Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs savu mājokli nav remontējis vairāk nekā piecus gadus 0
Katrs ceturtais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs savu mājokli nav remontējis vairāk nekā piecus gadus, liecina pēc DNB bankas, kas ir viena no vadošajām hipotekārajā kreditēšanā aktīvajām bankām, pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Savukārt katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs, kurš remontu jau veicis vai to īsteno patlaban, mājokļa atjaunošanai un uzpošanai izmantojis bankas aizdevumu.
Izmantojot vēl pēdējos gaišos rudens vakarus, katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs patlaban veic mājokļa remontu. 15% aptaujāto šogad jau ir paguvuši tikt pie jaunām, izremontētām telpām. Teju vienāds respondentu skaits mājokļa remontu veikuši pēdējo divu gadu laikā vai pirms trīs līdz pieciem gadiem (attiecīgi 16% un 17%).
Patlaban mājokli visbiežāk remontē tieši gados jauni respondenti – vairāk nekā katrs ceturtais (27,4%) respondents vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Savukārt teju katrs trešais (37,7%) Latvijas iedzīvotājs vecuma grupā no 46 līdz 55 gadiem mājokli ir remontējis senāk nekā pirms pieciem gadiem.
Vairāk nekā puse respondentu pārsniedz sākotnējo remontam atvēlēto budžetu.
Gandrīz katrs desmitais (9,6%) aptaujātais Latvijas iedzīvotājs pēdējo reizi veiktajā mājokļa remonta laikā ir iztērējis 3001 līdz 5000 eiro. Katram ceturtajam (26,7%) respondentam remonta izmaksas bijušas 1001 līdz 3000 eiro apmērā, bet puse aptaujāto (51,7%) iekļāvušies 1000 eiro robežās. Pamatīgāku remontu veikšanai tērētas arī daudz apjomīgākas summas – 5001 līdz 10 000 eiro apmērā (6,2%) un pat virs 10 001 eiro (6,2%).
Sievietes biežāk nekā vīrieši remonta laikā iekļāvušās 1000 eiro izmaksās. Katrs trešais (32,9%) vīrietis iekļāvies remonta izmaksās no 1001 līdz 3000 eiro, kamēr šādu summu remonts izmaksājis tikai katrai piektajai sievietei (20,8%). Teju katrs desmitais vīrietis un desmitā sieviete atzīst, ka remonts mājoklī izmaksājis no 3001 līdz 5000 eiro.
“Lai arī lielākā daļa aptaujas dalībnieku norāda, ka mājokļa remonta izmaksas seguši no saviem personīgajiem līdzekļiem, katrs desmitais respondents visās vecumu grupās atzīst, ka izmantojis bankas aizdevumu, turklāt sievietes šo iespēju ir izmantojušas biežāk nekā vīrieši,” aptaujas rezultātus atklāj DNB bankas Privātpersonu un MVU kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš.
“Bankas aizdevums mājokļa remontam un labiekārtošanai dod iespēju ne tikai darbus veikt ātri un pēc vēlamā grafika, bet arī ietaupīt līdzekļus, iegādājoties nepieciešamos būvmateriālus vienlaicīgi un izmantojot apjoma atlaides. Lai plānotie mājokļa remontdarbi vai labiekārtošanas darbi būtu maksimāli izdevīgi un lai kopīgi ar bankas speciālistu būtu iespējams pieņemt vislabāko lēmumu par iespējamo aizdevuma veidu, pirms darbu uzsākšanas būtiski ir veikt izdevumu aprēķinu un sagatavot darbu tāmi,” turpina Kaspars Anckalniņš.
Lai arī cik smalki iepriekš aprēķinātas remontam nepieciešamās izmaksas, bieži vien darba gaitā rodas jauni, iepriekš neparedzēti apstākļi. Atklājot savu pieredzi, lielākā daļa aptaujas dalībnieku norāda, ka sākotnēji plānotās izmaksas nav iekļāvušās reālajās remonta izmaksās. 15,5% atbildēja, ka remonta izmaksas ievērojami pārsniedza plānotās, savukārt 42,4% aptaujāto norādīja, ka izmaksas nedaudz, tomēr pārsniedza plānotās. 16,3% respondentu remonta gaitā izdevies precīzi iekļauties remontdarbiem atvēlētajā budžetā, bet gandrīz katram desmitajam (9,5%) aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam pēc remonta paveikšanas bijis patīkams pārsteigums – izmaksas bijušas mazākas, nekā sākotnēji plānots.
Izmaksās precīzi izdevies iekļauties katram piektajam aptaujātajam vīrietim un katrai desmitajai sievietei. Proporcija ir apgriezta, ja runājam par tiem gadījumiem, kad izmaksas ir ievērojami pārsniegušas plānotās, – šāda pieredze bijusi katrai piektajai sievietei un katram desmitajam vīrietim.
Pēc DNB bankas pasūtījuma aptauju 2015.gada septembrī veica pētījumu kompānija “Berg Research”.
