“Situācija ir ļoti nopietna…” Kulbergs komentē apstiprināto “airBaltic” biznesa plānu 0
Jaunais Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” biznesa plāns iezīmē uzņēmumam nepieciešamo virzienu, otrdien valdības sēdē norādīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Kulbergs uzsvēra, ka ar biznesa plānu vien nepietiek un tam ir jānotic potenciālajiem investoriem, kā arī jābūt pietiekami pārliecinošam valdībai, Saeimai un Latvijas nodokļu maksātājiem.
“Situācija nacionālajā aviokompānijā “airBaltic” ir ļoti nopietna, un ar sabiedrību par to ir jārunā atklātā un skaidrā valodā,” norādīja Kulbergs.
Premjers atzīmēja, ka, ņemot vērā starptautisko reitingu aģentūru “Fitch” un “S&P” vērtējumus, uzņēmuma finanšu situāciju, “airBaltic” padomes apstiprināto biznesa plānu, nepieciešamību piesaistīt 225 miljonus eiro pagaidu finansējuma, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām (“Senior Secured Notes”) esošo nodrošinājuma kopumu un esošās sarunas ar obligāciju turētājiem, “airBaltic” ir nonācis izšķirošā attīstības posmā.
“Šodien jautājums vairs nav par to, vai “airBaltic” ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas. “airBaltic” viennozīmīgi Latvijai ir stratēģiski nozīmīgs uzņēmums, jo runa ir par Latvijas starptautisko sasniedzamību, Rīgas lidostas pozīcijām, uzņēmējdarbību, investīcijām un tūrismu,” skaidroja Kulbergs, norādot, ka mērķis ir saglabāt dzīvotspējīgu “airBaltic”, Rīgu kā Baltijas aviācijas centru un Latvijai nepieciešamo starptautisko savienojamību.
“Stratēģiska nozīme gan nevar nozīmēt beznosacījumu valsts finansējumu,” uzskata Kulbergs.
Premjers uzsvēra, ka pašreizējās problēmas ir vairāku nepārdomātu lēmumu rezultāts, kas tika pieņemti iepriekšējos gados.
“Problēmsituācija tika “iebetonēta” iepriekšējās valdības laikā, kad toreizējā satiksmes ministra nekompetence “svinēja” savu “uzvaras gājienu”, apgalvoja Kulbergs.
Pēc premjera paustā, tuvāko nedēļu laikā būs redzams, vai kreditori atbalsta piedāvāto risinājumu, vai izdosies nodrošināt nepieciešamo pagaidu finansējumu un vai jaunais biznesa plāns spēs pārliecināt privātos investorus par “airBaltic” nākotnes dzīvotspēju.
Satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim (JV) dots uzdevums kopā ar “airBaltic” padomi, vadību un starptautiskajiem konsultantiem panākt risinājumu ar kreditoriem un atrast “airBaltic” stratēģisko investoru, skaidroja Kulbergs.
Viņaprāt, viens no tuvākajiem izšķirošajiem soļiem būs sarunu rezultāts ar “airBaltic” obligāciju turētājiem. Ņemot vērā uzņēmuma pašreizējo kapitāla struktūru un iepriekš uzņemtās saistības, kreditoru pozīcijai būs izšķiroša nozīme turpmākā finanšu risinājuma izveidē, norādīja premjers.
Ja “airBaltic” nākotnes nodrošināšanai būs nepieciešams jauns kapitāls, Kulberga ieskatā risinājumā jābūt redzamai arī privātā kapitāla un kreditoru līdzdalībai, kā arī reālai uzņēmuma restrukturizācijai. Pēc kreditoru lēmuma valdībai būs jāvērtē tālākie soļi.
Ja piedāvātais risinājums paredzēs tādu valsts finansiālo iesaisti, kurai nepieciešama Saeimas piekrišana, par to būs jālemj parlamentam un “šādā gadījumā Saeimai būs jālemj, – atbalstīt vai nē mūsu valstij tik nozīmīgu stratēģisku uzņēmumu,” skaidroja Kulbergs.
Viņš arī informēja, ka šonedēļ paredzēts ar “airBaltic” jauno plānu iepazīstināt Saeimas Budžeta komisiju.
Jau ziņots, ka “airBaltic” padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu, kā arī samazināt plānoto lidmašīnu floti no 100 līdz aptuveni 40 lidmašīnām 2031. gadā, aģentūru LETA informēja “airBaltic”.
Lidsabiedrībā min, ka “airBaltic” biznesa plāna galvenie akcenti paredz, ka Rīga arī turpmāk būs “airBaltic” galvenais darbības centrs, īstenojot jaunu, uz pieprasījumu balstītu maršrutu tīkla stratēģiju un turpinot nodrošināt Latvijas un plašāka Baltijas reģiona savienojamību.
Tāpat biznesa plāns paredz “Airbus A220-300” flotes apmēra pielāgošanu un efektīvākas darbības nodrošināšanu, īstenojot peļņas uzlabošanas programmu. Tās mērķis ir sasniegt aptuveni 45 miljonu eiro regulāru ikgadējo finansiālo ieguvumu.
“airBaltic” paredz, ka līdz 2026. gada beigām tā ekspluatēs aptuveni 36 “Airbus A220-300” lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.
Biržas paziņojumā teikts, ka pagaidu finansējums tiks nodrošināts ar pirmās kārtas nodrošinājumu pret nodrošinājuma paketi, kas pašlaik nodrošina 2029. gada “Senior Secured Notes” obligācijas. Šīs nodrošinājuma paketes aplēstā vērtība, balstoties uz uzņēmuma darbības turpināšanas scenāriju, ir 506 miljoni eiro. To veido lidmašīnas un dzinēji 255 miljonu eiro apmērā, preču zīme, zīmols un intelektuālais īpašums 132 miljonu eiro apmērā, rezerves daļas 28 miljonu eiro apmērā un cits nodrošinājums 83 līdz 91 miljona eiro apmērā, kas ietver “A220” simulatoru, debitoru parādus, angārus un mācību centrus, obligāciju apkalpošanas rezerves kontu un citus aktīvus.
“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs aģentūrai LETA skaidroja, ka nodrošinājuma kopumu aviokompānija nepārdos, bet tie aktīvi, kas pieder “airBaltic”, tiks piedāvāti kā ķīla jaunajam pagaidu finansējumam.
Prognozēts, ka kompānijas ieņēmumi pieaugs no 779 miljoniem eiro 2025. gadā līdz aptuveni 800 miljoniem eiro 2027. gadā un vienam miljardam eiro 2031. gadā. Prognozēts arī, ka “airBaltic” koriģētā peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un nomas atskaitījumiem, kā arī pirms uzkrājumiem tiesvedībām (EBITDAR) pieaugs no 143,9 miljoniem eiro 2025. gadā līdz aptuveni 300 miljoniem eiro 2031. gadā, EBITDAR maržai palielinoties no 18,5% līdz 25-29%.
Prognozēts, ka neto parāda attiecība pret EBITDAR samazināsies no 8,94 reizēm 2025. gadā līdz aptuveni 1,6 reizēm 2031. gadā.
2024. gadā “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5% procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
