“Mūs sagaida nopietns turbulences posms,” aizsardzības lietpratējs Garisons brīdina par Krievijas nākamo soli Eiropā 0
Pasaule šobrīd ieiet jaunā starptautiskās kārtības posmā, kurā pēc Otrā pasaules kara izveidotā Rietumu dominance vairs nedarbojas līdzšinējā veidā. ASV loma mainās, savukārt Ķīna nostiprinās kā globāla lielvara. Vienlaikus Krievijas karš Ukrainā kļūst arvien ciešāk saistīts ar Eiropas drošību, uzskata jūras dronu ražošanas uzņēmuma “Newt21” valdes priekšsēdētājs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Viņaprāt, pašreizējais periods būs ilgstošs un neprognozējams.
“Nu var droši teikt, ka mēs dzīvojam laikā, kad sāk veidoties jaunā pasaules kārtība un vecā vairs nespēs ietekmēt notiekošo.”
Garisons, publicējot sava redzējuma izklāstu vietnē “Facebook”, pauž uzskatu, ka Krievijai kļūst arvien grūtāk apturēt karu Ukrainā, jo tas nozīmētu arī līdzšinējā Krievijas varas stāsta sabrukumu. Tādēļ viņš prognozē turpmāku eskalācijas meklēšanu, tostarp ārpus Ukrainas.
“Putins nebeigs karu. Šādi kari beidzas tikai ar diktatora nāvi, apvērsumu vai revolūciju.”
“Mūs sagaida nopietns turbulences posms, kura attīstība un iznākums nav īsti skaidrs. Putina vienīgā izeja pašlaik ir uzsākt nopietnu eskalāciju gan Ukrainā, gan Eiropā un, kā izskatās, viņš meklē vājākos upurus,” teic Garisons.
Viņš pieļauj arī provokācijas ar droniem, kas varētu tikt pasniegti kā Ukrainas uzbrukumi NATO teritorijā.
“Manuprāt, visvienkāršākais, bet visefektīvākais veids Krievijai būs nosūtīt NATO virzienā it kā Ukrainas dronus, lai uzbruktu kritiskās infrastruktūras objektiem.”
Pēc Garisona domām, Eiropas ievainojamību pastiprina arī tas, ka kontinents tikai tagad sāk atgūt militārās spējas, kuras vairākus gadu desmitus nebija prioritāte. Viņš uzskata, ka Eiropas politiķiem joprojām trūkst izpratnes, kā rīkoties situācijā, kur militārais spēks atkal kļuvis par nozīmīgu starptautiskās politikas instrumentu. “Diemžēl Eiropa paliek viegls mērķis,” raksta Garisons.
Īpaši satraucoša, viņaprāt, ir arī Eiropas ekonomiskās konkurētspējas vājināšanās. Drošības problēmām pievienojas tehnoloģiskās un ekonomiskās problēmas, kas var radīt papildu spiedienu uz Eiropas sabiedrībām.
Tomēr Garisons uzsver arī Ukrainas faktoru. Ukrainas attīstītās tālās darbības dronu sistēmas un spēja pašai izstrādāt jaunas kara tehnoloģijas esot būtiski mainījusi situāciju. Ukraina arvien mazāk ir tikai ieroču saņēmēja un arvien vairāk kļūst par tehnoloģiju attīstītāju, kura pieredze var būt nozīmīga arī Eiropas aizsardzībai.
Vienlaikus Garisons uzskata, ka Eiropai pašai jāpieņem daudz aktīvāka loma. Viņa ieskatā pašreizējā krīze Eiropai var kļūt ne tikai par draudu, bet arī par iespēju atgūt globālu politisku un militāru nozīmi. Taču tam nepieciešama pašas Eiropas rīcība, nevis paļaušanās tikai uz Ukrainu vai ASV.
