“Atlūgumu galdā jau rītdien, vai nu rēķinieties ar sekām!” Premjers izvirza skarbu ultimātu CSDD vadībai 0
Pēc notikušā kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) premjers Andris Kulbergs (AS) aicina valdi un padomi atkāpties, to politiķis paudis video vēstījumā vietnē “X”.
Viņš pauž sašutumu par CSDD padomes un valdes komentāriem pēc notikušā kiberuzbrukuma. Tāpat viņš uzskata, ka abas nerīkojās kā gādīgs saimnieks.
“Vai nu jūs uzliekat atlūgumu galdā jau rītdien, vai nu rēķinieties ar sekām,” pauž premjers.
Tikmēr CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks ir gatavs atstāt amatu pēc notikušā kiberuzbrukuma izmeklēšanas.
Aksenoks trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja, ka vēlas, lai kiberuzbrukums tiktu izmeklēts atbilstoši satiksmes ministra uzdotajam.
“Esmu gatavs arī atstāt šo darbu, bet vispirms es tomēr gribētu, pirmkārt, šo izmeklēšanu un, otrkārt, darīt visu, lai es varētu palīdzēt tālāk novērst šādas lietas,” sacīja Aksenoks, paužot, ka ļoti labprāt iesaistītos un palīdzētu šajā izmeklēšanā.
“Es nenoliedzu, ka tā patiešām bija mūsu atbildība,” sacīja Aksenoks, atzīstot, ka sekas no šī kiberuzbrukuma ir smagas.
Viņš arī pauda, ka “nevar aiz sevis aizcirst durvis un aiziet”. “Domāju, ka es pēc tam noteikti pārtraukšu darbu,” sacīja CSDD valdes priekšsēdētājs, uzsverot, ka vispirms vēlas padarīt to, kas šobrīd ir nepieciešams.
Kā vēstīts, Ministru prezidents iepriekš uzdeva satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim (JV) kā CSDD kapitāldaļu turētāja pārstāvim izvērtēt CSDD padomes un valdes rīcību saistībā ar kiberincidentu. Savukārt satiksmes ministrs uzdevis dienesta pārbaudē vērtēt CSDD valdes un padomes locekļu atbildību.
CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks otrdien norādīja, ka neplāno atkāpties no amata. “Patlaban no CSDD valdes puses nesaskatu pārkāpumus,” uzsvēra Aksenoks.
Viņš skaidroja, ka šis ir komplicēts jautājums, jo CSDD informācijas tehnoloģiju (IT) darbs ir jāskata kopumā. Pēc viņa teiktā, liela daļa sabiedrības neiedomājas, cik komplicēts ir CSDD reģistrs, jo tas nodrošina daudz pieslēgumu vairākiem desmitiem dažādu institūciju.
Komentējot izmeklēšanas gaitā iegūtos secinājumus, ka nav ievērotas vairākas Ministru kabineta (MK) noteikumos noteiktās prasības, Aksenoks sacīja, ka CSDD pakāpeniski šīs drošības pārbaudes sakārto. “Tas nav tā kā uzsist knipi, jo minētie MK noteikumi tika pieņemti pagājušajā gadā, bet viņiem nebija pārejas periods. Pie tā tiek strādāts, bet tas nav iespējams vienā mirklī,” uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka CSDD padome ir uzdevusi veikt ārkārtas auditu uzņēmumā, kā arī CSDD ir iekšēja struktūra – Informācijas sistēmu drošības komiteja, kura uzdevusi veikt iekšēju padziļinātu pārbaudi par visiem ar kiberuzbrukumu saistītajiem jautājumiem.
Tikmēr trešdien diskusijas par notikušo gaidāmas Saeimā, kur par to spriedīs vairākas frakcijas.
Kiberincidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns otrdien informēja, ka kiberuzbrukumā CSDD iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.
Pēc Teivāna paustā, izmeklēšanā konstatēts, ka uzbrukums noticis, izmantojot ievainojamību internetam pieejamā CSDD sistēmā, turklāt nav ievērotas vairākas Ministru kabineta noteiktās prasības A klases informācijas sistēmām, tostarp prasības par daudzfaktoru autentifikāciju un ielaušanās testiem.
