Kam pieder tas lauks? Dzērvēm un ķīvītēm, nevis lauksaimniekiem! 15
Kam pieder lauksaimniecības zeme? Zemes īpašnieks jau domā, ka viņam. Kā viņš nabags kļūdās! Daudzi te dzīvojuši pirms viņa un daudzi nāks pēc tam. Kurmis zemē alas rok. Peles meklē pērnās ražas graudus, kas palikuši pāri laukmalēs. Lapsa nolasa peles. Kā gan citādi, jo dabā viss ir līdzsvarā. Pavasarī uzartā un apsētā zeme nesīs augļus rudenī, un lauksaimnieks novāks nākamo labības ražu. Taču tā ir tikai redzamā šī brīža darbība. Kas notiek kamēr aug labība? Uzartā zeme pavasarī atklāja savus labumus gugatņiem, pļavu tilbītēm, strazdiem un pat zvirbuļiem. Labība paaugās un ieradās zosis. Siltās maija dienas ļāva asniem krietni pastiepties un tad atnāca lietavas. Kā jau tas dažreiz gadās, laukā uzkrājās ūdens un saradās varžu kāzinieki. Kas par kori! Un, kur vardes tur varžēdāji. Ne jau francūži, nē. Stārķi un dzērves.
Dzērvēm tagad deju laiks. Pa pāriem vien staigā greznie putni. Kas traucē viņiem, tik lieliem valdīt laukā? Dzērves domā, ka ir pašas svarīgākās, bet ir kāds apņēmīgāks un enerģiskāks lauka sargātājs. Ķīvītes savu teritoriju pieskata jo vērīgi. Viņu savādie, spokainie saucieni pieskandina vakara gaisu un pat dzērvēm nākas trūkties. Melni baltais putns ar smuko cekulīti neliekas mierā. Kaujinieciskie kliedzieni un neatlaidīgie uzlidojumi tieši dzērvei galvā liek justies lielajam soļotājam neomulīgi. Reizi pēc reizes viņa ir spiesta pieliekties un ar knābi atgaiņāties no salīdzinoši mazā lidoņa. Taču tik un tā ķīvīte uzvar un padzen dzērves. Vēl pieskata, lai tās aizvācās pilnīgi noteikti. Tad viņa nolaižas apmierināta ar savu lielo uzvaru, atpakaļ laukā. Šis ir ķīvītes lauks!
