Kāpēc tāda pieeja? Iedzīvotāja neizpratnē, kāpēc Jehovas liecinieki izvēlas taktiku staigāt no mājas uz māju neaicinātiem 0
Nesen portālā jau rakstījām par iedzīvotāju sašutumu, ka reizēm pie viņu namdurvīm klauvē nepazīstami cilvēki – Jehovas liecinieki.
Kāda no lasītājām pēc raksta izlasīšanas atsūtīja savas pārdomas: “Mani arī ļoti interesē, kāpēc šai organizācijai ir šāda pieeja – vienkārši klauvēt pie durvīm un ierasties. Arī manu dzīvokli pāris reizes šādi ciemiņi ir apmeklējuši, taču mūsu sarunas bija īsas, jo mani neinteresē viņu teiktais, taču šāda taktika šķiet dīvaina. Ja mani interesē kristietība, es to atrodu pati. Man nevajag, lai kāds klauvē pie durvīm.”
Lai saprastu, kāpēc šādi notiek, kāpēc Jehovas liecinieki izvēlējušies šādu taktiku, sazinājāmies ar viņiem pašiem. Skaidrojumu sagatavoja Vjačeslavs Zaicevs – Jehovas liecinieku draudžu savienības valdes loceklis. Turpinājumā viņa komentārs.
Kāpēc Jehovas liecinieki apmeklē citus viņu mājās?
“Iespējams, esat satikuši Jehovas lieciniekus, kad tie ir uzrunājuši jūs uz ielas vai pat pie jūsu mājas durvīm. Varbūt kāds no jūsu paziņām vai darba kolēģiem ir Jehovas liecinieks. Jebkurā gadījumā sākumā sniegsim nelielu ieskatu par to, kas ir Jehovas liecinieki.
Jehovas liecinieki dzīvo, strādā un veic savu kristīgo darbību gandrīz visās pasaules valstīs. Viņi ir starptautiska reliģiska organizācija, kurā ir 9 miljoni visdažādāko tautību cilvēku no dažādiem sabiedrības slāņiem. Jehovas liecinieki Bībeli uzskata par Dieva iedvesmotiem Rakstiem un ir pārliecināti, ka šī svētā grāmata ir uzticams ceļvedis dzīvē. Viņi cenšas likt lietā Bībeles norādījumus un principus un ievērot Jēzus Kristus mācības.
Jēzus saviem sekotājiem lika ”gatavot par mācekļiem visu tautu cilvēkus”. Kad Jēzus sūtīja savus pirmos mācekļus sludināt, viņš teica, ka tiem jāapmeklē cilvēki mājās. (Iepriekš minēto var lasīt Mateja evaņģēlija 10. un 28. nodaļā.) Pēc Jēzus nāves kristieši pirmajā gadsimtā turpināja izplatīt savu vēsti sabiedriskās vietās un pa mājām. Jehovas liecinieki cenšas sekot šo agrīno kristiešu piemēram un ir secinājuši, ka sludināšana pa mājām ļauj sastapt daudz cilvēku.
Lai arī Jehovas liecinieki negaida, ka visi vēlēsies uzzināt par viņu uzskatiem, ir daudz cilvēku, kas ir priecīgi par šādiem apmeklējumiem un labprāt lasa Jehovas liecinieku izplatītos bībeliskos materiālus vai piekrīt bezmaksas Bībeles nodarbībām, ko piedāvā Jehovas liecinieki. Daudziem mūsu apmeklējumi sniedz mierinājumu un cerību, kā arī praktisku palīdzību dzīvē. Taču Jehovas liecinieki respektē to cilvēku nostāju un viedokli, kuriem neinteresē šādas sarunas, un pēc šādu cilvēku lūguma neturpina sarunu ar viņiem un dodas tālāk. Un Jehovas liecinieki kopā ar citiem Latvijas iedzīvotājiem ir pateicīgi, ka, atšķirībā no dažām totalitārām valstīm, šajā valstī ir vārda un reliģijas brīvība, kas sevī ietver arī brīvu dalīšanos ar reliģiskajiem uzskatiem.
Cik sen Jehovas liecinieki darbojas Latvijā?
Pirmais latvietis, kas kļuva par Jehovas liecinieku, bija jūrnieks vārdā Anss Insbergs; tas notika 1916. gadā. 1926. gadā Latvijā tika atvērts Internacionālās Bībeles pētnieku biedrības birojs (tā tajos laikos sauca Jehovas lieciniekus). Tolaik Jehovas liecinieku literatūru latviski tulkoja pazīstamais rakstnieks Aleksandrs Grīns (viņš pats nebija Jehovas liecinieks). Pēc okupācijas 40. gados daudzi Jehovas liecinieki tika izsūtīti uz Sibīriju. Tikai pēc Padomju Savienības sabrukuma 90. gadu sākumā atkal radās iespēja brīvi pulcēties un sludināt, un 1998. gadā Latvijā tika juridiski reģistrētas pirmās divas Jehovas liecinieku draudzes, bet tagad to skaits ir 29. Latvijā ir ap 2200 Jehovas liecinieku. Viņu sapulču nami, ko sauc par valstības zālēm, ir uzbūvēti praktiski visās lielākajās Latvijas pilsētās, un ieeja tajos ir brīva ikvienam interesentam.”
