Suņi mīļi rotaļājas ar bērniem, kas gan tur slikts? Rajevskis uz šiem video skatās citādi 0
Pēc smagā suņu uzbrukuma Carnikavā, kad divi nepieskatīti suņi bērnudārza grupiņas pastaigas laikā sakoda sešus bērnus un cieta arī audzinātāja, sabiedrībā no jauna aktualizējies jautājums par suņu uzvedību un bērnu drošību. TV24 raidījumā “Preses klubs” politologs un sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājs Filips Rajevskis pievērsa uzmanību arī šķietami nevainīgiem video sociālajos tīklos, kuros suņi redzami kopā ar bērniem.
Rajevskis uzsvēra, ka suns ir bara dzīvnieks un bara principi darbojas arī situācijās, kad cilvēkam šķiet, ka suns ir pilnībā kontrolējams un draudzīgs.
Viņš norādīja, ka suns saimnieka klātbūtnē un bez saimnieka klātbūtnes var būt divi atšķirīgi dzīvnieki. Īpaši sarežģīta situācija varot veidoties, ja kopā nonāk vairāki suņi bez saimniekiem.
Rajevskis īpaši uzsvēra bērnu drošību. Pat visideālāko un visdraudzīgāko lielo suni, viņaprāt, nedrīkst atstāt vienu ar bērnu.
Viņš skaidroja, ka suns bērnu var uztvert līdzīgi kā savu kucēnu. Savus kucēnus suņi audzinot ar cilvēkam šķietami skarbiem paņēmieniem – ieķerot ar purnu, satverot aiz muguras un citādi koriģējot viņu uzvedību.
Tādēļ arī bērna uzvedību suns var mēģināt koriģēt līdzīgā veidā. Cilvēkam tas var izskatīties pēc uzbrukuma, lai gan suns šādā situācijā varot uzskatīt, ka vienkārši māca bērnu.
Rajevskis uzsvēra, ka šāda rīcība bērnam var beigties ar nopietnu traumu, pat ja suns nav vēlējies nodarīt pāri.
Viņš arī norādīja, ka cilvēki sociālajos tīklos bieži redz video, kuros suņi palīdz bērniem vai mīļi ar viņiem spēlējas. Tomēr šajos video ne vienmēr redzams viss notiekošais.
Piemēram, ja suns izglābj bērnu no ūdens, cilvēki redz gala rezultātu – suni, kurš bērnu izvelk drošībā. Taču nav redzams, kā tieši suns bērnu satver un izrauj no ūdens.
Līdzīgi ir ar video, kuros suns mierīgi atrodas kopā ar bērnu. Rajevskis atzina, ka šādi skati viņam nereti rada bažas, jo skatītājs nevar zināt, kā suns konkrētajā situācijā uztver bērnu.
Viņš uzsvēra, ka suņa saimniekam ir jāuzņemas pilna atbildība par dzīvnieka un bērna saskarsmi. Nevajadzētu paļauties tikai uz to, ka suns ir draudzīgs un līdz šim nav izrādījis agresiju.
Rajevskis norādīja, ka agresīvu uzvedību sunim noteiktos gadījumos var koriģēt, taču tas esot profesionāls darbs. Tā neesot situācija, kurā saimnieks pats vienkārši varētu mēģināt suni “pārmācīt”.
Tāpēc liela suņa un bērna atstāšana bez pieaugušā uzraudzības esot ļoti nopietna atbildība – pat tad, ja līdz šim suns šķitis mierīgs un uzticams.
