Iespējas esam nogulējuši? 4
Grāmatniecība, kuru ierasts uzskatīt tikai par kultūras nozari, varētu būt un dažās valstīs arī ir gan veiksmīga eksportprece, gan arī viens no veidiem, kā vairot valsts prestižu. Taču popularizēt latviešu literatūru iespējams tad, ja atrod atslēgu uz ārvalstu izdevēju un lasītāju sirdi. Tas ir viens no svarīgākajiem un arī sarežģītākajiem uzdevumiem, kas trim organizācijām kopīgiem spēkiem jāpaveic.
Ieva Kolmane, kas ir ekspertu padomes priekšsēdētāja KM finansētajam un LGA rīkotajam konkursam “Atbalsts izdevējiem Latvijas kultūrvēsturi popularizējošu izdevumu izdošanai angļu valodā”, teic: “Nav vienas drošas formulas, kā iejusties britu lasītāja ādā. Kad apspriedām konkursam iesniegtos izdevumus, kādā brīdī izskanēja, ka būtu vajadzējis nevis aicināt izdevējus iesniegt konkursam jau gatavas grāmatas, bet gan pasūtināt tās konkrētiem autoriem īpaši Londonas grāmatu tirgum. Taču arī šīs idejas tika asi kritizētas.”
Panākta gan vienošanās, ka labākā iespējamā formula ir veiksmīga zināmā un nezināmā kombinācija, proti, kāda visai Eiropai svarīga notikuma vai jautājuma lokālie aspekti, turklāt drīzāk pozitīvi ievirzītā skatījumā. Tādēļ pirmā grāmata, kura saņēmusi visu ekspertu padomes locekļu atbalstu, bijis Vitas Zelčes latviešu karavīru atmiņu stāstu apkopojums “Abās pusēs”. Savukārt vairāki nopietni un vērtīgi izdevumi noraidīti tādēļ, ka to vēstījums šķitis pārāk nomācošs – tas attiecas gan uz izdevumu par latviešu kapusvētku tradīcijām, gan arī nopietno pētījumu par Salaspils nāves nometni vai Otro pasaules karu.
Pirmajā konkursa kārtā atbalstīta triju kultūrvēsturisku izdevumu tulkošana angļu valodā. Atbalstu saņēma Vitas Zelčes sastādītie latviešu karavīru atmiņu stāsti “Abas puses”, Daces Lambergas “Klasiskais modernisms. Latvijas glezniecība XX gadsimta sākumā” un Laura Gundara “Dramatica jeb Racionālā poētika”.
Kultūrvēsturisko izdevumu tulkošanas konkurss saņēmis asāko kritiku no visiem līdz šim īstenotajiem pasākumiem Londonas grāmatu tirgus sagatavošanas periodā, galvenokārt – par īso termiņu, jo izsludināts tika maija vidū, bet jau jūnija sākumā bija jāiesniedz pieteikumi ar visai ievērojamu paraugtulkojuma daļu.
Ieva Kolmane ar nožēlu teic – konkursā bijuši vairāki vērtīgi izdevumi, kurus eksperti nav varējuši atbalstīt nekvalitatīvā tulkojuma dēļ: “Iespējams, jau konkursa nolikumā vajadzēja iekļaut punktu par britu redaktora nepieciešamību – tā, protams, ir ļoti dārga sadaļa, taču absolūti nepieciešama, lai izdevums neizskatītos provinciāls.”
Arno Jundze uzskata – patlaban cerēt uz revolūciju latviešu literatūras un britu grāmatu tirgus attiecībās būtu augstākajā mērā vieglprātīgi, jo tam nepieciešams vairāku gadu secīgs un neatlaidīgs darbs: “Izrāviens būtu iespējams tad, ja jau gadus desmit bez satricinājumiem darbotos stabila un pragmatiska sistēma, kā veicināt latviešu grāmatu izdošanu pasaulē, ar to saprotot ne tikai dzeju vai prozu. Tagad “Londona 2018″ ir iespēja beidzot sakārtot sistēmu un likt, lai tā reāli strādā.” Daļēji paši esam jau palaiduši garām vairākas iespējas izlauzties, netverot grāmatniecību pietiekami plaši: “Ja sapņojam par superpanākumiem, tad uzskatu, ka iespēja izrauties mums bija jau vairākkārt – kaut vai tad, kad Latvija īsti nenoreaģēja uz Māra Subača un Jura Rubeņa iznācienu ASV grāmatu tirgos, kam bija liels potenciāls un nopietna izdevniecība. Ir nepieciešams jauns un plašāks skatījums uz lietām. Varbūt Londonas grāmatu tirgū pienāktos uzlikt arī pazīstamā puķkopja Jāņa Rukšāna grāmatas par puķkopību, kas jau pasen tiek izdotas angļu valodā, tikai Latvijā par to maz kāds ir informēts.”
