Kārlis Streips: Ja buldozers tiks pie teikšanas… 0
Nav pārsteiguma. Ierasta lieta. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas un visvairāk no brandmūriem un citām virsmām rēgojas viena seja. Protams, runa ir par mūsu politikas tā dēvēto buldozeru Šleseru.
Šodien no baznīcas mājā nākot ieraudzīju detalizētu reklāmu no minētā smagās tehnikas eksemplāra pašreizējā politiskā biznesa projekta.
Atradu solījumu, ka jaundzimušu bērnu ģimenēm tiks piešķirts 2000 eiro pabalsts (un atcerējos, kā nupat pagājušajā nedēļā Rīgas dome nobalsoja par pabalsta palielināšanu).
Pensionāriem būšot 200 eiro gadā medikamentu cenas nosegšanai. Šonedēļ man paredzēts doties uz Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūru aprunāties par savu gaidāmo pensiju. Nekāds liels iemaksātājs neesmu bijis, nezinu, cik tur sanāks.
Bet par solījumu uz reklāmas dēļa man būtu šāds jautājums: Vai visiem pensionāriem reizi gadā tiks izsūtīti 200 eiro ar lūgumu tos izmantot tikai medikamentu iegādei?
Vai arī pensionāram būs jākrāj rēķini un citi papīri un pašam jāiesniedz lūgums pēc finansējuma? Domājot pašam par savu dzīvi, esmu puslīdz pārliecināts, ka es tā kaut kam nepieteiktos.
Taču visinteresantāk man bija fakts, ka reklāmu ieraudzīju sabiedriskā transporta pieturā, gaidot trolejbusu uz mājām no baznīcas. Un uz tās bija piedāvāta doma, ka sabiedriskais transports, ja buldozers tiks pie teikšanas, visiem būs bezmaksas.
Pasmaidīju, atceroties, kā savulaik pirms citām Rīgas pašvaldības vēlēšanām, buldozers sasolīja 50 tūkstošus jaunu darba vietu.
Nezinu, kā ar citiem, bet es atceros vienu piešķirtu amatu – augsti stāvošā uzņēmumā valdes locekļa amatu jaunam cilvēkam, kura tēvs kādreiz bija buldozera šoferis. Nepotisms ir svešvārds, bet princips negodīgu politikāņu starpā – viens un tas pats.
Komentāru gatavojot paskatījos. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas Satiksmes sabiedriskā transporta pakalpojumus izmantoja 29,3 miljoni braucēju. Mazliet mazāk
par 500 tūkst. reisu, kopumā nobraukti 8,7 miljoni kilometru.
No biļešu tirgošanas RS šī gada pirmajos trīs mēnešos iekasēja 9,57 miljonus eiro. Uzņēmums arī pelna naudu no autostāvvietām (3,38 miljoni eiro), kā arī no valsts un pašvaldību dotācijām.
Tieši pašvaldības dotācija te ir būtiska – 32,5 miljoni eiro janvārī, februāri un martā.
Es personīgi jau labu laiku izmantoju Rīgas Satiksmes mēneša biļeti. Samaksā 30 eiro un tad braukā, cik vien gribi, cik vien bieži gribi, cik vien tālu gribi. Par to es personīgi ļoti priecājos.
Ir dienas, kad iekāpjot trolejbusā samaksas sistēma ir atslēgta. Reizēm zinu, kāpēc – svētku diena vai kas tamlīdzīgs.
Bet tagad iedomāsimies, ka atbilstoši buldozera acīmredzot ne īpaši labi izdomātajam variantam, tas viss turpmāk būs par velti.
Pirmkārt, tas nozīmēs zaudētu darbu biļešu kontrolieriem, un par to būtu žēl, jo tie mēdz būt jauki un pretimnākoši cilvēki, vismaz tajos gadījumos, kad pasažieris pats tiem nebrauc augumā.
Bet otrkārt un galvenokārt, vai Rīga tik tiešām ir tik bagāta, ka tā būs gatava uzņemties atbildību par daudziem desmitiem miljoniem eiro, kuri universālas brīvbiļetes gadījumā arī pazustu kā nebijuši? Tiešām?
