Dīvāna eksperti – ekonomisti grib glābt Latviju ar dārgāku šņabi un cigaretēm. Igaunija jau pamēģināja 0
Dīvāna eksperti ir visiem zināma cilvēku daļa, patiesībā jau katrs no mums kādā tēmā ir dīvānu eksperts – bieži vien gan tas, kurš izsakās par hokeju, ne reizi nav uzvilcis slidas, tas kurš par izglītību, skolā pēdējo reizi bija 1986. gadā un tie, kuri māca, kā vajadzētu pasildīt ekonomiku, bieži vien nesaprot, ka viss ir daudz sarežģītāk.
Lūk, viens no ieteikumiem, kas ik pēc pāris gadiem publiski izskan – jāceļ akcīzes nodoklis cigaretēm un alkoholam, tas dos grūdienu ekonomikā. Vai viss ir tik vienkārši? Papētām tuvāk.
“Mani fascinē viena lieta. Mūždien dzirdam, ka valstij nepietiek budžetam viss kaut kam. Kāpēc neuzliek krietni lielāku nodokli alkoholam un cigaretēm?” – ar šādu jautājumu sociālajos tīklos aizsākusies plaša diskusija par to, vai Latvijas budžeta problēmas vismaz daļēji nevarētu risināt, ievērojami sadārdzinot preces, kas nav pirmās nepieciešamības preces.
Ieraksta autore min pat ļoti radikālu piemēru – 50% PVN alkoholam un cigaretēm. Viņasprāt, šādā veidā iegūtā nauda varētu būt gana ievērojama, lai aizlāpītu vismaz daļu valsts budžeta vajadzību.
Komentāros viedokļi ātri sadalījās divās frontēs. Vieni piekrita, ka kaitīgiem produktiem nodokļus varētu celt daudz drosmīgāk. Citi atbildēja, ka vispirms valstij vajadzētu efektīvāk tērēt jau iekasēto naudu un mazināt nodokļu nemaksāšanu. Vairāki cilvēki brīdināja, ka pārāk augstas cenas tikai uzplaucētu kontrabandu un pierobežas tirdzniecību.
Izskanēja pat priekšlikums alkoholu un cigaretes tirgot tikai valstij piederošos veikalos, līdzīgi kā tas tiek darīts atsevišķās Ziemeļvalstīs.
Kuram ir taisnība? Patiesībā – mazliet katrai pusei.
Vai Latvijā alkohols un cigaretes tiešām ir tik lētas?
Te jau sākotnējā pieņēmumā slēpjas interesanta nianse. Jaunākie pilnie “Eurostat” dati par 2025. gadu rāda, ka tabakas cenu līmenis Latvijā bija 82,6% no Eiropas Savienības vidējā, tātad tabakas izstrādājumi pie mums tiešām bija salīdzinoši lētāki.
Taču ar alkoholu ir tieši pretēji. Alkoholisko dzērienu cenu līmenis Latvijā sasniedza 137% no ES vidējā. Tātad apgalvojums, ka Latvijā arī alkohols uz Eiropas fona ir lēts, neatbilst “Eurostat” datiem.
Protams, cenu līmenis vēl nepasaka, cik produkts ir pieejams konkrētas valsts iedzīvotājam. Tam nozīme ir arī algām un pirktspējai.
Cigaretes desmit gados kļuvušas gandrīz divreiz dārgākas
Arī sajūta, ka šīm precēm nodokļi gadiem nav īpaši celti, īsti neatbilst realitātei.
“Eurostat” harmonizētais patēriņa cenu indekss rāda, ka tabakas cenu indekss Latvijā 2025. gada decembrī bija 184,05, ja 2015. gada vidējo līmeni pieņem par 100. Vienkāršoti sakot, tabakas cenas desmitgades laikā bija pieaugušas par aptuveni 84%.
Alkoholisko dzērienu cenu kāpums bijis ievērojami lēnāks. 2025. gada decembrī indekss bija 129,03 pret 2015. gada bāzes līmeni 100 – aptuveni 29% pieaugums. Tie nav konkrētas cigarešu paciņas vai degvīna pudeles cenu salīdzinājumi, bet visas attiecīgās preču grupas cenu izmaiņas.
Turklāt ar 2025. gadu kāpums nav beidzies.
