Ko darīt ar IIN likmi par metāllūžņiem, atklāj iedzīvotāji 0
Iedzīvotāji uzskata, ka gadījumā, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme par nodotajiem metāllūžņiem tiktu samazināta līdz kaimiņvalstu līmenim, pazustu kārdinājums metāla atkritumus pārdot uzpircējiem, kas tad tos tālāk izved lielākoties uz Lietuvu.
Par to liecina pēc uzņēmuma “Tolmets” pasūtījuma veiktā socioloģiskā aptauja, kas pētīja cilvēku zināšanas un attieksmi pret metāllūžņu nodošanu.
Lūgti izteikt viedokli, vai no samaksas par nodotajiem metāllūžņiem būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iedzīvotāji ir vienisprātis – šis nodoklis nav jāmaksā. Tā apgalvoja 89% aptaujas dalībnieku. Jāatzīmē, ka par šo jautājumu notiek nozares profesionāļu diskusijas ar valsts pārvaldi.
Tomēr, kamēr sabiedrībā vairākkārt pausts viedoklis par šī nodokļa samazināšanas vai pat atcelšanas nepieciešamību, valdībā konkrēts lēmums vēl nav pieņemts.
Iedzīvotāji vēlamās IIN likmes izmaiņas saista arī ar ēnu ekonomikas mazināšanu – vairāk nekā divas trešdaļas jeb 61% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka nelegāla metāllūžņu nodošana vairo ēnu ekonomiku. Īpaši izteikts šis viedoklis ir Rīgā (60%) un citās lielajās Latvijas pilsētās (65%).
Būtiski minēt, ka 71% iedzīvotāju paši nebūtu gatavi vest metāllūžņus nodošanai uz tuvākajām kaimiņvalstīm, pat ja tur par lūžņiem maksā vairāk. Šis noteikti ir pozitīvi vērtējams rezultāts gan no uzņēmēju, gan valsts budžeta viedokļa.
Par spīti tam, ka, piemēram, Lietuvā un Polijā sakarā ar zemāku IIN likmi lūžņu cenas ir augstākas, gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto dod priekšroku risinājumiem, kas nodrošina finanšu līdzekļu palikšanu valstī.
Kā skaidro uzņēmuma “Tolmets” pārstāvis Valdis Uburģis, iespēja nodot metāla atkritumus dzīvesvietas tuvumā un izmantot metāllūžņu pieņemšanas punktu transportu piedāvājumus, lai atvieglotu lielgabarīta objektu nogādi, cilvēkus pamudina izvēlēties ērtākos pieņemšanas punktus tepat Latvijā tā vietā, lai pārdotu lūžņus uzpircējiem, kas pēc tam tos izved uz kaimiņvalstīm.
Jau iepriekš no nozares pārstāvjiem ir izskanējis aicinājums samazināt IIN, lai nelegālo komercdarbību padarītu nerentablu. Pašlaik nelegālas komercdarbības rezultātā vērā ņemami ienākumi iet garām gan legāli strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem, gan arī mūsu valsts budžetam.
Tā kā metāllūžņi ikdienā rodas gandrīz ikvienā saimniecībā, arvien aktuālāka kļūst informācijas izplatīšanas nozīme par pareizu metāla atkritumu šķirošanu un iedzīvotāju aicināšana iesaistīties lūžņu utilizēšanā.
Vaicāti, kas viņus rosinātu nodot metāllūžņos veco sadzīves tehniku un nevajadzīgus metālizstrādājumus, katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (25%) norādīja, ka viņš nodotu metāllūžņus, ja vien saņemtu nodokļu atvieglojumus – līdzīgi kā ziedojot.
Daudziem iedzīvotājiem aktuāla ir arī automašīnu un to detaļu utilizācija, tomēr ne visi potenciālie metāllūžņu nodevēji ir informēti par iespējām savu mūžu nokalpojušo transportlīdzekli nodot pārstrādei tepat Latvijā,” paskaidro V. Uburģis.
Kā piemēru viņš norāda to, ka “Tolmets” partneru laukumos ir videi draudzīgi metāla izstrādājumu smalcinātāji jeb “šrēderi”, un tur arī tiek nodrošināta rūpīga metāllūžņu šķirošana.
Teju katrs ceturtais iedzīvotājs jeb 22% iedzīvotāju atbalsta pašlaik pastāvošo un Latvijas likumdošanā apstiprināto bezskaidras naudas norēķinu sistēmu, kas paredz atlīdzības pārskaitīšanu uz metāllūžņu nodevēja bankas kontu.
Šī sistēma ļauj saglabāt finanšu līdzekļu plūsmas izsekojamību un caurspīdību, tādā veidā ierobežojot nelegālo metāllūžņu nodošanu.
Aptauja “Cilvēku zināšanas un attieksme pret metāllūžņu nodošanu” tika veikta 2018.gada septembrī. Aptaujas veicējs bija “Norstat Latvija”. Aptaujas pasūtītājs ir “Tolmets”, vadošais metāllūžņu iepirkšanas, pārstrādes un eksporta uzņēmums Baltijas valstīs.
Aptauja veikta tiešsaistē, tajā aptaujāti 1010 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
