Tramps: Samits vēl nav sācies, bet Putins jau ir gatavs pieņemt nākotni izšķirošu lēmumu par Ukrainu 62
Donalds Tramps ir paziņojis, ka, viņaprāt, Vladimirs Putins ir gatavs panākt vienošanos par karu Ukrainā, jo abi līderi gatavojas šodienas samitam Aļaskā. Tomēr viņa norāde, ka Krievijas līderim un Volodimiram Zelenskim varētu nākties “sadalīt lietas”, Kijivā, iespējams, tiks uztverta ar satraukumu.
ASV prezidents norādīja, ka ir 75% iespēja, ka Aļaskas tikšanās būs veiksmīga, un ka ekonomisko sankciju draudi varētu būt padarījuši Putinu ieinteresētāku meklēt kara izbeigšanu, ziņo ārvalstu mediji.
Tramps uzsvēra, ka piektdienas tikšanās laikā neļaus Putinam sevi “apmuļķot”, sacīdams žurnālistiem: “Es esmu prezidents, un viņš ar mani neņemsies.
Es zināšu pirmajās divās, trīs, četrās vai piecās minūtēs, vai mums būs laba tikšanās vai slikta. Un, ja tā būs slikta tikšanās, tā ātri beigsies. Ja laba – mēs salīdzinoši drīz panāksim mieru,” sacīja Tramps.
Viņš arī paziņoja, ka otrā tikšanās – vēl neapstiprināta – starp viņu, Putinu un Zelenski būs izšķirošā.
“Otrā tikšanās būs ļoti, ļoti svarīga, jo tā būs tikšanās, kurā viņi noslēgs vienošanos. Un es negribu lietot vārdu ‘sadalīt lietas’, bet ziniet – zināmā mērā tas nav slikts termins, vai ne?” sacīja Tramps intervijā Fox News Radio.
Viņš ar to domāja iespēju, ka Zelenskim nāksies pieņemt “teritoriju apmaiņu” – praksē tas nozīmētu Ukrainas teritorijas nodošanu Krievijai, iespējams, arī daļu, ko Maskava vēl nav ieņēmusi.
Ceturtdien vēlāk Tramps izteica pieļāvumu, ka jebkura otrā, trīspusējā tikšanās varētu notikt drīz – un iespējams, Aļaskā.
“Rīt viss, ko es vēlos, ir sagatavot pamatu nākamajai tikšanās reizei, kurai vajadzētu notikt drīzumā,” viņš sacīja. “Es vēlētos, lai tā patiesībā notiek Aļaskā.”
Šāda tikšanās būtu Putina piekāpšanās, jo viņš atsakās atzīt Zelenski par likumīgo Ukrainas līderi.
Tramps atzina, ka nav pārliecināts, vai varētu panākt tūlītēju pamieru, bet pauda interesi būt par starpnieku miera vienošanās laikā. Par Putinu viņš sacīja: “Es ticu, ka viņš tagad ir pārliecināts, ka noslēgs darījumu. Es domāju, ka viņš to darīs, un mēs to noskaidrosim.”
Zelenskim nāksies pieņemt grūtu lēmumu, ja Putins atteiksies no Ukrainas prasības pēc pilna 30 dienu pamiera un piedāvās tikai daļēju kauju pārtraukšanu – it īpaši, ja Tramps uzskatīs, ka trīspusējā tikšanās tomēr jārīko.
Ukrainas prezidents ceturtdien lielāko dienas daļu pavadīja Londonā, apspriežot trešdienas videosarunu starp Eiropas līderiem un Trampu ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru. Eiropas līderi kopumā bija atviegloti par sarunas gaitu, taču apzinās, ka Tramps ir neparedzams un mēdz rīkoties pēc instinkta, nevis pieturēties pie iepriekš izstrādāta plāna.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio norādīja, ka situācijas izmaiņas kaujas laukā varētu apgrūtināt miera panākšanu. “Lai panāktu mieru, visi atzīst, ka būs nepieciešamas sarunas par drošības garantijām,” viņš sacīja.
Tramps iepriekš ir noraidījis šādu garantiju sniegšanu, taču pastāv iespēja, ka Eiropa varētu vienoties par savām drošības garantijām. Rubio piebilda, ka Tramps ar Putinu pa tālruni runājis četras reizes un “uzskatīja, ka tagad ir svarīgi tikties klātienē, paskatīties viņam acīs un saprast, kas ir iespējams un kas nav”.
Stārmeru un Zelenski ceturtdienas rītā vienoja brokastis Dauningstrītā, un abi slavēja “reālu iespēju mieram”, ja Putins pierādīs, ka nopietni vēlas izbeigt karu.
Eiropas līderi pēc trešdienas tikšanās secināja, ka Tramps dodas uz samitu ar mērķi panākt Putina apņemšanos par ilgstošu pamieru un negrasās slēgt vienošanos, apejot Ukrainu.
Plāns, ka Tramps un Putins pēc sarunām rīkos kopīgu preses konferenci, liecina, ka Baltā nama skatījumā pastāv optimismu raisoša iespēja par samita pozitīvu iznākumu. Maskava ir ieinteresēta, lai samits ne tikai fokusētos uz Ukrainu, bet arī paredzētu soļus ASV–Krievijas ekonomiskās sadarbības atjaunošanai.