Latvijas politikā ir raksturīgi politikāņiem nākt ar grandioziem solījumiem, un tad, kad izrādās, ka tās bijušas pupu mizas, nākt ar aizbildinājumu, “mēs jau gribējām, bet koalīcijas partneri neļāva.”
Attiecībā uz Šleseru kā tādu, viņš vienmēr politikā ir bijis nemiera gars. Viņa dibināto partiju skaitam vajadzīgi divu roku pirksti, ar vienu nepietiks.
Viņš ir lēkājis no Saeimas uz Rīgas pašvaldību un atpakaļ.
Un viņš ir vienīgais politiķis Latvijas vēsturē, kurš ir bijis vienpersoniski vainīgs pie Saeimas atlaišanas un ārkārtas vēlēšanu izsaukšanas.
Tā bija 10. Saeima, kurai Ģenerālprokuratūra bija pieprasījusi tiesības veikt kratīšanu toreizējā deputāta Šlesera īpašumos, un toreizējā līdz kliņķim savtīgā Saeima pateica nē.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš politikā ienāca ar lieliem jautājumiem par korupciju medicīnas industrijā, kurā viņš pirms tam bija ļoti redzama figūra, nodrošināja sev vietu arī politikas vēsturē ar Rīkojumu Nr. 2 par 10. Saeimas padzīšanu ar mietu.
Ārkārtas vēlēšanās Šlesera partija saprotamā kārtā izgāzās, un 12. vēlēšanās viņa tā dēvētā “politisko dinozauru” partija (ne tikai viņš, bet arī Godmanis, Jurkāns, Straume un Kalvītis) izgāzās kā satrunējusi sēta.
13. Saeimas vēlēšanās Šlesers nepiedalījās. Tās bija 2018. gadā, un laikā starp tām un 14. vēlēšanām 2022. gadā pagadījās Covid-19 epidēmija.
Tajā divi konkrēti politiķi pierādīja, ka zinātne tiem ir daudzreiz mazāk svarīga, nekā demagoģija un populisms. Aldis Gobzems, kurš politikā ienāca ar partiju KPV LV (kura sāka jukt apmēram piecas minūtes pēc sākuma un galu galā sabruka pavisam) un
Šlesers bija tie, kuri bizoja pa Latviju, pārkāpjot pulcēšanas brīvības noteikumus, un bļāva par maskām un vakcīnām un visu pārējo.
Nezinu, cik daudzi no tiem 6346 cilvēkiem, kuriem Covid maksāja dzīvību, nonāca līdz nāvei tāpēc, ka viņi ieklausījās demagoģijā un muļķībās no cilvēkiem, kuru cinisms šajā ziņā sita visaugstāko vilni. Droši vien vismaz daži.
Un nu šis cilvēks Šlesers atkal grib sevi uzspiest Rīgai, lai arī viņš pats, ja nemaldos, galvaspilsētā nedzīvo.
Rīgā uz vēlēšanām ir pieteikušās 16 partijas un apvienības, tajā skaitā pietiekami daudz tādu, kurām izredžu ir aptuveni tikpat daudz, cik man būtu kļūt par vadošo tenoru Latvijas Nacionālajā operā (ar vārdu sakot – nekādu).
Taču kandidējošo partiju skaitā ir trīs, kuras savulaik bija vistiešāk atbildīgas pie haosa un korumpētības Latvijas galvaspilsētā, kura bija ārpus visiem iespējamiem rāmjiem.
Galvenais šajā tandēmā bija partija Saskaņas centrs, kura 2009. gadā sev bija piemeklējusi telegēnisku puisieti no mediju pasaules un ar viņu tandēmā bija veiksmīga.
Šlesera politiskā biznesa projekts tobrīd bija “Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš”, jo savulaik uz Šlesera projektu pārskrēja vairāki ļaudis no kādreiz varenā Latvijas ceļa pēc tam, kad izrādījās, ka LC bija tikpat kretīniska siles partija, kā pārējās.
Šīs divas apvienības kopumā Rīgas pašvaldībā izcīnīja 38 vietas no 60. Ar laiku no LPP uzradās jēdziens “Gods kalpot Rīgai,” ar kuru nākamajās, 2013. g. vēlēšanās Saskaņa veidoja kopsarakstu un viena pati izcīnīja 39 mandātus.
