Kārlis Streips: “Mēs varam darīt jebko, ko gribam” – Tramps paziņo par militāro visatļautību un savu augsto IQ 0
Nezinu, cik lielā mērā LA.LV lietotāji ir lietas kursā par Eiropas Savienības pirmsākumiem.
Brīdī, kad Latvija sāka ošņāties ap iespēju, ka tā varētu tur pievienoties, ES bija 15 dalībvalstis. Pēdējās valstis, kuras tika tur akceptētas, bija Austrija, Somija un Zviedrija.
Taču pirmsākumi savienībai bija senāki. Šogad 9. maijā bija 70 gadu, kopš Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans kādā uzrunā aicināja apvienot ogļu un tērauda ražošanu starp viņa valsti un Rietumvāciju.
Iemesls tam bija viens. 2. Pasaules kara laikā nacistu Vācija centās izejvielas monopolizēt savām vajadzībām. Ņemot vērā faktu, ka kara sākumā nacistiem izdevās ļoti ātri okupēt Nīderlandi, Beļģiju un Franciju, bija skaidrs, ka tas bija vērā ņemams spēks. Šūmana runa bija kara beigu dienas piecgade, un centrāla doma tajā bija novērst vēl vieu karu starp abām Eiropas lielvalstīm.
1951. gadā izveidota Eiropas Ogļu un tērauda kopiena. Tapa parakstīts Parīzes līgums, kurā piedalījās minētās divas valstis, kā arī Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande.
Līgumā paredzēta koptirgus izveide bez muitas tarifiem vai nodokļiem, un dalībvalstīm aizliegts ieviest prakses, kuras būtu konkurējošas vai diskriminējošas.Izveidota virsvadība, parlamentāriešu asambleja, padome, kurā piedalījās dalībvalstu ministri, kā arī tiesa.
Laika gaitā šīs instances pārtaps par Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Savienības tiesu.
Sekoja dažādi līgumi, kuru Eiropas Kopienu pārvērta par Eiropas Savienību.
Latvija, Lietuva, Igaunija, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija visas iestājās ES 2004. gadā. Taču ir arī cits variants attiecībā uz Eiropas Savienību.
23. maijā Amerikas prezidents acīmredzot jutās garlaikots, jo savā muļķīgajā soctīklā viņš rakstīja šādi: “Eiropas Savienību izveidoja galvenokārt tāpēc, ka tā gribēja izmantot ASV TIRDZNIECĪBĀ. Ar to ir bijis ļoti grūti tikt galā. ES spēcīgās tirdzniecības barjeras, PVN nodokļi, absurdie sodi uzņēmumiem, tirdzniecības barjeras, kuras nav saistītas ar naudu, manipulācija ar naudu, negodīgas un nepamatotas prāvas pret amerikāņu uzņēmumiem u.c. Tas ir novedis pie tirdzniecības deficīta ar Ameriku vairāk nekā 250 miljoniem dolāru gadā, un šis skaitlis ir pilnībā nepieņemams. Mūsu diskusijām ar viņiem nav nekāda rezultāta. Tāpēc es iesaku 50% tarifu Eiropas Savienībai sākot 2025. g. 1. jūnijā. Tarifu nav, ja produkts tiek celts vai ražots Savienotajās Valstīs. Pateicos par jūsu uzmanību šim jautājumam.”
Sapratāt, eiropieši?
Amerikas prezidents uzskata, ka tarifi kaitē tai valstij, kurai tie uzlikti un Amerikai nodrošinās milzīgu bagātību.
Tās ir muļķības. Par tarifiem maksā tie uzņēmumi, kuri kaut ko importē. Vai tie būs gatavi šo papildu summu iekļaut savā bilancē? Nu, nē – tie to pieprasīs no saviem klientiem.
Priekšvēlēšanu laikā Amerikas prezidentam bija intervija ar britu laikraksta Financial Times galveno redaktoru, kurš garumplaši un detalizēti toreizējam kandidātam skaidroja, kāda ir tarifu būtība.
Kandidāts uz viņu paskatījās un atcirta: “Es jums nepiekrītu, un jūs neko nesaprotat.”
Amerikāņu politikānis uzskata, ka viņš zina vairāk nekā ļoti nozīmīga finanšu laikraksta redaktors!
Eiropas Savienības tirdzniecības līderis Marošs Šefčovičs Tviterī rakstīja, ka viņš esot sarunājies ar Amerikas tirdzniecības pārstāvi, un, ka “Eiropas Savienība ir pilnībā iesaistīta un apņēmības pilna tikt pie darījuma, kurš kalpos abām pusēm.
