Noslēpumainā Aļaska: mistiski pazūd uz krastu nosūtītās laivas 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 280 gadiem krievu jūrasbraucējs, slavenā Vitusa Bēringa Kamčatkas izpētes un Ziemeļamerikas jūrasceļa ekspedīcijas dalībnieks Aleksejs Čirikovs norīkoja laivu ar sava kuģa ļaudīm apskatīt krastu, kas pirms dažām dienām bija pamanīts no nelielā divmastu burenieka “Sv. Pāvils” klāja.
Tā bija Aļaskas dienvidaustrumu piekraste.
Čirikova komandas locekļi kļuva par pirmajiem eiropiešiem, kas izkāpuši Ziemeļamerikas Aļaskas krastos.
Uzskata, ka tas notika Velsas Prinča salas rajonā, iepretī mūsdienu Kanādas Britu Kolumbijas provincei.
Šajā notikumā ir arī mīklains apstāklis – ne pirmā laiva ar “Sv. Pāvila” desantu, ne arī otrā, kuru sūtīja meklēt pazudušos, uz kuģa vairs neatgriezās.
Kas notika ar šiem 15 cilvēkiem, tā arī līdz galam nav noskaidrots, bet tiek izteiktas versijas par laivas avāriju vai bojāeju no kādas slimības – ekspedīcija jau tāpat cieta no cingas un dzeramā ūdens trūkuma.
Čirikovam vairs nebija trešās laivas, ko sūtīt pēc pazudušajiem.
Nogaidījis nedēļu savus ļaudis piekrastē, viņš bija spiests pieņemt lēmumu doties atkaļ, kuģojot gar Aļaskas krastu uz ziemeļiem, pa ceļam atklājot un kartografējot vairākas Aleutu salu grupas salas.
Oktobra beigās Čirikova ekspedīcija atgriezās Petropavlovskas ostā Kamčatkā. No sākotnējiem 76 ekspedīcijas dalībniekiem izdzīvoja tikai puse.
Taču Čirikova brauciens nostiprināja Krievijas pretenzijas uz Aļasku, kas kļuva par impērijas sastāvdaļu līdz 1867. gadam, kad to pārdeva ASV.
