Krišjānis Kariņš.
Krišjānis Kariņš.
Foto: Zane Bitere/LETA

Kariņš: Levits mums visiem būs liels balsts 0

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Egils Levits mums visiem būs liels balsts, trešdien nevalstisko organizāciju un valdības sadarbības memoranda padomes sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Reklāma
Reklāma
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

Viņš pauda gandarījumu par Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā.

“Sagaidu sadarbību ar Levitu, un paredzu, ka viņš mums visiem būs liels balsts,” uzsvēra Ministru prezidents.
CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus, komentējot vides nozares pārstāvju pausto par šīs jomas sakārtošanu, Kariņš piebilda, ka Levits būs īstais cilvēks, kurš Valsts prezidenta amatā varētu virzīt vides aizsardzības jautājumus.

Jau ziņots, ka Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi.

Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.
Kā Saeimā sveica Egilu Levitu

Kopumā uz šo amatu kandidēja trīs cilvēki – Levits, Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam virzīja tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, bet daži “KPV LV” iekšējās opozīcijas deputāti – parlamentārieti Didzi Šmitu (KPV LV).

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Kā noritēja balsošana un balsu skaitīšana prezidenta vēlēšanās

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.

Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits arī kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.

Diena Saeimā, kad Egilu Levitu ievēlēja par Valsts prezidentu

Pašreizējais prezidents Vējonis bija nolēmis atkārtoti uz šo amatu nekandidēt. Šāds lēmums, visticamāk, tika pieņemts, jo acīmredzami trūka balsu Vējoņa pārvēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu. Viņa pilnvaras beigsies jūlija sākumā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.