KEM atzīst termiņa pārkāpumu, tomēr valdība neakceptē “K2 Ventum” vēja parku 0
Lai gan Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) atzīst, ka SIA “K2 Ventum” vēja parka akceptēšanas procesā nav ievērots likumā noteiktais 30 dienu termiņš lēmuma pieņemšanai un tas uzskatāms par procesuālu pārkāpumu, kas palielina tiesvedības risku, Ministru kabinets (MK) otrdien nolēma neakceptēt uzņēmuma paredzēto vēja elektrostaciju (VES) parka būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
KEM norāda, ka termiņa neievērošana pati par sevi nedod “K2 Ventum” tiesības uz pozitīvu lēmumu un neatbrīvo MK no pienākuma administratīvo lietu pabeigt ar lēmumu pēc būtības. Ministrijas ieskatā juridiski pareiza rīcība bija pieņemt motivētu lēmumu, vienlaikus apzinoties termiņa pārkāpuma radīto tiesvedības risku.
“Konkrētajā lietā termiņa neievērošana ir atzīstama par procesuālu pārkāpumu un iespējamu tiesvedības risku, taču tā pati par sevi nenosaka administratīvās lietas iznākumu pēc būtības,” pauž KEM.
Valdības sēdē pret KEM sagatavoto rīkojuma projektu bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis (AS) un zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Viņi abi norādīja, ka valstij ir nepieciešami lieli projekti, kas atnes būtiskas investīcijas un ar šādu valdības lēmumu tiek grauta investoru uzticība.
Valainis pauda, ka šis ir administratīvs akts nevis politisks lēmums, un kā administratīvs akts tas nav gana pamatots. Tāpat viņš pauda, ka jārespektē institūcijas, kas IVN procesā šo projektu ir izvērtējušas un sniegušas pozitīvu atzinumu.
Ekonomikas ministrs arī uzsvēra, ka šis lēmums būs tiesā jebkurā gadījumā, un ar šo valdības lēmumu tiek radīts ļoti slikts precedents Latvijas investīciju vidē.
“K2 Ventum” vēja parka attīstību un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu sāka 2021. gadā, savukārt Enerģētikas un vides aģentūra (EVA) 2025. gada 30. septembrī sniedza atzinumu par projektu. “K2 Ventum” iesniegumu par paredzētās darbības akceptēšanu iesniedza 2025. gada 31. oktobrī. Tolaik spēkā esošais Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums paredzēja MK lēmumu pieņemt 30 dienu laikā.
KEM atzīst, ka šis termiņš netika ievērots un atsevišķs lēmums par tā pagarināšanu netika pieņemts. Rīkojuma projekts pirmo reizi saskaņošanai Tiesību aktu portālā tika nodots pērn 22. decembrī, bet valdībā pirmo reizi izskatīts šogad 28. aprīlī.
Vienlaikus KEM norāda, ka Tieslietu ministrija (TM) vērsusi uzmanību arī uz iespējamu starptautisko investīciju aizsardzības aspektu saistībā ar Latvijas un Šveices ieguldījumu aizsardzības līgumu. KEM skaidro, ka šis risks ir apzināts, tomēr no lietas materiāliem nav iespējams viennozīmīgi secināt, ka konkrētajā gadījumā ir izpildīti visi starptautiskā līguma piemērošanas priekšnoteikumi. Iespējamais investīciju strīda risks ņemts vērā kā nelabvēlīga lēmuma sekas un tiesvedības risks.
Neskatoties uz minētajiem riskiem, KEM ieskatā kopējais lietas apstākļu izvērtējums nedeva pamatu vēja parka akceptēšanai. Pieņemtais lēmums nav balstīts uz vienu apstākli, bet gan uz EVA atzinuma, IVN ziņojuma, uzņēmuma, pašvaldību un sabiedrības viedokļu, pēc 28. aprīļa saņemtās papildu informācijas, kā arī tiesiskās paļāvības, ekonomisko seku un samērīguma apsvērumu kopumu.