No 2026. gada sākuma Latvija atkal palielināja akcīzi. Minimālais akcīzes nodoklis 1000 cigaretēm palielinājās no 171,90 līdz 197,70 eiro. Vīnam likme no 1. marta pieauga no 134 līdz 148 eiro par 100 litriem, savukārt stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1955 līdz 2084 eiro par 100 litriem absolūtā spirta. Likmju celšana jau ieplānota arī 2027. un 2028. gadam.
Cik daudz valsts no alkohola un cigaretēm vispār nopelna? Summa nebūt nav maza. VID dati rāda, ka 2025. gadā akcīzes nodoklī no tabakas izstrādājumiem valsts saņēma 290,76 miljonus eiro, no alkoholiskajiem dzērieniem – 213,08 miljonus, bet no alus – vēl 54,93 miljonus eiro. Kopā – nepilni 559 miljoni eiro.
Visas akcīzes preces kopumā 2025. gadā budžetā ienesa 1,24 miljardus eiro jeb 8,2% no visiem nodokļu ieņēmumiem.
Tātad alkohola un tabakas nodokļi ir nopietns budžeta ieņēmumu avots. Taču tie nav tāda izmēra naudas avots, ar kuru vien varētu atrisināt Latvijas aizsardzības, veselības, pensiju, infrastruktūras un citas miljardos mērāmas vajadzības.
Un te sākas nākamā problēma – nodokli nevar vienkārši dubultot un pieņemt, ka ieņēmumi arī dubultosies.
Jo dārgākas cigaretes, jo mazāk tās pērk – ekonomikā šo parādību raksturo pieprasījuma elastība.
Pasaules Veselības organizācijas apkopotie pētījumi rāda, ka valstīs ar augstiem ienākumiem cigarešu cenas pieaugums par 10% vidēji samazina patēriņu aptuveni par 4%.
Ar alkoholu reakcija ir pat nedaudz spēcīgāka. OECD apkopotie pētījumi liecina, ka cenas palielināšanās par 10% var samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu aptuveni par 5–8%, atkarībā no dzēriena veida.
No sabiedrības veselības viedokļa tas ir tieši tas, ko valsts vēlas panākt – mazāku smēķēšanu un pārmērīgu alkohola lietošanu.
No budžeta viedokļa situācija kļūst sarežģītāka. Augstāka likme nozīmē lielākus ieņēmumus no katras pārdotās paciņas vai pudeles, bet vienlaikus tiek pārdots mazāks daudzums. Latvijā šo efektu var redzēt jau šogad.
2026. gada pirmajos trijos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi kopumā palielinājās, taču ieņēmumi tieši no alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem bija mazāki nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā patēriņam nodoto cigarešu apjoms bija sarucis par 14,7%, bet alkoholisko dzērienu – par 4,7%.
Pēc četriem mēnešiem tabakas nodokļa ieņēmumi bija aptuveni iepriekšējā gada līmenī, lai gan nodokļa likme bija paaugstināta. Tātad vienādojums “ceļam nodokli par 50%, budžetā saņemam par 50% vairāk” nestrādā.
Bet vai tad visi nepāries uz kontrabandu? Šis bija viens no biežākajiem iebildumiem arī sociālo tīklu diskusijā. Risks ir reāls, taču arī šeit aina nav tik vienkārša.
PVO apkopots sistemātisks pētījums par tabakas nodokļiem konstatēja, ka pēc cenu kāpuma cilvēki biežāk pāriet uz lētākiem zīmoliem, tinamo tabaku vai citām iespējām samazināt izdevumus, taču pierādījumi par tiešu saikni starp nodokļu celšanu un nelegālo cigarešu pirkšanas pieaugumu ir ievērojami vājāki.
Labs piemērs ir Filipīnas. Tur 2012. gadā tika sākta ļoti apjomīga alkohola un tabakas nodokļu reforma. Tabakas akcīzes ieņēmumi vēlāk palielinājās no aptuveni viena miljarda ASV dolāru 2012. gadā līdz 2,9 miljardiem 2022. gadā, un daļa naudas tika izmantota veselības aprūpes finansēšanai.
