Pēteris Apinis: Veselības vēlējumi 35–55 gadus veciem tēviem Tēvu dienā
0
Starptautiskās vīriešu dienas nav. Vienīgā publiskā diena, kad rūpēties un raizēties par vīrieša veselību, ir Tēvu diena. Tā šogad iekrīt 13. datumā, lai radītu nedaudz bažas un pārdomas. Grāmata, ko es vēlētos citēt 13. datumā par veselību, ir Džeroma K. Džeroma “Trīs vīri laivā, nerunājot nemaz par suni”, bet nekādi nevaru to atrast savos grāmatu plauktos. Toties atradās angļu izdevums (Jerome, Jerome Klapka, Three men in a boat (to say nothing of the dog)). Šo grāmatu neviens uz zemeslodes nevar pārtulkot labāk kā Vizma Belševica, un latviskais tulkojums noteikti ir daudz pārāks par anglisko orģinālu. Es atvainojos visiem, ka svarīgāko romāna daļu pārstāstīšu saviem vārdiem.
Grāmatas pirmajā nodaļā Džeroms K. Džeroms stāsta, ka viņam ar veselību kaut kas nav kārtībā. Viņš ir pārliecināts, ka viņam ir slimas aknas, jo ir izlasījis zāļu reklāmu, kurā uzskaitīti aknu slimību simptomi – un, protams, visi šie simptomi viņam bija. Tad viņš aiziet uz Britu muzeju, lai palasītu par kādu nenozīmīgu slimību, bet atrod medicīnas enciklopēdiju, kurā sāk lasīt par citām slimībām, pie kam – jo vairāk viņš lasa, jo vairāk slimību sev atrod. Viņš secīgi atklāj, ka viņam ir vēdertīfs, Sv. Vita deja, malārija, Braita slimība, holēra, difterija un vēl virkne citu briesmīgu kaišu. Vienīgā slimība, ko viņš sev neatrod, ir ūdens celī (housemaid’s knee, ko vēl varētu tulkot kā mājsaimnieces celi).
Džeroms jūtas dziļi satriekts medicīnas priekšā, pārdomā – cik ilgs laiks viņam atlicis ko dzīvot, un nolemj, ka būs medicīnai par labu paraugu kā zinātnisks fenomens, kas studentu apmācībai viens pats aizstāj veselu nodaļu. Viņš aiziet pie sava ārsta un nodod viņam savu diagnožu sarakstu, dakteris viņam uzraksta recepti, kas lieliski parāda, ka vīriešu veselības problēmas bieži vien prasa nevis tabletes, bet vienkāršu režīma maiņu. Ārsts uz receptes viņam iesaka pastaigu, kārtīgu steiku pusdienās un iet gulēt 23.00 vakarā, kā arī neapgrūtināt savu galvu ar lietām, ko nesaprot.
Ja kādam tēvam šodien ir labs garastāvoklis, viņam derētu palasīt par trim vīriem laivā vai to noklausīties radio ierakstā.
Tēva veselība Latvijā
Latvijas veselības aprūpē valda pilnīga vīriešu diskriminācija. Vīrieši Latvijā vidēji mirst 10 gadus ātrāk nekā sievietes (Eiropā vidēji šī atšķirība ir 6.1 gads), bet tie, kam nav augstākā izglītība, to dara vēl 10 gadus ātrāk, pie kam pāragro nāvi sasniedz ar cigaretes, alkohola un nolaidīgu paradumu palīdzību. Latvijā ir simtiem organizāciju, kas tur rūpi par sieviešu veselību visdažādākajās formās, bet nav tādas nopietnas struktūras, kas meklētu ceļus – kā pagarināt vīrieša veselīgi nodzīvotus dzīves gadus.
Profesora Andreja Ērgļa vadībā esam veikuši pētījumus par sirds slimību riska faktoriem Latvijā. Vīriešiem visi iespējamie riska faktori – smēķēšana, hipertensija, hiperholesterinēmija, liekais svars, mazkustība bija augstāka nekā sievietēm, līdz izlīdzinājās ap 65 gadiem – vienkārši visi tie, kam bija šie riska faktori, līdz šim vecumam nenodzīvo, bet nesmēķētāji, mazdzērāji un sportisti, kas palikuši dzīvi, ir ar mazāk riska faktoriem nekā vidējā sieviete šajā vecumā.
Cik dīvaini nebūtu – ja nu mēs vispār gribam Latvijas iedzīvotāju veselību uzlabot, dzīvildzi pagarināt, ārstniecības izdevumus samazināt, mums ir jāizdala iedzīvotāju grupa, par kuriem mums kā valstij un sabiedrībai būtu jārūpējas visvairāk – par tēviem jeb par vīriešiem vecuma grupā 35–55. Ja mēs par viņiem nerūpēsimies, viņi būs neauglīgi un neradīs demogrāfisko ataudzi (vismaz 50% vainas pie demogrāfijas problēmām Latvijā ir saistītas ar vīriešu psihisko un fizisko veselību), viņi izmirs nepamatoti ātri, sievas vecumdienās staigās vientuļas.
