“Zēni līda aiz sausās tualetes lūrēt meičas, viens ielūza…” Ļaudis gremdējas atmiņās par skolas ekskursiju laikiem 0
Skolas ekskursijas daudziem nav palikušas atmiņā tikai ar apskates objektiem, muzejiem un skolotāju stāstīto. Nereti vislabākās atmiņas ir tās, kas notikušas autobusā, ko bērni paņēmuši līdzi ēšanai, kāds pārgalvīgs klasesbiedrs vai pavisam neplānots piedzīvojums.
Sociālajos tīklos cilvēki dalījušies ar savām spilgtākajām skolas ekskursiju atmiņām. Kādam taš saistās ar čipsiem un limonādi, citam – ar pamatīgu kavēšanos, pazudušu klasesbiedru vai pat policijas iesaistīšanos.
Daudziem īpaša vieta atmiņās ir ēdienam, kas tika sarūpēts garajam ceļam. Kāda komentētāja savu skolas ekskursiju raksturo vienkārši: “Trīstūrmaizes. Čipsi. Pēdējā rindā apsēžas skaļākie un aktīvākie puiši. Smirdoņa, dažādi aromāti un bezgaiss autobusā.”
Arī kāds cits atceras, ka ēšana autobusā sākās teju uzreiz pēc iekāpšanas. Viņš raksta: Zaptsūdens 2L spraita pudelē, čipsi uzreiz iekāpjot autobusā. Vēlākajās klasēs “vēl nebijām tikuši līdz Lietuvai, kad kāds jau bija apvēmies”.
Kādai sievietei toreiz īpaši svarīgas bijušas mājās gatavotās sviestmaizes, lai gan viņa par tām jutās neērti, jo citiem bija veikalā pirkti produkti. “Man parasti bija maizītes, uz kurām bija mājās cepta gaļa, bet man par to bija kauns, jo citiem bija veikalā pirkta desa!!! Un man likās – kas es bomze kaut kāda ar mājas ēdienu,” viņa atceras.
Savukārt kāds cits atzīst, ka ekskursijās ēšanai nemaz neesot bijusi tik liela nozīme: “Man kaut kā pretēji – ekskursijās ēdu ļoti maz. Ir taču jāskatās apkārt, vai jārunā utt. Kāpēc tērēt laiku ar ēšanu?”
Ceļā uz galamērķi neiztrūkstošs bijis arī jautājums par veikalu. Kāds komentētājs to nodēvēja par tradicionālo jautājumu: mēs veikalā iebrauksim?
Bet kādam ar ēdienu saistītais piedzīvojums beidzies ne tik patīkami. Kāda komentētāja raksta, ka ekskursijā klasesbiedrenes paņemtā kombinācija izrādījusies neveiksmīga: “Klasesbiedrenes kinder šokolāde+vārīta ola izrādījās neveiksmīga kombinàcija un no viņas sekām sekas bija pusautobusam.”
Skolas ekskursijās gadījies arī pamatīgi pārbaudīt skolotāju pacietību. Kāda komentētāja atceras klasesbiedru, kurš ekskursijas laikā uzvedies tik neveikli, ka beigās bija nepieciešama medicīniskā palīdzība: “Man bija klasesbiedrs, kurš pievēma operu. Sēdvietu ierādītājas vajāja mani un draudzeni starpbrīdī, jo redzēja, ka sēdējām viņam blakus, pieprasīja, lai atrodam mūsu skolotājas, bet mums nebija ne jausmas kurās sēdvietās ir skolotājas, laikam viņām bija dārgākas biļetes beigās bija drāma reālā ar neatliekamo palīdzību, jo varonis bija sadzēries pamatīgi. Pēc tam mēs nekad nekur vairs nebraucām. Nekad.”
Citā gadījumā ekskursijas laikā problēmas radās pēc enerģijas dzērienu iegādes. “Atceros, kādu 4to klasi ,bijām ekskursijā, uz Rīgu, un varēja vēl nopirkt enerģiskos dzērienus nepilngadīgie, tad nu klasesbiedrs sapirkās, un tad slapeni visi dzēra. Caur rindām padeva, tāpat audzinātāja uzzināja un bija skandāls,” viņa raksta.
Kāds cits atceras, ka piektās klases ekskursijā uz Vecpiebalgu skolēni pirmo reizi dzēruši alu. “Mēs piektās klases ekskursijā uz Vecpiebalgu, pirmo reizi dzērām alu.
Uz četriem paņēmām “Sātanu”. Neatceros procentus, bet nu ap divpadsmit, trīspadsmit procentiem tam alum bija. Tā kā visādi ir gājis.”
Viena no ekskursijām kādam klasesbiedram beigusies ar pamatīgu satraukumu pārējiem: “2 dienu ekskursijā klasesbiedrs pazuda (naktī) un pēc pāris stundām skolotājai atsūtija sms ar tektu SOS. Citā ekskursijā ieprūdu tualetē un no tā laika man ir bail iet toi toi tipa mazmājiņās.”
Citā reizē skolēni paši neesot bijuši pietiekami uzmanīgi, lai laikus saprastu, cikos jāatgriežas: “Rīgā tika policija piesaistīta, tikai aizgājām uz parku pasēdēt, pavazāties un telefoni bija tukši, pārklausījāmies cikos atpakaļ jābūt, kā jau tajā vecumā vispār nedzird ko skolotāja saka, pēc sajūtām vadījāmies ar 3h novirzi!”
Un, protams, bija arī tādi izgājieni, kurus pēc gadiem atceroties pašiem vien nāk smiekli. Kāds komentētājs raksta: “Biju maizīšu un čipsu rijējs, vēmējs, naudas klakarētājs, un reiz biju pazudis tā, ka skolotāja līdz asarām.”
Dažiem atmiņā palikušas ne tikai ēšanas izvirtības vai pazušana, bet arī klasesbiedru palaidnības. Kāda sieviete atceras kādu īpaši neveiklu atgadījumu pie sausās tualetes: “Vienā skolas ekskursijā lielāko klašu zēni līda aiz sausās tualetes lūrēt meičas,viens ielūza un līdz ceļiem sūdos, vēl aizvien zviedzu atceroties.”