Turklāt pētījumā par Filipīnām netika konstatēts, ka lielie tabakas nodokļa paaugstinājumi automātiski būtu izraisījuši nelegālā tirgus eksploziju. 2018. gadā nelegālais tirgus tika lēsts ap 16%, un pētnieki neatrada pozitīvu saistību starp nodokļu pieaugumu un nelegālā tirgus īpatsvaru.
Tas nozīmē, ka daudz ko nosaka ne tikai cena, bet arī muitas, policijas un nodokļu administrācijas spēja apkarot nelegālo tirgu.
Igaunija savulaik izdarīja gandrīz tieši to, par ko tagad diskutē latvieši – ļoti strauji cēla alkohola akcīzi.
No 2015. līdz 2018. gadam akcīzes likmes tika palielinātas vairākas reizes. Rezultātā starp Igaunijas un Latvijas alkohola cenām izveidojās ļoti liela starpība. 2018. gadā alus un stiprā alkohola mazumtirdzniecības cenas abās valstīs atšķīrās gandrīz par 40%. Un igauņi sāka braukt iepirkties uz Latviju.
Aptaujās 2016. gadā 21% Igaunijas pieaugušo bija iegādājušies alkoholu Latvijā, bet 2018. gadā – jau 35%. To cilvēku īpatsvars, kuri uz Latviju bija devušies tieši alkohola iegādes dēļ, palielinājās no 7% līdz 14%.
2019. gadā Igaunija mainīja kursu un alkohola akcīzi samazināja par 25%. Latvija atbildēja ar savu likmju samazinājumu.
PVO no Baltijas pieredzes izdara diezgan skaidru secinājumu: augstāki nodokļi paši par sevi ne vienmēr rada nelegālā vai nereģistrētā patēriņa kāpumu, taču problēma rodas, ja blakus ir viegli sasniedzama valsts ar būtiski zemākām cenām. Tādēļ Baltijas valstīm efektīvāka būtu koordinēta nodokļu politika, nevis savstarpēja cenu konkurence.
Bet kā būtu ar 50% PVN?
Sociālajā tīklā izskanējusī ideja par 50% PVN tikai alkoholam un cigaretēm praksē būtu problemātiska jau juridiski.
ES PVN direktīva paredz vienu dalībvalsts standarta PVN likmi, kas piemērojama preču un pakalpojumu piegādēm, bet atsevišķām noteiktām kategorijām iespējamas pazeminātas likmes. Tā neparedz parasto mehānismu, ar kuru Latvija varētu vienkārši ieviest atsevišķu 50% PVN tikai cigaretēm un alkoholam, saglabājot pārējām precēm 21%.
Ja Latvija gribētu tieši šīs preces padarīt daudz dārgākas, reālistiskais instruments būtu akcīzes nodoklis. Starp citu, ja teorētiski precei pašreizējo 21% PVN aizstātu ar 50% PVN un nekas cits nemainītos, gala cena nepieaugtu par 29%, bet aptuveni par 24%. Piemēram, prece, kuras cena pirms PVN ir 10 eiro, pašlaik maksātu 12,10 eiro, bet ar 50% PVN – 15 eiro.
Starptautiskais Valūtas fonds šovasar, analizējot Latvijas ekonomiku, kā galvenās ilgtermiņa problēmas izceļ vāju produktivitātes pieaugumu un nepietiekamu kapitāla uzkrāšanu. Lai Latvija kļūtu turīgāka, nepieciešamas lielākas investīcijas, produktīvāki uzņēmumi, inovācijas, kvalificētāks darbaspēks, labāka pieeja finansējumam un mazāks administratīvais slogs.
Cigarešu paciņas sadārdzināšana nevienu no šīm problēmām pati par sevi neatrisina. Tā var dot valstij papildu ieņēmumus. Tā var samazināt smēķēšanu un alkohola patēriņu. Tā var ilgtermiņā ietaupīt veselības aprūpes izdevumus.
Taču ekonomiku “iešūpo” produktivitāte, investīcijas, uzņēmumi, kas spēj vairāk ražot un eksportēt, darbaspēka prasmes un kapitāla pieejamība – nevis arvien augstāka cena vienai cigarešu paciņai. Un Baltijas pieredze rāda vēl vienu svarīgu lietu: nodokli var pacelt ļoti viegli, bet, ja cenu starpība ar kaimiņiem kļūst pārāk liela, daļa naudas budžeta vietā var aizbraukt pāri robežai.