Kāds tad ir 35–45 gadus vecs vīrietis (tēvs) no ārsta skatpunkta?
It kā šāds vīrietis ģimenes ārsta un apdrošināšanas kompānijas sapnis. Apdrošinātāju naudu nenotērē, un par savu ģimenes ārstu lielākoties pat nenojauš. Viņš pārsvarā ir vesels, relatīvi kustīgs, tiesa, savu sportiskumu viņš labprāt izpauž pie ātras mašīnas stūres. Patiesība viņš nenojauš, ka atbilstoši Latvijas vīrieša dzīves ilguma statistikai viņš jau ir ticis pāri pusmūžam. Toties viņš ir gatavs izteikties par medicīnas kvalitāti, kuru vērtē tikai no viedokļa – vai viņa problēmu (galvas sāpes, zobu sāpes, paģiras, slēpojot salauzto potīti, matu pazušanu) ārsts māk vai nemāk izārstēt ar vienu tableti. Toties – ja ārsts izraksta zāles, mūsu varonis šīs zāles nopērk, bet nedzer. Kā liecina statistika – tieši vīrietis ap 40 ir pateicīgākais klients zāļu un uzturbagātinātāju reklamām, īpaši jau par neauglību un prostatas problēmām.
Šis vecuma grupas vīrietis dara visu, lai jau pie 45 gadiem sasniegtu savu pirmo infarktu – ēd sātīgi, lieto daudz treknas un ogļhidrātiem bagātas barības. Kustas maz – sportošanai ir metis ar roku jau tad, kad lielajam sportam atzīts par pilnīgi neperspektīvu. Katrs otrais četrdesmitgadnieks pārmēru lieto alkoholu, bet katrs trešais bendē savu dzīvi ar cigarešu dūmiem. Būtiskākā slimība, ar kuru dodas pie urologa, ir hronisks prostatas iekaisums, ko ieguvis sēžot uz aukstas zemes, aukstā laikā nenēsājot apakšbikses, kā arī ar dažu seksuāli transmisīvā ceļā iegūtu mikroorganismu palīdzību.
Vesels vīrietis šādos gados, pirmkārt, ir kustīgs un tievs – vismaz tik tievs, lai atņemot no auguma svaru skaitlis būtu lielāks par 100. Es teiktu, ka viņam divspadsmitajā stāvā būtu jāuzkāpj bez aizdusas, jātrenējas 4–5 reizes nedēļā, no tām divas reizes nedēļā – tā kārtīgi anaerobā režīmā – ar slodzi, kad pulss pārsniedz 180 reizes minūtē.
Vesels vīrietis ir psiholoģiski vesels – viņš ne tikai dzīvo, bet arī rada pievienoto vērtību – valstij, pilsētai, ģimenei vai vismaz sev. Viņš ikdienā nervozē un streso – un tas ir pilnīgi normāli. Bet vesels vīrietis stresu noņem ar sportu, seksu, mūziku, dejām, ceļojumiem, medībām, makšķerēšanu, ātru un agresīvu autobraukšanu un daudz ko citu.
Laiku pa laikam vīrietis ap četrdesmit gadiem mirst. To visbiežāk viņš veic, neapgrūtinot ģimenes ārstu, jo no avārijas vai nelaimes gadījuma viņu gandrīz uzreiz ved uz reanimācijas nodaļu vai morgu.
Trīs mani galvenie ieteikumi tēvam 35–45 gadu vecumā:
- sportot vajag nopietni;
- sekss uzlabo veselību;
- ēst vajag mēreni, uzturā lietojot šķiedrvielām, vitamīniem un olbaltumvielām bagātu ēdienu;
- smēķēšanu atmest šodien.
Kāds tad ir 45–55 gadus vecs vīrietis (tēvs) no ārsta skatpunkta?
Šis vīrietis tuvojas vai jau ir sasniedzis pusmūža krīzi. Neatkarīgi no tā – baņķieris vai melnstrādnieks, viņš labi zin, ka naudas viņam ir par maz. Šo problēmu viņš risina daudz strādājot – katrā ziņā daudz vairāk par ieteiktajām 40 stundām nedēļā, un kas pārsteidzošākais – tic sava darba nenovērtējamībai un būtiskumam, īpaši, ja viņš strādā par ierēdni, kurš pāradresē dokumentus.
Reizi nedēļā viņš ar darba kolēģiem spēlē basketbolu un, kā likums, savaino potītes un ceļus, kuri netur pēdējos divdesmit gados klāt nākušos (divdesmit vai trīsdesmit) kilogrammus. Sportisko garu viņš nav pazaudējis, bet savas sportiskās iemaņas pilnveido siltās čībās pie televizora ekrāna, skatoties hokeju vai basketbolu. Viņš ir tiktāl specializējies, ka labāk par valstsvienības treneri zina, kuru spēlētāju laist laukumā, labāk par kaimiņu un skolas direktoru – kā audzināt kaimiņa bērnu, kā arī daudz labāk par ārstu – kā sevi un citus ārstēt. Ieradies pie ārsta, viņš pieprasa magnētisko rezonansi un visas analīzes, savu panācis, viņš sevi riktīgi izmeklē un atrod visas slimības, izņemot ūdeni celī (lasīt šī raksta sākumdaļu).
