Like nav tas pats, kas īsts kompliments! 0
Arī svētkos, kad pasākums nesasniedza ekspektāciju virsotnes, bet atvērtais feisbuks tikai pastiprināja vilšanās sajūtu savā dzīvē, viņai šķita – varbūt tomēr ir laiks mest šo atkarību pie malas. Tomēr Sandra turpināja mazohistiski salīdzināt citu meiteņu astotā marta piedzīvojumus ar saviem – vientuļu sporta zāles apmeklējumu, vakariņas ar mammu un kaķi vs. draudzeņu vakariņām sveču gaismā un milzīgajiem tulpju pušķiem. Fonā mamma kaut ko stāstīja par saspringto situāciju darbā, bet viņa klausījās tikai ar vienu ausi, jo visa enerģija tika koncentrēta uz skaudības savaldīšanu, drukājot apbrīnas pilnu komentāru par draudzenes idilliskajām attiecībām – viņa tikko tika bildināta! Sandra domāja:”Cik stulbi! Pagājušajā nedēļā mana bilde, kurā atrādīju savas sporta zālē iegūtās lieliskās formas, tā taču izpelnījās vairāk nekā simts laikus, vairāk nekā desmit apbrīnas pilnus komentārus no vīriešiem, par to, cik es skaista, sportiska un iedvesmojoša, ar zemtekstu, ka esmu ir arī HOT! Bet neviens no viņiem šodien man puķes uz darbu nenesa, neviens nebildināja. Tā jau ir – pogu nospiest ir viens, bet vai pēc tā “like” varam adekvāti spriest par citu attieksmi pret mums?”
Pasākumiem nav jēgas bez iečekošanās
Dažreiz nav skaidrs, vai pasākumi maz ir kā vērti, ja par to neinformējam apkārtējos. Pagājušajā nedēļas nogalē, tiekoties ar draudzenēm, Sandra pavadīja divas stundas pucējoties, un tas atmaksājās, jo vakars tika iemūžināts vairākās bildēs, kuras savā profilā nopublicēja ne tikai viņa, bet arī visas pārējās draudzenes, un viņas visas tiešām izskatījās fantastiski.
Draudzenes malkoja vīnu, un no malas tā noteikti bija skaudības vērta situācija, viņas – četras lieliskās draudzenes, gluži kā Seksā un lielpilsētā, baudīja vakaru omulīgā gaisotnē. Bet sarunas nevedās, jo kāda ik pa laikam blenza telefonā, skaitot tikko nopublicētajām bildēm laikus. Lai gan draudzenes tikās bieži, likās, ka viņa patiesībā neko par viņām nezina. Īsti jau arī nebija nekā, ko pajautāt, jo par visiem virspusējiem faktiem bija informēta – pateicoties tam pašam feisbukam. Visu, kā jau draudzenei pienākas, bija salaikojusi un nokomentējusi. Patiesībā Sandrai bija garlaicīgi un viņa nevarēja sagaidīt, kad varēs mājās atkorķēt karstvīnu, iekāpt vilnas zeķēs un izsmieties no sirds, nu tik ļoti no sirds, kad smejoties ir jāraud un sāp vēders. Ilgojās pēc laika, kad situācijas nebija nepārtraukti jāiemūžina.
