Katoļu bīskapa galvenās mītnes pārcelšana no Aglonas uz Rīgu bija ne tikai reliģiski, bet politiski svarīgs solis 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Latvijas Ministru kabineta sēdē tika pieņemts principiāls lēmums, ka Latvijas katoļu bīskapa sēdeklis no Latgales jāpārceļ uz Rīgu un Sv. Marijas Magdalēnas baznīca, kas pēc 18. gadsimta sākuma Lielā Ziemeļu kara ar Pētera I ziņu bija atvēlēta pareizticīgajiem un nosaukta par Sv. Aleksija baznīcu, “rezervējama bīskapa un kapitula vajadzībām”.
Tāpat katoļu semināra vajadzībām bija rezervējama Iekšlietu ministrijas izmantotā ēka Alberta ielā 13 un jādibina komisija, kas lemtu par vēl kāda Rīgas dievnama nodošanu katoļu rīcībā.
Katoļu bīskapa galvenās mītnes pārcelšana no Aglonas uz Rīgu bija ne tikai reliģiski, bet politiski svarīgs solis, kas bija saskaņots ar Vatikānu un atbilda Rīgas bīskapa Antonija Springoviča interesēm.
Tas ietilpa priekšstatos par “latvju tautas baznīcas izveidošanu” jaunajā valstī. Bija svarīgi, lai kristīgo konfesiju vadība, kurā vēl nesenā pagātnē dominēja sveštautiešu – vācu, poļu, krievu – garīdznieki, kļūtu latviskāka, kaut baznīca skaitījās šķirta no valsts.
Pāris gadus vēlāk, 1923. gada 17. martā, “Latvijas Vēstnesī” politiķis un sabiedriskais darbinieks Spricis Paegle konstatēja: “Mūsu visu triju konfesiju garīdzniecības vēl vienmēr nav paspējušas atraisīties no savas svešniecības pagātnes un piemēroties latvju tautas jaunās dzīves apstākļiem.”
Rīgā jau atradās pareizticīgo un luterāņu vadība, un uz galvaspilsētu pieklājās pārbraukt arī katoļiem. Sv. Marijas Magdalēnas baznīca par Rīgas katoļu bīskapa rezidences vietu kļuva līdz ar 1922. gada 30. maija Saeimas lēmumu baznīcas nodot šai konfesijai. Katoļi rezidences vajadzībām tāpat saņēma ēku Mazajā Pils ielā 2, bet 1923. gadā Rīgas Sv. Jēkaba baznīca tika pasludināta par katoļu katedrāli.