Drošības labad viņš par savām kaitēm konsultējas arī ar citu ārstu, darba kolēģi un dziednieku. Viņš jau četrdesmit reizes ir atmetis smēķēšanu, tādēļ smēķē rūpīgi noslēpies tualetē.
Televizorā viņš uzzina, ka jāpārauda holesterīns. Viņš paskatās savās analīzēs un saprot, ka līdz infarktam ir palicis pavisam nedaudz. Satraukts par šo atziņu, viņš traucas uz darbu, tur satiek sekretāri, tūlīt aizmirst holesterīnu, dāvā viņai ziedus. Atkarā no temperamenta un iespējām viņš šo sekretāri klusi dievina, pielūdz, izmanto kā seksuālu objektu vai apprec.
Kā rīkoties četrdesmit piecus gadus vecam vīrietim?
- ja pēkšņi parādās stipras sāpes krūtīs un kreisajā plecā – tūlīt sauciet ātro palīdzību un brauciet uz Stradiņa slimnīcu – Jums atšķirībā no iepriekšējās paaudzes var veikt angioplastiju un izglābt;
- ja vēl nav sirdssāpes – nomest svaru. To var veikt palielinot slodzi un vienlaikus ieturot dietu, bet var arī ar medikamentiem, ko izraksta ģimenes ārsts vai endokrinologs;
- ieteicamākais sporta veids ir peldēšana. 10000 noietu (noskrietu) soļu dienā ir obligātais minimums. Ja darbs nav tālāk par diviem kilometriem- uz to jāiet kājām, nebūtu slikti kāpt pa trepēm un nelietot liftu.
- pienācis laiks virzīties veģetāra uztura virzienā – sākt ar to, ka pusdienās izvēlēties zivju ēdienus, veģetārus un piena produktus;
- vismaz dažas zāles būs jālieto pastāvīgi visu atlikušo mūžu.
Tēvs ar zemāku izglītību dzīvo īsāku laiku nekā tēvs ar augstāku izglītību
Sociālekonomisko faktoru un veselības pratības plaisa Latvijā rada dramatisku atšķirību vīriešu dzīvildzē. Atšķirība starp vīrieti ar augstāko izglītību un vīrieti ar vidējo izglītību dzīvildzē ir gandrīz 12 gadu, un šī plaisa ir lielākā Eiropā. Par pamatu šai ziņai ir vesela cēloņu gūzma. Vīriešiem ar zemāku izglītības līmeni un ierobežotākiem ienākumiem ir daudz augstāks smēķēšanas īpatsvars, kaitīgāka alkohola lietošana, mazāka fiziskā aktivitāte brīvajā laikā un uzturs, kas balstīts lētākos, bet mazvērtīgākos un pārstrādātākos produktos ar augstu sāls, cukura un transtaukskābju saturu.
Vīrieši ar zemāku izglītību mēdz strādāt nelabvēlīgos apstākļos, bet bīstams un monotons darbs pakļauj organismu hroniskam stresam un traumu riskiem. Pastāvīga cīņa par iztiku, nabadzības risks, nedrošība par rītdienu un zemāks sociālais atbalsts rada augstu hroniskā stresa līmeni. Ilgstošs stress burtiski grauj sirds un asinsvadu sistēmu, paaugstina asinsspiedienu un veicina priekšlaicīgu organismu novecošanos.
Vīrietim ar zemākiem ienākumiem līdzmaksājumi par speciālistu vizītēm, izmeklējumiem, zobu veselību un jo īpaši recepšu medikamentiem kļūst par nepārvaramu šķērsli. Rezultātā zāles netiek pirktas vai tiek lietotas neregulāri, un vizīte pie ārsta tiek atlikta līdz brīdim, kad sākas neatliekama krīze.
Izglītība dod rīkus, lai kritiski izvērtētu informāciju, atpazītu agrīnus simptomus un saprastu profilakses nozīmi. Cilvēki ar zemu veselības pratību bieži paļaujas uz mītiem, sociālajiem tīkliem vai dziedniekiem, ignorējot zinātniski pierādītas medicīnas iespējas, un uzzina par slimībām tikai tad, kad tās vairs nav ārstējamas.
Ieteikums politiķiem un valstij Tēvu dienā
Rūpēsimies vairāk par vīriešu veselību. Viņi ir ar zemāku veselības pratību, sliktāku izpratni par veselību, sliktākiem veselības paradumiem – nodzer aknas un piesmēķē vēzi. Pārliecinoši – lai Latvija izkļūtu no bedres visos sabiedrības veselības rādītājos – valstij vajag realizēt skaidru un saprotamu vīriešu veselības programmu, kas nosaka veselīgu dzīvesveidu un labi iestaigātu ceļu pie ārsta jau 35–55 gadu vecumā.
