemēru, Baltiņš min raidījumu “Gudrs vēl gudrāks”, kurā piedalījās mazāko klašu skolēni. Un viens no viņiem, atbildot uz jautājumu, ir teicis: “Tas ir frint, tas ir frint”, jo viņam nav ne mazākās jausmas, ka šo lietu latviešu valodā sauc par kramu. Un tas jau ir satraucoši un bēdīgi, jo tas nozīmē, ka faktiski viņš noteiktas lietas un noteiktas jomas vairs nespēs precīzi apzīmēt savā valodā.
Baltiņu satrauc tas, ka cilvēki mēģina jau ar pilnām frāzēm runāt angļu valodā par saprotamām un vienkāršām lietām, par kurām tikpat labi viņi varētu apmainieties domām arī latviski.