Šogad Saskaņas centrs kandidē atsevišķi. Minētais zelta puisēns Ušakovs izrādījās visīstākais korumpētās siles līderis, un mēs rīdzinieki jaunu domes sasaukumu vēlējām nevis 2021. gadā kopā ar pārējiem, bet gan jau iepriekšēja gada augustā, jo 2017. gadā ievēlētā Rīgas pašvaldība (32 vietas Saskaņai un GKR) izrādījās nekompetenta. Vispirms padzīts Ušakovs un tad visa dome.
Bet arī bez Ušakova, kurš laikā kopš skandalozās padzīšanas no pašvaldības amata, ir pārkvalificējies par Eiropas parlamenta deputātu, uz kuru pērn kandidējot viņš Feisbukā un citur savus sekotājus gandrīz bez izņēmuma uzrunāja nevis tās valsts valodā, kuru viņš teicās pārstāvam Briselē, bet gan kādreizējās okupācijas un pašreizējā Ukrainas genocīda valodā – arī bez viņa Saskaņa cer uz vēlētāju atbalstu.
Gods Kalpot Rīgai šogad kandidē kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību, kuras vēsture korumpētības ziņā mūsu valstī ir pavisam leģendāra. “Zaļajiem zemniekiem” Latvijas lielākajā pilsētā nekad nekādu īpašu izredžu nav bijis. Nu redzēsim, vai GKR ZZS pavilks uz augšu, vai arī otrādāk – ZZS GKR ievilks purvā.
Un tad vēl buldozers ar pašreizējo politiskā biznesa projektu “Latvija pirmajā vietā.” Aptaujas it kā viņam sola labas izredzes, un tāpēc es gribētu lasītājiem palūgt padomāt par šādu jautājumu:
Tajos desmit gados, kad Rīgā pie teikšanas bija šī varza, vai tiešām bija labi? Neatceraties nenormāli dārgo Dienvidu tiltu? Plaši izbazūnēto “nano” ūdeni, kurš
patiesībā bija no prastākā krāna? Čupošanās ar Maskavu un visu pārējo?
Neteikšu, ka tas vairākums, kurš ievēlēts 2020. gadā, būtu pats perfektums. Taču vienas partijas līderis savu reklāmu televīzijā attiecībā uz vēlēšanām Rīgā pabeidz ar vārdiem “Neatdosim Rīgu tumsas spēkiem.”
Par visiem 100 procentiem piekrītu. Pagājušajās Saeimas vēlēšanās Saskaņa zaudēja visus mandātus, Gods kalpot lielajā politikā neko nav panācis, bet Šlesers kārtējo reizi bija klāt ar jaunu politisku partiju.
Nav neviena jautājuma Saeimas darba kārtībā, par kuru šis censonis negribētu izteikties, un garumā. Demagoģija turpina būt svarīgāka par faktiem.
Šie ir tie ļaudis, kuri cer tagad varu pārņemt Rīgā.
Mans lūgums: Nepieļausim to.
Jo Saskaņa, Gods un Šlesera pašreizējā aizraušanās to pelnījusi nav.
Līdzīgas domas man ir par vēlētājiem Ventspilī. Man nav nevienam ventspilniekam jāatgādina, ka kopš tālā PSRS okupācijas laika, jums politikā viena no galvenajām
personām ir bijis tas pats cilvēks, kurš šogad savas partijas sarakstā acīmredzot ar sev neraksturīgu pieticības devu būs 2. vietā.
Kaut kur varēju saprast jūsu fanošanu par šo tipu pagājušā gadsimta 90. gados, kad tā dēvētās “Ventspils intereses” bija mežonīgas.
Varbūt turpināju saprast, tad, kad šis mežonīgums noveda pie kriminālapsūdzībām pret jūsu lielo varoni. Viņš pats protams brēca, ka nevainīgs jēriņš, pret kuru sazvērējušies politiķi Rīgā un droši vien arī Eiropā, un pilnīgi noteikti “sorosīti” ar Džordžu priekšgalā, plus vēl droši vien Ļaunā ragana no rietumiem. Nabaga mazais Aivariņš.
