Ražas svētkos top etnogrāfiskais ansamblis 2
“Man klāt neesot, tiku ievēlēta par kultūras komisijas priekšsēdētāju. Un es zināju, ka no šī pienākuma netikšu vaļā. Painteresējos, kā tur ir ar pašdarbību, vai ir kāds deju kolektīvs, ansamblis. Vokālais ansamblis izjucis, deju kolektīva nav. Es tikko kā atnākusi un skolēnus nepazīstu, un, ja arī pazītu, no dzejoļiem vien radīt koncertu nav iespējams. Tad man ienāca prātā: vai ir tik bezcerīgi, ka pilnīgi izzudusi tautas dziedāšana?” pagājušos laikus atceras skolotāja.
Viņa arī zina pastāstīt no vēstures, ka, pateicoties Ludim Bērziņam, kuru interesēja folklora, Basu dziedātāji 1924. gadā bija uzaicināti koncertēt Rīgā. Ar šo notikumu ir aizsākusies suitu koncertdarbība. Par suitu kāzu uzvedumu padzirdējuši aktieri, un tika nolemts suitu dziedātājus aicināt uzstāties Nacionālajā teātrī, kur direktors tolaik bijis Rainis. Vēl saglabājies protokols ar ierakstu, kurš apliecina, ka tikuši uzaicināti suiti.
“Es zināju šo vēsturi, ka Basu un Gudenieku suiti izrādījuši kāzu uzvedumu Nacionālajā teātrī. Mājās par to daudz bija runāts. Tagad biju Gudeniekos, bet Basu pagasts turpat blakus. Cerēju, ka kaut kas būs saglabājies no tautas dziedāšanas. Zināju arī faktu, ka diriģenta Eduarda Račevska mātes māsa, skolotāja Aiviekste vadījusi Gudeniekos un Alsungā kori. Tie apvienojās un brauca uz Dziesmu svētkiem, veda mājās godalgas,” turpina vēstures zinātāja.
Mēģinājusi meklēt tautas dziedātājas, un ļoti palaimējies. Skolā bijusi apkopēja Kantiķu Emīlija, tīrījusi logus un dziedājusi. Lidijas kundze painteresējusies. “Jā, es loku, bet teicēja te ir Rudzīšu Rozālija. Vēl ir Anna Gotfridsone un Rozālijas māsa – Sedliņu Grieta.” Viņa saka – kādas piecas sievas varēšu dabūt. Pirmdien visas bija klāt skolotāju istabā un sākām ar burdonu dziedāšanu,” par sava izveidotā ansambļa “Gudenieku suiti” sākotni stāsta pensionētā skolotāja. Un rezultātā bijuši brīnišķīgi Ražas svētki, un pat vīri pieteikušies – dažiem mājās bijušas saglabājušās slenģenes un bruslaki spožām pogām.