EVA atzinumā projekta īstenošana vides aspektā atzīta par iespējamu, ievērojot noteiktos nosacījumus. Projekts paredz ne vairāk kā 46 VES ar kopējo maksimālo jaudu līdz 322 megavatiem (MW), bet vēja parka teritorija aptver aptuveni 1995 hektārus un 99 zemes vienības.
KEM uzsver, ka pozitīvs EVA atzinums pats par sevi nenozīmē, ka valdībai projekts bija jāakceptē. Ministrijas ieskatā akcepta lēmuma pieņemšana ir patstāvīgs administratīvā procesa posms, kurā papildus EVA atzinumam jāizvērtē arī pašvaldību un sabiedrības viedoklis.
Valdība 28. aprīlī, jau zinot EVA atzinumu un iepriekšējo sabiedrisko apspriešanu rezultātus, lēmumu par projekta akceptēšanu atlika un uzdeva papildus noskaidrot aktuālo sabiedrības un pašvaldību viedokli, kā arī sagatavot juridisko analīzi par VES būvniecības pieļaujamību piekrastes aizsargjoslā.
Līdz lēmuma pieņemšanai papildu sabiedrības viedokļa noskaidrošana nenotika. KEM uzsver, ka atkārtotas sabiedriskās apspriešanas nenotikšana pati par sevi nav automātisks pamats projekta neakceptēšanai, bet gan viens no apstākļiem kopējā izvērtējumā, jo valdība neieguva informāciju, kuru pati iepriekš bija atzinusi par nepieciešamu galīgā lēmuma pieņemšanai.
Vienlaikus KEM norāda, ka valdības prasība papildus noskaidrot sabiedrības un pašvaldību viedokli nav uzskatāma par EVA iepriekšējā lēmuma pārskatīšanu vai secinājumu, ka iepriekšējais IVN process bijis prettiesisks. EVA vērtēja IVN sabiedriskās apspriešanas norisi, savukārt MK akcepta lēmuma stadijā ir patstāvīgs pienākums izvērtēt pašvaldību un sabiedrības viedokli un tiesības iegūt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju.
Savukārt par VES būvniecības pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā saņemti savstarpēji atšķirīgi juridiskie atzinumi. KEM piesaistītais SIA “Zvērinātu advokātu birojs “Rasnačs”” secinājis, ka Aizsargjoslu likums pats par sevi nenosaka vispārēju aizliegumu VES būvniecībai ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pirmšķietami piekritusi šim secinājumam. Savukārt biedrības “Piekraste rītdienai” iesniegtajā zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” atzinumā pausts pretējs viedoklis.
KEM uzsver, ka atšķirīgu juridisko atzinumu esība pati par sevi netiek izmantota kā pamats secinājumam, ka VES būvniecība aizsargjoslā ir aizliegta. Tomēr jautājums pēc papildu juridiskajiem izvērtējumiem nav kļuvis viennozīmīgs.
Tāpat pēc 28. aprīļa saņemta jauna sabiedrības sniegta informācija par atsevišķiem IVN ziņojuma aspektiem. Biedrība “Piekraste rītdienai” apstrīdējusi ainavu vērtējumā izmantoto fotovizualizāciju atbilstību faktiskajai situācijai, kā arī lietas materiāliem pievienots ārvalstu eksperta vērtējums par migrējošo putnu izpēti.
KEM uzsver, ka šie apgalvojumi netiek atzīti par pierādītiem pārkāpumiem un ar tiem netiek apšaubīts EVA profesionālais IVN izvērtējums. Tie ņemti vērā kā papildu informācija, kas liecina, ka par atsevišķiem projekta ietekmes aspektiem joprojām pastāv būtiski sabiedrības iebildumi.
Vienlaikus KEM norāda, ka projekta ekonomiskie un enerģētikas ieguvumi ir būtiski un tika ņemti vērā, tomēr tie vērtējami kopsakarā ar piekrastes aizsardzības režīmu un paši par sevi nevar būt pamats Aizsargjoslu likuma prasību nepiemērošanai.