Bet ar to visu 2021. gada 22. februārī Rīgas Apgabaltiesa nabaga mazo Aivariņu atrada par vainīgu vairākos nopietnos kriminālnoziegumos. Vārdu “vainīgs” lietas tiesnese izmantoja vairākkārt.
Trīsarpus mēnešus pēc šīs notiesāšanas bija pašvaldību vēlēšanas, kurās jūsu lielais varonis atkal kandidēja, un vēlēšanu dienā pie viņa uzvārda krustiņu pievilka 2525 vēlētāji, kamēr vien 552 likās, ka varbūt tas ir par daudz prasīts un viņu izsvītroja.
Zinu, es pats esmu dzimis valstī, kurā pērn novembrī mazs vairākums nolēma, ka tas nekas, ka Republikāņu partijas kandidāts ir notiesāts smagos kriminālnoziegumos, un līdz ar to Baltajā namā atgriezās viņš.
Taču es tagad dzīvoju Latvijā, un man pirmkārt interesē, kas notiek politikā pilsētā un valstī, kurā es dzīvoju. Un kaut kā šķiet, ka ap Ventspils galveno bosu smaka ir tik pamatīga, ka varbūt šogad to plusiņu vairs tik daudz nemaz nebūs.
Varbūt atceroties, ka šis dabas bērns savulaik NATO paplašināto spēku klātbūtni mūsu valstī salīdzināja ar PSRS okupāciju.
Ja tas latvietim neliek saraukt degunu un novērsties, tad par ko mēs te vispār vairs runājam?
Pašvaldību vēlēšanu diena šogad 7. jūnijā. Iecirkņi būs atvērti no astoņiem no rīta līdz astoņiem vakarā.
Katru dienu šonedēļ arī ir iespēja balsot priekšlaikus – šodien, pirmdien, no 17:00 līdz 20:00, rīt, otrdien no 8:00 līdz 11:00, trešdien atkal no 17:00 līdz 20:00, ceturtdien atkal no 8:00 līdz 11.00, un tad piektdien, 6. jūnijā no 12.00 līdz 15.00.
Balsot var jebkurā savas pašvaldības iecirknī, atceroties līdz paņemt pasi vai identifikācijas karti. Tur tā taps noskanēta, lai pārliecinātos, ka esi pašvaldības vēlētāju reģistrā, kā arī, ka neesi jau nobalsojis citur.
Cik zinu, šogad pirmoreiz nebūs krustiņi un svītrošana, būs jāiekrāso lauciņi “Par” un “Pret.” Nezinu, kāpēc, jo ar krustiņiem un svītrojumiem vismaz man personīgi nekādu problēmu nebija. Ja būs vajadzīgs “Par” krāsot vienā krāsā un “Pret” otrā, tad jau tagad pārdomas rada jautājums, vai visos iecirkņos būs pietiekams skaits krāsaino zīmuļu.
Bet tā vai citādāk, būs vēlēšanas, un nobeigumā es gribētu nākt ar vienu centrālu domu.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 2020. g. 29. augustā kopumā līdz iecirkņiem aizvilkās 40,58% vēlētāju. Tas bija mazliet vairāk nekā citreiz, jo togad nudien bija centrālais jautājums par to, vai beidzot izdosies atbrīvoties no tumsas spēkiem.
Taču arī 40,58% nekāds dižais rezultāts nav. Ja reiz mēs dzīvojam pilsētā un valstī, apātija pret apkārt notiekošo nav laba lieta. Esmu par visiem punktiem pārliecināts, vienalga, cik daudz vietu Šlesera pašreizējā varza iegūs pašvaldībā, bezmaksas sabiedriskā transporta mūsu galvaspilsētā nebūs.
Esi to starpā, kuri šādam bravūrīgam netic? Šonedēļ ej un nobalso par kādu citu, jo bez tā pēcāk tev nebūs nekādu tiesību kreņķēties, ja pašvaldībā notiekošais netīk.
Neatdosim Rīgu tumsas spēkiem. Nudien.
