Kaimiņa ceļš 0
Vai kaimiņš var aizliegt piekļuvi mežam, ja ceļš ved cauri viņa mežam, bet mēs nekā citādi piekļūt savam īpašumam nevaram? Vai par vētras lauztajiem un sapuvušajiem kokiem, kurus kaimiņa dēļ no sava meža nevaram izvākt, varam no viņa pieprasīt kompensāciju? Broņislava Preiļu novadā
Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Pļaskota skaidro, ka “Meža likuma” 5. panta otrā daļa nosaka: fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Taču šis likums nenosaka civiltiesiskus jautājumus, kas izriet no Civillikuma.
Šajā gadījumā visdrīzāk runa varētu būt par ceļa servitūtu, kas nozīmē īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu par labu citai personai (personālservitūts) vai nekustamajam īpašumam (reālservitūts) jeb, vienkāršāk skaidrojot – ar līgumu, likumu, tiesas spriedumu vai testamentu nodibinātas tiesības izmantot ceļu uz svešam īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma, lai piekļūtu savam īpašumam.
Būtiski, ka no servitūta izrietošās lietu tiesības skaitās nodibinātas un spēkā abām pusēm tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā. Ja īpašniekiem savā starpā neizdodas vienoties par ceļa izmantošanu, nekas cits neatliek – jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā.
Meža aizsardzības pasākumus un to apjomu savukārt nosaka Ministru kabineta “Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā”. Par meža aizsardzības prasību neievērošanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 71.¹ pantā paredzēta atbildība. Tostarp arī Civillikums nosaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina, kā arī uzliek pienākumu katram atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis kādam citam.
Tātad, ja kaimiņš ar savu darbību vai bezdarbību radījis zaudējumus un iespējams pierādīt cēloņsakarību starp tiem, jums ir tiesības lūgt viņam atlīdzināt nodarītos zaudējumus labprātīgi vai civiltiesiskā ceļā, vēršoties ar prasību tiesā.