“Eiropas Komisija ir gatava strādāt labticīgi. Tirdzniecība starp ES un ASV ir nesalīdzināma, un tās pamatā jābūt abpusējai cieņai, nevis draudiem. Esam gatavi aizstāvēt mūsu intereses.”
Eiropas Savienībai un ASV ir intensīvas tirdzniecības attiecības. ES Amerikai 2024. gadā nosūtīja preces par 528 miljardiem eiro un importēja preces par 325 miljardiem eiro.
No turienes acīmredzot Amerikas prezidents gūst savu muļķīgo pārliecību.
Latvijas eksports uz Ameriku 2024. g. pirmajos 11 mēnešos bija 483 miljonu dolāru vērtē, lielākoties eksportējot koksni, mehāniskas un elektriskas ierīces, kā arī precīzijas instrumentus.
Iedomāsimies, ka visas šīs preces no 1. jūnija būs par 50 procentiem dārgākas. Kāds grib domāt, ka amerikāņu uzņēmumi nesāks meklēt tādas pašas preces citur?
Amerikas prezidents iepriekš Eiropas Savienības precēm uzlika 25% tarifu, bet pēc pāris dienām, kad Amerikā uzņēmumi sāka brēkt, viņš tos atlika uz 90 dienām.
Tiesa, tarifi un tautsaimniecība nav vienīgā joma, kurā Amerikas prezidents runā muļķības.
Nupat aizgājušajās brīvdienās viņš bija galvenais runātājs ASV militārās akadēmijas Vestpointa absolvēšanas ceremonijā.
“Pirms gada,” tā skaidroja prezidents, “visu pasaules laikrakstu pirmajā lapā bija liels stāsts par to, ka neviens negribēja iestāties mūsu bruņotajos spēkos.”
Tas ignorēja faktu, ka gandrīz visi absolventi, kādi atradās telpā, bija tur iestājušies iepriekšējā gadā.
“Es atjaunoju bruņotos spēkus,” dižojās Amerikas prezidents. “Mēs to atjaunojām tā, kā neviens cits to nebija darījis, un tas notika mana pirmā terminā laikā.”
Amerikas prezidents arī apgalvoja, ka bruņotie spēki “mums dod tiesības darīt jebko, ko vien vēlamies.”
Viņš sāka runāt par citām lietām. “Džordžs Klūnijs ir nepatiess kinoaktieris.”
“Piedodiet, lūzeri un nīdēji, bet mans inteliģenta koeficients ir starp augstākajiem pasaulē. Jūs visi to zināt. Lūdzu, nejūtieties dumji vai nedroši, tā nav jūsu vaina.”
Amerikas prezidents, atšķirībā no priekštečiem, arīdzan paspieda roku tikai dažiem kadetiem. Pērn prezidents Baidens pēc savas uzrunas pavadīja stundu sarokojoties ar visiem pēc kārtas.
Amerikas prezidenta narcisisms ir vienkārši prātam neaptverams. Tāpat viņa ļaunprātība.
Hārvarda universitātei pateikts, ka tā turpmāk nedrīkstēs uzņemt studentus no ārzemēm, un, ja kāds tur mācās, tam ir vai nu jāpārceļas uz citu augstskolu, vai arī jāpārceļas prom no ASV.
Tam iemesls ir apstāklis, ka Hārvarda universitāte Amerikas prezidentu pasūtīja daudzas mājas tālāk tad, kad viņš uzstāja, ka tai jāatsakās no jebkādām mācībām par rasismu, seksismu, cilvēka tiesībām u.tml.
Draudēja atturēt miljardiem dolāru pētījuma grantos, kādi piešķirti Hārvardai. Tajā skaitā tādi, kas ir domāti Alcheimera slimības un vēža ārstniecības pētīšanai.
Hārvarda nav vienīgā universitāte, pret kuru pašreizējais režīms ir vērsies.
Amerikas prezidents un viņa sekotāji drausmīgi kašķējas par DEI – diversitāte, vienlīdzība un iekļaušana.
Lieki teikt, tas nav nekas slikts, bet republikāņi ir nolēmuši, ka tas kaitē sabiedrībai un tāpēc ir izskaužams.
Ārpus tā, Amerikas Kongresa apakšpalāta brīvdienās pieņēma “skaisto likumu,” kurā iekļautas visas pašreizējā režīma vēlmes.
Pirmkārt un galvenokārt, pagarināt nodokļu atlaides Amerikas miljardieriem un uzņēmumiem, kādas pirmoreiz apstiprinātas prezidenta pirmā termiņa laikā.
Kā par to samaksās? Ar masīviem budžeta samazinājumiem, tajā skaitā atņemt simtiem miljonus dolāru Medicaid sistēmai, kura palīdz aprūpēt seniorus, cilvēkus ar garīgām vai fiziskām problēmām u.c.
