Foto. pexels.com/ Ketut Subiyanto

“Nopietni? Jau pa dzīvokļiem staigā?” Iedzīvotāji dalās pieredzē par nelūgtiem viesiem, kas dienas vidū klauvē pie durvīm 0

Daudzi iedzīvotāji sociālajos medijos dalās stāstos par negaidītiem viesiem, kas zvana pie durvīm un aicina pievienoties reliģiskām organizācijām. Līva raksta, ka pusdienlaikā viņas dzīvokli apmeklēja divas sievietes, lai pārrunātu cerības uz nākotni. Citi lietotāji dalās līdzīgā pieredzē – negaidīti zvani svētdienās vai pat stundu ilgas sarunas, kas rezultējas ar to, ka cilvēki izvēlas durvis neatvērt vai izlikties, ka mājās neviena nav.

Reklāma
Reklāma
Šāds skats vērojams ilgu laiku… Saeimas ārkārtas sēdē redzamā deputātu attieksme “izsit korķus”
Veselam
Eksperti atklāj 5 uztura bagātinātājus, kuri šoruden glābs tavu imunitāti: nē, sarakstā nav D vitamīna
Tramps sniedzis negaidītu paziņojumu par progresu kara izbeigšanā
Lasīt citas ziņas

Līva sociālo mediju platformā “Threads” dalās savā pieredzē: “Vakar ap 13:30 pusdienlaikā zvana pie durvīm. Viktors (6 gadi) prasa vai pasūtīju ēdienu. Saku, ka nē. Eju skatīties, kas tur ir. Divas sievietes. Prasu ko grib. Kaut ko sāk stāstīt…caur durvīm neko nedzirdu. Atveru. Šīs prasa, kā es skatos/jūtos par nākotni, vai ar cerībām. Prasu kas viņas vispār tādas ir. Izrādās bībelnieces kaut kādas, aicina draudzei pievienoties. Nopietni, jau pa dzīvokļiem staigā?”

Elīnai ir līdzīga pieredze: “Agrāk dzīvoju 5.stāvā, bez lifta, vītņu kāpnes… kāpiens pamatīgs, jo pakāpieni nepatīkami. Svētdiena, es mājās viena, klusums. Pēkšņi zvana pie durvīm. Nevienu negaidu. Svētdienā! Pieeju, bet tur šie sektanti. Teicu, ka apbrīnoju par brīvprātīgo kāpienu pie manis, ka lejup būs vieglāk… un atvadījos.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Kāda cita lietotāja stāsta: “Kad man bija kādi 16 un dzīvoju Rīgā, Jehovas liecinieki šādi staigāja pa dzīvokļiem. Pirmajā reizē es atvēru durvis, klausījos to visu laikam minūtes 20, kamēr tiku vaļā. Otrajā reizē, kad bija atnākuši, actiņā redzu, ka viņi ir tur. Neveru vaļā durvis. Viņi izmisīgi turpina zvanīt. Es caur aizvērtām durvīm pateicu: “Neviena nav mājās.” Kopš tās reizes nenāca.”

Situāciju komentē Vjačeslavs Zaicevs, Jehovas liecinieku draudžu savienības valdes loceklis

Ir ļoti daudz cilvēku, kas ir priecīgi par šādiem apmeklējumiem un labprāt lasa Jehovas liecinieku izplatītos bībeliskos materiālus vai pat piekrīt bezmaksas Bībeles nodarbībām, ko piedāvā Jehovas liecinieki. (Jehovas liecinieki savu reliģisko darbību, tostarp cilvēku apmeklējumus viņu mājās, veic vairāk nekā 100 gadu, arī Latvijā.) Daudziem mūsu apmeklējumi sniedz mierinājumu un cerību, kā arī praktisku palīdzību dzīvē. Taču Jehovas liecinieki respektē to cilvēku nostāju un viedokli, kuriem neinteresē šādas sarunas, un pēc šādu cilvēku lūguma neturpina sarunu ar viņiem un dodas tālāk. Un mēs kopā ar citiem Latvijas iedzīvotājiem esam pateicīgi, ka atšķirībā no dažām totalitārām valstīm šajā valstī ir vārda un reliģijas brīvība, kas sevī ietver arī dalīšanos ar reliģiskajiem uzskatiem.

Autores oriģinālais ieraksts. FOTO: Ekrānšāviņš/ “Threads”
FOTO: Ekrānšāviņš/ “Threads”
FOTO: Ekrānšāviņš/ “Threads”
FOTO: Ekrānšāviņš/ “Threads”
FOTO: Ekrānšāviņš/ “Threads”
FOTO: Ekrānšāviņš/ “Threads”
LA.LV Aptauja

Vai tev ir gadījies, ka reliģisko organizāciju pārstāvji zvana pie durvīm?

  • Jā, es sajutos ļoti neomulīgi
  • Jā, bet es mierīgi nokārtoju situāciju un pateicu, ka neesmu ieinteresēts
  • Nē, man tā nekad nav noticis, jo neeju pie durvīm, ja kāds klauvē
  • Nezināju, ka tā notiek
SAISTĪTIE RAKSTI