Kas notika, kad Putins un Zelenskis pēdējo reizi tikās? 0
Donalds Tramps un Vladimirs Putins gatavojas tikties Aļaskā, lai mēģinātu panākt vienošanos un beidzot izbeigtu Krievijas uzsākto karu, kas jau prasījis vairāk nekā 300 000 cilvēku dzīvību. Taču viens ārvalstu līderis nav ielūgts, tas ir Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Pēdējo reizi Zelenskis un Putins paspieda viens otram roku gandrīz pirms sešiem gadiem. Kā viņiem gāja?
Kā ziņo Metro, gandrīz pirms sešiem gadiem, 2019. gada decembrī, Parīzē notika Putina un Zelenska tikšanās.
Spriedze starp Ukrainu un Krieviju atklāti uzliesmoja 2014. gadā. Pēc tam, kad tika gāzts Ukrainas prokrieviskais līderis Viktors Janukovičs, 2014. gada februārī Krievijas spēki pārņēma Krimas Augstāko padomi un ieņēma svarīgus objektus pussalā.
Dažu mēnešu laikā separātisti Doņeckas un Luhanskas reģionos ar Krievijas atbalstu sagrāba plašas teritorijas.
Pēc pieciem kara gadiem, kuros gāja bojā vairāk nekā 13 000 cilvēku, 2019. gada aprīlī Ukrainas prezidenta amatā nonāca aktieris un komiķis bez politiskas pieredzes — Volodimirs Zelenskis.
Jaunais prezidents solīja tiešas sarunas ar Maskavu, lai izbeigtu konfliktu valsts austrumos, taču daudzi pilsoņi baidījās, ka nepieredzējis politiķis piekāpsies Krievijas diktatoram, kurš pie varas bija pavadījis daudzus gadus.
Tomēr 2019. gada septembrī notika ieslodzīto apmaiņa starp abām valstīm.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons sāka virzīt tikšanos “Normandijas formātā” — Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas līderu sarunas.
Darba kārtībā bija pamiers, kas sākotnēji tika panākts Minskā 2015. gadā, bet vairākkārt tika pārkāpts.
Teritoriālas piekāpšanās
Putins un Zelenskis tikās Elizejas pilī, Parīzē, kopā ar Vācijas un Francijas līderiem. Pēc ilgām sarunām abi prezidenti tika atstāti vieni uz īsu divpusēju tikšanos ar tulkiem.
Pēc tam “Normandijas četrinieks” tikās vakariņās un parakstīja kopīgu komunikē. Rezultāts tika vērtēts kā neizšķirts — tika panākta vienošanās tikai par dažiem jautājumiem.
Abas puses apņēmās līdz 2019. gada beigām apmainīties ar visiem ieslodzītajiem, kas saistīti ar konfliktu, kā arī līdz 2020. gada marta beigām atvilkt spēkus no trīs Ukrainas reģioniem.
Taču galvenajos jautājumos vienošanās netika panākta.
Netika panākta vienprātība par Krievijas atbalstīto karaspēku izvešanu, kā arī par vēlēšanu rīkošanas laiku separātistu kontrolētajās teritorijās.
Zelenskis stingri noraidīja jebkādas teritoriālas piekāpšanās miera vārdā, bet Putins uzstāja, ka Ukrainas konstitūcijā jāparedz īpašs statuss Donbasa reģionam.
Zelenskis atzina, ka panākumi nav pilnīgi, bet pauda pārliecību, ka nākotnē būs iespējams atrisināt arī atlikušos jautājumus.
Putins sarunas nosauca par svarīgu soli, bet Makrons atzina, ka pusēm joprojām atšķiras viedokļi un brīnumains risinājums nav atrasts.
Diplomātijas neveiksme
Pēc Parīzes samita ieslodzīto apmaiņas turpinājās, tomēr tās nenovērsa saspīlējuma pieaugumu. 2022. gada sākumā Krievija sāka koncentrēt militāros spēkus pie Ukrainas robežas.
Janvārī Parīzē notika “Normandijas formāta” sarunas tikai ar augstākajiem diplomātiem. Makrons vēlāk tikās ar Zelenski Kijivā un Putinu Maskavā, bet arī tas neapturēja kara tuvošanos.
2022. gada 24. februārī Putins pavēlēja ievest Ukrainā ap 200 000 karavīru, cerot ieņemt Kijivu un gāzt proeiropeisko valdību.
Šis mērķis cieta neveiksmi, taču asiņains karš turpinās joprojām.
Vai Putins un Zelenskis atkal tiksies?
Šodien Tramps un Putins tiksies pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ja sarunas būs veiksmīgas, Tramps sola piezvanīt Zelenskim un mēģināt sarīkot tikšanos starp abiem līderiem.
Arī Eiropas Savienība gaida ASV prezidenta zvanu, lai rīkotu Putina un Zelenska samitu.
Tramps gan brīdinājis, ka ir tikai 25% iespēja, ka viņa pārrunas ar Putinu nesīs rezultātus.
Zelenskis iepriekš ierosinājis tikšanos Romā, bet citi Eiropas līderi minējuši Ženēvu kā neitrālu vietu. Rīkot miera sarunas vairākkārt piedāvājusi arī Turcija.
