Dienu pēc “Tautas partijas” lēmuma atstāt Dombrovska valdību 2010.gada martā trijatā ticies Šlesers, Lembergs un toreizējais SC Saeimas frakcijas vadītājs Urbanovičs, lai vienotos par taktiku līdz oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, vēsta žurnāls. Saskaņā ar noklausītajām sarunām, Šlesers bijis nobažījies, vai ZZS tiešām būs gatava veidot valdību ar SC, nevis “Vienotību”. “Mums tas ir jāzina, jo savādāk sanāk baigi ņičestno. Nu, nevar būt tā, ka šodien [ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts] Brigmanis guļas pilnīgi zem, bet rīt pēkšņi ies kopā ar Šleseru un Urbanoviču! Nu, vot neticu,” sacījis Šlesers. Urbanovičs piekritis. 7
Pēc tam abi politiķi pievērsušies televīzijas ziņām, kur “Tautas partijas” deputāte Aija Barča paudusi atbalstu mazākumvaldībai. “Šitā te pī**a arī uzmeta,” komentējis Urbanovičs.
Kompānijai viesnīcas numuriņā pievienojies Lembergs, kurš paudis bažas, ka palikšana mazākumvaldībā ar Dombrovski iedzen ZZS stūrī, jo valsts budžeta tēriņi būšot krietni jācērp un, piemēram, labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS) pirms vēlēšanām jānāk pie sabiedrības ar sliktām ziņām. “Izlienot ārā ar saviem priekšlikumiem, kas neviens nebūs labs, vot neviens, viņš visas dusmas izsauks uz zaļajiem zemniekiem,” uztraucies Lembergs. Taču viņš piedāvājis risinājumu – uztaisīt krietni pozitīvāku nākamā gada ekonomiskās izaugsmes prognozi. “Un man deficīts neveidojas. Viss!” Otrs variants, pēc viņa domām, būtu sociālā budžeta iztrūkumu pārfinansēt no pamatbudžeta: “Un visa reforma, b**ģ!”
Ventspils mērs arī devis padomu Šleseram – izmantot to, ka Dombrovska valdībai tagad jāmeklē atbalsts pie viņa, pret kuru paši tā cīnījušies. “Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha – lai nāk lūgties pie tā, ko apdirsa,” sacījis Lembergs.
Kā vēsta “Ir”, pēc Saeimas vēlēšanām, 2010.gada oktobrī, viesnīcā notikusi saruna starp Lembergu, Šleseru un viņa toreizējo partijas biedru, vēlāko pēcteci amatā Ameriku. Lembergs bijis nikns uz Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un paziņojis, ka varētu runāt ar Dombrovski par viņa nomaiņu. Konflikts esot izvērties par kompāniju “LSF”, kur “mani bērni ir tieši ieinteresēti”. Lembergs stāstījis Šleseram un Amerikam, ka esot bijusi vienošanās par velkoņu iznomāšanu un darbu ostā. Pat “paņēma kukuli, tur kaut kādus 300 000 dolāru”, bet beigu galā norunātais nav pildīts, un uzņēmums vēl skaitoties ostai parādā 500 000 dolāru. “Vārdu sakot, samaksāja Loginovam un kompānijai naudu, tie paņēma, to, ko apsolīja, neko neizdarīja, un kompānija vēl palika parādā!” Lembergs paudis sašutumu un prasījis, lai ostas vadība atrod izeju no konflikta.
Ameriks apsolījis: “Es domāju, ka iziesiem. (..) Ir jāatrod juridiski korektākais variants.” Viņš arī palabojis Lembergu, ka neesot nekādi kukuļi ņemti: “Nu, tur nekādu naudu nesamaksāja, beigās viņiem viss bija par solījumiem…” Šlesers mierinājis Lembergu, ka Loginovs “nav slikts cilvēks, bet šad tad viņš ļapņit kaut ko tādu…” Ameriks piebalsojis, ka esot vēl vakar šo audzinājis par izteikumiem, ka pēc prezidenta vēlēšanām kritīs valdība un ostas valde vispār esot lieka: “Koroče, es saku – tu vispār atdajoš atčot kur ir tava loma? (..) Valde ir buferis. Tu taču nevari šodien bez tā bufera izdzīvot pat nedēļu. Nāks jauns ministrs – nahrenizēs tevi ātrāk, nekā tu paspēsi pamosties.” Lembergs solījis, ka satiksmes ministra posteni paņems ZZS.
Par lielo politiku saruna turpinājusies jau divatā – starp Lembergu un Šleseru. Kā, atsaucoties uz noklausītajām sarunām, vēsta žurnāls “Ir”, Lembergs sācis ar pamācību, ka Šlesers un ekspremjers, biznesmenis Andris Šķēle apvienojoties tikai noēduši viens otra elektorātu, turklāt arī ZZS patraucējuši. “Vot, neklausījāt – tagad tu būtu varējis palikt Rīgā.” Šlesers samiernieciski atzinis, ka “noasiņojuši esam, bet dzīvi”, taču viņš joprojām cerot uz varas pārņemšanu pēc prezidenta vēlēšanām 2011.gadā. “Tev jānozīmē prezidents,” licis priekšā Šlesers, skaidrojot, ka Valdis Zatlers “na**j jāvāc nost”.