MK pieņemtais atteikums neliedz “K2 Ventum” projektu turpināt virzīt vispārējā kārtībā. Uzņēmums var vērsties Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu pašvaldībās, un, ja abas pašvaldības projektu akceptētu, uzņēmumam pēc tam būtu jāsaņem arī Aizsargjoslu likumā paredzētais MK rīkojums. KEM atzīst, ka šāds ceļš uzņēmumam var radīt papildu laika un izmaksu slogu un pozitīvs iznākums nav garantēts.
Iebildumus pret vēja parka ieceri pauduši Dienvidkurzemes novada pašvaldības un vietējās sabiedrības pārstāvji, tostarp biedrība “Piekraste rītdienai”. Galvenie iebildumi saistīti ar VES iespējamo ietekmi uz piekrastes ainavu, dabas vērtībām un biotopiem, putnu migrāciju, tūrismu un nekustamo īpašumu vērtību, kā arī troksni, mirgošanu un ietekmi uz vietējo iedzīvotāju dzīves vidi. Tāpat paustas bažas par VES būvniecības pieļaujamību piekrastes aizsargjoslā un projekta atbilstību teritorijas plānojumam.
Savukārt projekta atbalstītāji, tostarp nozares un darba devēju organizāciju pārstāvji un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), uzsvērusi projekta ekonomisko pienesumu, investīcijas, vietējās elektroenerģijas ražošanas pieaugumu un energoapgādes drošību.
“K2 Ventum” valdes loceklis Agris Kalniņš aģentūrai LETA teica, ka, viņaprāt, tas nav pieņemami, ka jautājums darba kartībā iekļauts tikai šorīt, turklāt rīkojuma projekts ir tapis pirmdien, 24. augusta, vakarā vai naktī, un ar šiem dokumentiem nav bijis iespējams iepazīties.
Viņš arī uzsvēra, ka uzņēmuma pārstāvjiem nav bijis ļauts klātienē piedalīties valdības sēdē un izklāstīt savus argumentus.
Kalniņa ieskatā jautājuma izskatīšanā ir pārkāpts Administratīvā procesa likums.
Viņš piebilda, ka uzņēmums ir darījis visu atbilstoši regulējumam un izpildījis visas IVN prasības, tāpēc “K2 Ventum” būs jāvēršas tiesā.
Tāpat Kalniņš piebila, ka bez valdības akcepta lēmuma “K2 Ventum” nevar virzīties tālāk ar šo projektu, jo bez IVN akcepta nevar no AS “Augstsprieguma tīkls” saņemt tehniskos noteikumus.
Jau ziņots, ka “K2 Ventum” 17. augustā nosūtīja MK un ministrijām vēstuli, kurā prasīja valdībai ne vēlāk kā līdz 31. augustam pieņemt lēmumu par vēja parka IVN akceptēšanu, norādot, ka uzņēmuma ieskatā vairs nav pamatotu iemeslu kavēties ar lēmuma pieņemšanu. Uzņēmums uzsvēra, ka lēmuma pieņemšana kavējas jau vairāk nekā astoņus mēnešus un termiņu vairs nav iespējams tiesiski pagarināt.
Tāpat “K2 Ventum” uzskata, ka nav pamata rīkot vēl vienu projekta sabiedrisko apspriešanu, jo iepriekš notikušo apspriešanu atbilstību normatīvo aktu prasībām jau izvērtēja EVA. Uzņēmums arī norādīja, ka normatīvie akti nedod MK tiesības mainīt noteikto projekta akceptēšanas procedūru, tostarp prasīt vēl vienas sabiedriskās apspriešanas rīkošanu.
Vienlaikus “K2 Ventum” iepriekš norādīja, ka izvērtē visus tiesiskos līdzekļus savu interešu aizsardzībai un patur tiesības vērsties tiesā, tostarp prasot valstij atlīdzināt radītos zaudējumus. Uzņēmuma provizoriskās aplēses liecina, ka iespējamās prasības apmērs varētu sasniegt līdz 120 miljoniem eiro, tomēr uzņēmums uzsvēris, ka tas nav galīgs vai jau tiesā pieteikts prasījums.