Atņemta visa nauda programmai, kura Amerikas skolās nodrošina veselīgu ēdienu.
Atņemta nauda programmai, kura ārkārtas situāciju gadījumā steidzas palīgā.
Nesen Kentuki bija tornado, kurš nogalināja 19 cilvēku. Gubernators izmisīgi lūdza palīdzību no federālās valdības, bet tādas nebija.
Režīms ir likvidējis Amerikas ārvalstu palīdzības programmu. Tas cenšas likvidēt Amerikas sabiedriskos medijus, lai gan konkrēti bērnu raidījuma “Sesame Street” gadījumā interneta uzņēmums Netflix jau ir solījis to paņemt savā paspārnē.
Nenormālais likums tagad tiks apspriests Senātā, kur vairāki republikāņu senatori ir pret to iebilduši. Grūti spriest, kas ar to notiks tālāk.
Nezinu, ko amerikāņi ar šo ārprātu iesāks. Nākamgad novembrī būs Kongresa vēlēšanas, kurās pārvēlēs visus apakšpalātas locekļus un vienu trešdaļu senatoru.
20 Republikāņu partijas un 13 Demokrātu partijas senatori ir iekļauti šajā sarakstā.
Pieci no tiem jau ir paziņojuši par aiziešanu pensijā, tāpēc tur attiecīgajai partijai būs jāizvēlas kāds cits, kurš kandidēs pret otras partijas izvirzīto kandidātu.
Četri no minētajiem ir demokrāti. Pēdējais ir ilggadīgais Republikāņu partijas frakcijas līderis Mičs Makonels, kurš pašreizējā prezidenta pirmā termiņa laikā nodrošināja liela skaita reakcionāru tiesnešu iecelšanu amatā, t.sk. trīs Augstākās tiesas tiesnešu.
Pēdējā gada laikā, nezinu, vai domādams par savu mantojumu vai slavu, bet Makonels ir skaļi iebildis pret Amerikas prezidenta ekscesiem un balsojis pret viņa trakākajiem kandidātiem uz dažādiem amatiem.
Republikāņiem Senātā ir 53-47 vairākums, tāpēc Makonels viens neko nevar mainīt. Visus prezidenta aptrakotos kandidātus Kongresa augšpalāta apstiprināja.
Laiks rādīs, cik tālu Amerikas prezidents aizies ar savas valsts graušanu. Gribu cerēt, ka Eiropas Savienībai izdosies sarunāt darījumu, kura ietvaros no tarifiem varēsim atvadīties.
Taču Amerikas prezidentam ir visai acīmredzama demence, un tas nozīmē, ka viņš savas domas var mainīt jebkurā brīdī.
Tas bijis redzams jautājumā par Ukrainu. Jaunākais paziņojums no Amerikas prezidenta bija tāds, ka jautājums par Kremļa fašista barbarismu viņam vairs nešķiet interesants.
Eiropa un civilizētā pasaule plāno jaunu sankciju kārtu pret Kremļa fašistu. Amerikas prezidents ir paziņojis, ka viņš tajās piedalīties nevēlas.
Reizēm viņš ir apgalvojis, ka ir noskaities uz Kremļa fašistu, bet patiesībā viņš fašistu mīl, un tāpēc Amerika no sarunām par konflikta izbeigšanu, iespējams, izstāsies.
Ir brīži, kad vēlētāji pieļauj lielu kļūdu. Tā tas bija tajos desmit gados Rīgā, kad pie teikšanas bija līdz kliņķim korumpēta kabala ar pašreizējo Eiropas deputātu Ušakovu priekšgalā (te piebilstot, ka kandidējot uz EP kā Latvijas Republikas pārstāvis, Ušakovs savus sekotājus Feisbukā un citur visbiežāk uzrunāja krievu valodā).
Tāpat ventspilnieki ar šķietamu Stokholmas sindromu ir atkārtoti balsojuši par smagos noziegumos apsūdzēto un nu jau notiesāto kadru. Varbūt šogad būs citādāk?
Par pašvaldību vēlēšanām plašāk rakstīšu jaunnedēļ. Šonedēļ komentāru gribu pabeigt ar šādu domu:
2021. gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās knapi trešā daļa vēlētāju. Vidzemē un Latgalē bišķīt vairāk, Kurzemē un Zemgalē mazāk.
Tie pārējie? Neinteresē tas, kas notiek attiecīgajā pilsētā vai novadā? Vienkāršs slinkums? Vienkārša neizdarība.
Es 7. jūnijā obligāti došos uz savu tuvējo iecirkni tāpat kā esmu to darījis visās vēlēšanās pēc kārtas.
Apņemies arī tu, manu lasītāj, šoreiz mājās nepalikt!
