“Nopietni? Jau pa dzīvokļiem staigā?” Iedzīvotāji dalās pieredzē par nelūgtiem viesiem, kas dienas vidū klauvē pie durvīm 0
Daudzi iedzīvotāji sociālajos medijos dalās stāstos par negaidītiem viesiem, kas zvana pie durvīm un aicina pievienoties reliģiskām organizācijām. Līva raksta, ka pusdienlaikā viņas dzīvokli apmeklēja divas sievietes, lai pārrunātu cerības uz nākotni. Citi lietotāji dalās līdzīgā pieredzē – negaidīti zvani svētdienās vai pat stundu ilgas sarunas, kas rezultējas ar to, ka cilvēki izvēlas durvis neatvērt vai izlikties, ka mājās neviena nav.
Līva sociālo mediju platformā “Threads” dalās savā pieredzē: “Vakar ap 13:30 pusdienlaikā zvana pie durvīm. Viktors (6 gadi) prasa vai pasūtīju ēdienu. Saku, ka nē. Eju skatīties, kas tur ir. Divas sievietes. Prasu ko grib. Kaut ko sāk stāstīt…caur durvīm neko nedzirdu. Atveru. Šīs prasa, kā es skatos/jūtos par nākotni, vai ar cerībām. Prasu kas viņas vispār tādas ir. Izrādās bībelnieces kaut kādas, aicina draudzei pievienoties. Nopietni, jau pa dzīvokļiem staigā?”
Elīnai ir līdzīga pieredze: “Agrāk dzīvoju 5.stāvā, bez lifta, vītņu kāpnes… kāpiens pamatīgs, jo pakāpieni nepatīkami. Svētdiena, es mājās viena, klusums. Pēkšņi zvana pie durvīm. Nevienu negaidu. Svētdienā! Pieeju, bet tur šie sektanti. Teicu, ka apbrīnoju par brīvprātīgo kāpienu pie manis, ka lejup būs vieglāk… un atvadījos.”
Kāda cita lietotāja stāsta: “Kad man bija kādi 16 un dzīvoju Rīgā, Jehovas liecinieki šādi staigāja pa dzīvokļiem. Pirmajā reizē es atvēru durvis, klausījos to visu laikam minūtes 20, kamēr tiku vaļā. Otrajā reizē, kad bija atnākuši, actiņā redzu, ka viņi ir tur. Neveru vaļā durvis. Viņi izmisīgi turpina zvanīt. Es caur aizvērtām durvīm pateicu: “Neviena nav mājās.” Kopš tās reizes nenāca.”
