Kārklu svārciņi puķu dobei. Vienkāršs un skaists fotogrāfa Ojāra Lūša ieteikums 0
Autors: Ojārs Lūsis, fotogrāfs un žurnālists
Pirms padsmit gadiem, kad tante Anna devās kopt gaišās debesu dobes, mūsu ģimenes mantojumā tika viņas mājiņa Kalētos ar krietni aizaugušu augļu dārzu. Vairākas vasaras to krietni paretinot, radās vieta arī krāšņumaugiem. Zāliena vidū iekārtotā puķu dobīte man šķita gana glīta, bet nez kāpēc nešķīsti kaila, tāpēc nolēmu tai uztamborēt svārķeļus, ar ko plikumus piesegt.
Ar striķīša un mietiņa līdzēšanu ap krāšņumu izveidoju apli. Pa izveidoto apļa līniju pēdas attālumā (mans kurpju izmērs – 47) citu aiz cita sadzinu apaļkoka mietiņus – tā veidojās apaļuma ribas. Pēc tam pinu pa riņķi, izmantojot kārklu klūgas, kas lauku grāvjos atrodamas aumaļām. Vēlams tās ņemt viena resnuma un pēc iespējas garākas. Ribu mietiņus virs zemes atstāju jau minētās pēdas augstumā. Tik augstu degunu no zemes pacēla arī pinums. Tas izskatījās gluži kā pamatīgs grozs. Tā nu puķu brunču vietā sanāca kurvis, kam vēlāk pāri pārliecu un kopā saviju pusduci klūgu, veidojot stīpu.
Krietni vēlāk kaut ko līdzīgu, tikai bez stīpas izveidoju apkārt nolīkušam, vecam ābeles stumbram.
Kārklu svārciņi līdz satrunēšanai kalpo gadus piecus. Tos atjaunojot, gan izmantoju lazdu maikstes, kas šķita krietni stingrākas, bet tikpat elastīgas kā makšķerkāti bērnībā.
