Gatava tiesāties līdz Strasbūrai 39
Taču tiesāšanos viņa turpinot nevis sev piešķirtā soda, bet gan principa pēc, jo, viņasprāt, obligāta karoga lietošana ir autoritārām un totalitārām valstīm raksturīgs piespiedu līdzeklis. “Demokrātiskās valstīs tiek respektēta vārda brīvība, kas sevī ietver ne tikai runas brīvību, bet arī tiesības citādi paust savu viedokli, kā arī atturēties no viedokļa paušanas. Es lietoju karogu tikai tad, kad man ir vēlme paust savus uzskatus par valsts notikumiem,” skaidro Olsena. Piemēram, uzreiz pēc Zolitūdes “Maxima” traģēdijas viņa izkārusi karogu sēru noformējumā pati pēc savas iniciatīvas. Juriste uzskata, ka valsts uzlikts pienākums pie savas dzīvesvietas novietot sēru karogu ierobežo viņas brīvību savā privātajā dzīves daļā un piespiež sērot ar likumu noteiktās dienās un laikos.
“Es cienu šos upurus, un man ir ļoti žēl, ka viņiem bijis jācieš. Šos notikumus nedrīkst aizmirst, bet ir taču jāskatās uz priekšu un nevajadzētu ļaut, ka traģiski pagātnes notikumi traucē mums dzīvot šodien. Piemēram, kā lai jūtas Māras, kurām vārda diena ir 25. martā, kas arī ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena? Tad viņas atšķirībā no visiem pārējiem savus svētkus svinēt nedrīkst?” retoriski jautā Olsena.
Gadījumā, ja Satversmes tiesa nesaskatīs konstitūcijas pārkāpumus likumā, juriste gatava savu taisnību aizstāvēt arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Satversmes tiesas tiesnešu kolēģija janvāra sākumā izskatījusi Olsenas sūdzību un ierosinājusi lietu. Pašlaik tā tiek gatavota izskatīšanai, kas varētu sākties jūnijā. ST arī pieprasījusi parlamentam, kā apstrīdētā likuma autoram sniegt savu vērtējumu.
