“Jums nav jādzīvo neziņā!” Advokātu skaidrojums, kā rīkoties autovadītājiem pēc masīvās CSDD datu noplūdes 0
Vārds, uzvārds, personas kods un auto numurs – šī ir tikai daļa no informācijas, kas masīvā kiberuzbrukuma rezultātā noplūdusi no CSDD sistēmām. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs sociālajos tīklos dalījies ar vērtīgu informāciju iedzīvotājiem par to, kas šajā brīdī ir patiesi svarīgi: autovadītāju un transportlīdzekļa īpašnieku tiesībām un konkrētiem rīcības soļiem.
Raksta turpinājumā advokātu sagatavotais skaidrojums.
·
“CSDD datu noplūde: Kas jāzina ikvienam autovadītājam vai transportlīdzekļa īpašniekam par savām datu subjekta tiesībām?
Nesenais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem informācijas drošības incidentiem valsts vēsturē. Valsts prezidents šo masīvo datu noplūdi jau ir nosaucis par būtisku nacionālās drošības apdraudējumu. Laikā no 2026. gada 8. līdz 10. augustam uzbrucējiem izdevās iegūt vēsturiskos maksājumu kvīšu datus, kas datējami, sākot no 2008. gada. Šis incidents skar 1,2 miljonus fizisko personu un 200 tūkstošus juridisko personu. Tā kā šajā gadījumā ir apdraudēts milzīgs personīgās informācijas apjoms, ikvienam – kā datu subjektam – ir kritiski svarīgi izprast savas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (VDAR) noteiktās tiesības un turpmākos rīcības soļus.
Kiberuzbrucēju rokās ir nonākuši ļoti jutīgi personu dati, visticamāk, ka vārds un uzvārds, personas kods, automašīnas reģistrācijas numurs, reģistrētā adrese, kā arī maksājumu informācija. Kiberdrošības eksperti brīdina, ka lielākais drauds nav pats uzlaušanas fakts, bet gan tas, kā šie dati tiks izmantoti tālāk – tie ilgstoši var cirkulēt melnajā tirgū. Krāpnieki šo informāciju var izmantot, lai veidotu ārkārtīgi ticamas, personalizētas pikšķerēšanas (phishing) kampaņas, piemēram, nosūtot viltus sodu kvītis, kurās precīzi norādīts Jūsu vārds un automašīnas valsts numura zīme. Tāpat pastāv augsts risks saistībā ar mēģinājumiem izsaukt viltus “Smart-ID” vai “eParaksts mobile” autentifikācijas pieprasījumus, kuru apstiprināšana var novest pie smagām finansiālām sekām.
Jums nav jādzīvo neziņā. Saskaņā ar VDAR 15. panta pirmo daļu un 34. pantu Jums ir tiesības vērsties tieši pie CSDD un pieprasīt skaidru atbildi – vai Jūsu dati ir nozagti, un kādas tieši datu kategorijas (piemēram, vai noplūdis arī Jūsu personas kods un adrese) ir skartas. CSDD ir pienākums atbildēt bez nepamatotas kavēšanās, parasti viena mēneša laikā, un šī informācija ir jāsniedz bez maksas.
Ja datu noplūdes dēļ esat cietis reālus finansiālus zaudējumus (piemēram, esat kļuvis par krāpniecības upuri tieši šīs noplūdes rezultātā) vai Jums ir radīts būtisks nemateriālais (morālais) kaitējums, VDAR 82. pants dod tiesības pieprasīt kompensāciju no CSDD. Taču jāņem vērā, ka kompensācija netiek piešķirta automātiski. Veidojot prasījumu, būs juridiski jāpamato CSDD pārkāpums (piemēram, ka netika nodrošināta atbilstoša sistēmu aizsardzība), kā arī jāpierāda radītais kaitējums un skaidra cēloņsakarība starp noplūdi un radītajām sekām.
Ja CSDD nesniedz Jums skaidru atbildi, vilcinās ar informācijas izsniegšanu vai Jūs neapmierina iestādes rīcība datu aizsardzības nodrošināšanā, VDAR 77. pants ļauj iesniegt oficiālu sūdzību Datu valsts inspekcijā (DVI). Savukārt, ja radies strīds par zaudējumu piedziņu, datu subjektam saskaņā ar VDAR 79. pantu ir tiesības vērsties tiesā.
Lai iegūtu pārliecību, nosūtiet oficiālu pieprasījumu CSDD datu aizsardzības speciālistam uz e-pastu [email protected], pieprasot individuālu informāciju par savu datu apstrādi un apdraudējumu. Ja pēc šī incidenta sākat saņemt aizdomīgas īsziņas, krāpnieku zvanus vai šķietamus rēķinus no CSDD, obligāti saglabājiet ekrānuzņēmumus (screenshots), zvanu reģistrus un visus saistītos dokumentus. Tie kalpos kā vitāli svarīgi pierādījumi cēloņsakarības pamatošanai, ja izlemsiet celt prasību par zaudējumu piedziņu. Nekādā gadījumā neapstipriniet “Smart-ID” vai e-Paraksta pieprasījumus, kurus neesat paši savā ierīcē iniciējuši.”
Jau ziņots, ka kiberincidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns informēja, ka kiberuzbrukumā CSDD iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.
Pēc Teivāna paustā, izmeklēšanā konstatēts, ka uzbrukums noticis, izmantojot ievainojamību internetam pieejamā CSDD sistēmā, turklāt nav ievērotas vairākas Ministru kabineta noteiktās prasības A klases informācijas sistēmām, tostarp prasības par daudzfaktoru autentifikāciju un ielaušanās testiem.
Savukārt premjers iepriekš norādīja, ka CSDD valdei un padomei būtu jāuzņemas pilna atbildība par notikušo, tādēļ viņš uzdevis satiksmes ministram vērtēt amatpersonu atbilstību ieņemamajiem amatiem. Premjers arī neizslēdza, ka uzbrukums varētu būt bijis ārvalsts īstenots hibrīduzbrukums Latvijas kritiskajai infrastruktūrai.
