– No mūsu avīžu lapām jaunie jēdzieni “hibrīdkarš”, “propagandas ietekme”, “jaunie ģeopolitiskie apstākļi” nepazūd. Kā tas atbalsojies Austrijā? Vīne nereti ir diezgan pielaidīga attiecību uzturēšanā ar Maskavu? Ukrainas daļa kādreiz taču ietilpa Austroungārijas impērijā. 5
– Austrieši nav Maskavai tik lojāli kā čehi vai ungāru valdība, bet arī ļoti ieturēti pret papildu sankcijām, pret attiecību bojāšanu. Izstaigājiet Vīnes skaistākās vietas. Visur priekšā atradīsiet “Gazprom”. Šī vieta atjaunota, pateicoties “Gazprom” atbalstam, šis uzstādīts ar “Gazprom” finansējumu – viss vienās pateicībās. Krievijas gāzes, naudas ietekme ir ļoti jūtama. Tas politiski neļauj daudz “sprēgāt”. Presē nemana Putina karikatūru, ir atturīgi komentāri par konfliktu Ukrainā. No vecās Eiropas valstīm Austrija, Itālija ir lielākās aprēķinātājas, kas cenšas neizlēkt, nebojāt attiecības ar Krieviju.
– Pats Alpu namā esat satraukts par Latviju? Mums ir drošība “zem NATO lietussarga”?
– Domāju, ka pārāk droši vis nevaram justies. Man liekas, ka tiek izmēģināti visādi scenāriji. Teiksim, uzzīmējot atsevišķu Latgales republiku un pēc tam modri vērojot, kāda būs reakcija. Tāpat skatās, vai un kas te “gaida Krieviju”. Cik tādu gaidītāju ir? Tādus kā āķus izmet. Domāju, ka vēl sastapsimies ar mēģinājumiem ielauzties informatīvajā telpā. Šeit un daudzviet tas izdevies, krievi jau iesituši roku. Protams, ekonomiski Krievija kļuvusi vājāka. Brūkot rublim, mums samazinājās krievu tūristu skaits, ziemas sezonā atcēla rezervācijas. Taču tie, kas atbrauca, bija stipri mainījušies. Inteliģenta ģimene viesojās iepriekš, parunājāmies par Sanktpēterburgu – patīkami cilvēki. Šogad ieradās, paši uzprasījās sarunai par Krimu. Tas skatupunkts, kā viņi pasniedza – Putins par dažām stundām apsteidzis Obamu, kas dzīries okupēt Krimu! Rekur, lielais amerikāņu karakuģis Melnajā jūrā uz turieni jau peldējis! Tas bija pilnīgs “runā un raida Maskava”, ar tik augstu ticamības pakāpi, it kā ziņas pienestas no slepenās Baltā nama sanāksmes. Līdz ar to jāvaicā, kam Kremļa propaganda gatavo krievu tautu, tik lielā un melīgā mērā iedarbojoties uz ļaužu prātiem, paņemot to savā pavadā. Kur un kā tas izlauzīsies? Jo pasaule jau neko pretī informatīvajā karā neliek!
– Turklāt Latvijā īpaši liels iedzīvotāju skaits dzīvo paralēlajā informācijas pasaulē, ko rada un raida no Maskavas.
– Vācijā ir daudz krievu, bet tur viņi mācās vācu valodu, jo bez tās nevar iztikt. Latvijā turpretī lieliski var dzīvot, nezinot valsts valodu. Rīgā vajag prast latviešu valodu? Nu nē! Kādā valsts iestādē kašķīgs ierēdnis varbūt neatbildēs, bet citur visur ņems pretī krievu mēli! Tai pašā laikā “dzīvojam ārzemēs” krieviem raisa zināmu komforta sajūtu. Īpaši tik ērtās ārzemēs kā Latvija, gandrīz kā pašu mājās. Tāpēc diezin vai daudzi vēlas Latviju Krievijas pakļautībā vai Putina tiešu atnākšanu.
– Jūsu cīņubiedrs Jānis Lagzdiņš intervijā “LA” uzzīmēja baisu, gandrīz vai Eiropas bojāejas ainavu. Eiropiešu skaits kontinenta iedzīvotāju īpatsvarā mazinās. Iebraukušo aziātu, afrikāņu kļūst aizvien vairāk, un klāt vēl nāks neskaitāmi tūkstoši bēgļu. Viņi mūs pārdesmit gadu laikā pārmākšot! No Alpiem jums arī tā izskatās?
– Jā un nē. Eiropu satrauc islāmistu drauds. Ir jēdziens – emigrācijas otrā paaudze. Austrijā pašvaldībām, šķiet, ir kvotas, pēc kurām nometina bēgļus, migrantus, patvēruma meklētājus. Viņiem ierāda apdzīvojamās platības, un šajās ēkās iebraucēji dzīvo kopienās. Pārsvarā strādā gadījuma darbus, pārtiek no pabalsta. Šie cilvēki ir klusāki par klusiem, retu reizi parādās ielās. Sieviešu pulciņi, pāri, nekomunicē ar apkārtējiem. Jaunā paaudze dzimteni nekad nav redzējusi, zina tikai pēc nostāstiem. Taču acīmredzot tie ir pietiekami romantiski, un šie daudzie ES pilsoņi – viņi visi ir pilsoņi! – brauc un karo par islāma valsti. Kad beidz karot, brīvi var atgriezties. Tas rada problēmas. Nav mehānisma pārbaudīt, ko viņš darījis senču dzimtenē, vai karojis, vai kaut kam gatavots. Tie ir tūkstoši jaunu cilvēku, kuri, pabijuši Tuvajos Austrumos, turpina dzīvot Eiropā!
– Laivas ved jaunus bēgļu tūkstošus. Viņus taču arī nevar kontrolēt!
– Tie ir ekonomiskie, humānie bēgļi bez ceļošanas dokumentiem. Kaut kāda filtrācija notiek, bet es runāju par ES dzimušiem Āfrikas, Āzijas izcelsmes cilvēkiem, kuriem ir pilsoņu pases, brīvas ceļošanas tiesības. Un tas Austriju satrauc. Ka šābrīža miera ostā kaut kas var aizdegties.
– Kā jūs skar Austrijas politiskā dzīve?
– Vēlējām birģermeistaru. Dzīvojam mazā pašvaldībā. Ja mums ko vajag, ejam pie viņa. Starp citu, birģermeistaru ievēlē tautas balsošanā.
– Vai esat draugos ar vietējiem austriešiem?
– Caurmērā uzņemšana ir pozitīva, jo dzīvojam pierobežā. Te ir krustpunkts, kur cilvēki raduši pie dažādības. Tomēr austriešu mentalitāte nosaka sargāt privātīpašumu. Nav lielas ciemos iešanas. Toties ļoti iemīļoti saviesīgi pasākumi – gadatirdziņi, festivāli, kur dzert alu, ēst desiņas, papļāpāt. Taču tas – līdz namdurvīm. Ja austrietis tevi uzaicinājis mājā, tā bijusi liela pretimnākšana un izrādīta labvēlība.
– Groziņš, schnaps jāņem līdzi?
– Mājās ielaidis, pacienās no saviem krājumiem. Pagaidām esam saņēmuši pāris uzaicinājumu, un arī tos no tuvākiem kaimiņiem.
