Kolaboracionisma skarbais rēķins

“Īpašus pazemojumus piedzīvoja jaunas ebreju sievietes.” Unikāla vēstures liecība atklāj Viktora Arāja tiesas prāvas norisi 95

Uldis Neiburgs, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Apgāds “Latvijas Mediji” laidis klajā latviešu žurnālista Kārļa Štamera veikto Viktora Arāja prāvas pierakstu Hamburgas zemes tiesā 1977.–1979. gadā. Šī grāmata, papildināta ar zinātniskiem komentāriem, ir unikāla vēstures liecība, kas dokumentē prāvas norisi un tiesas sēžu starplaikos pārrunāto divarpus gadu garumā.

EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Ja sektantu ideoloģija attīstīsies sekmīgi, latviešu valsti var klapēt ciet.” Saruna ar politisko notikumu vērotāju Mārci Bendiku 48
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vīrietis bija šokēts, kad aiz grāmatu plaukta atklāja slepenu tuneli, kurā atrada vecu seifu. Kas tajā bija ieslēgts? 6
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 18
6 stundas
Lasīt citas ziņas
Viktors Bernhards Arājs bija latviešu kolaboracionists, viens no galvenajiem holokausta īstenotājiem nacionālsociālistiskās Vācijas okupētajā Latvijā.

Arāja prāvas pieraksts var palīdzēt labāk izprast gan nacistiskā režīma īstenoto noziegumu būtību, gan mudināt vēl niansētāk izvērtēt holokausta īstenotāju (pavēļu devēju un izpildītāju) rīcību un atbildību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Virkne prāvas gaitā skarto norišu (latviešu un ebreju attiecības, vācu un latviešu loma ebreju iznīcināšanā, Arāja komandas dalībnieku ieskaitīšana leģionā un iekļaušanās pēckara trimdā, holokausts sabiedrības kolektīvajā atmiņā u.c.) aktualizēšana mūsdienās var veicināt turpmākas diskusijas vēstures pētniecībā un publiskajā telpā, tā sekmējot līdzsvarotāku izpratni Latvijas Otrā pasaules kara vēsturē.

Arāja komanda un tās noziegumi

Vācu Drošības policijas un SD pakļautībā izveidotās Viktora Arāja komandētās Latviešu drošības palīgpolicijas (Lettische Sicherheitshilfspolizei), vēlāk – Latviešu drošības nodaļas (Lettische Sicherungsabteilung) pirmsākumi ir meklējami 1941. gada vasarā, kad vācu Drošības policijas un SD operatīvās grupas “A” (Einsatzgruppe A) operatīvās komandas 2 (Einsatzkommando 2) darbības lokā formējās atsevišķas latviešu drošības policijas palīgvienības – Mārtiņa Vagulāna grupa Jelgavā, Herberta Teidemaņa vienība Valmierā, Fēliksa Rikarda un Viktora Arāja grupas Rīgā un citas. Pēdējā no tām pakāpeniski kļuva par galveno Latviešu drošības palīgpolicijas struktūrvienību.

Nonākšana Latviešu drošības palīgpolicijas komandiera amatā bija straujš pavērsiens 1910. gada 13. janvārī Baldonē dzimušā V. Arāja līdzšinējā karjerā.

1931. gadā Valsts Jelgavas klasisko ģimnāziju beigušais un jau padomju okupācijas laikā 1941. gadā gala pārbaudījumus Latvijas Valsts universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes tiesību zinātņu nodaļā nokārtojušais Arājs 30. gados bija ieguvis kaprāļa dienesta pakāpi vispārējā karaklausībā Latvijas armijas Vidzemes artilērijas pulkā un strādājis par kārtībnieku policijas dienestā Rīgā un Zaubē.

Mainoties okupācijas varām Rīgā 1941. gada 1. jūlijā, V. Arājs bija to latviešu vidū, kas ieņēma pilsētas prefektūru, kur ieradās arī vācu Drošības policijas un SD operatīvās grupas “A” vadītājs SS brigādefīrers Valters Štālekers.

Pateicoties viņa tulka un Arāja dienesta biedra Latvijas armijā vācbaltieša SS unteršturmfīrera Hansa Dreslera ieteikumam, nākamajā dienā tieši V. Arājs saņēma mutisku pilnvarojumu uzsākt latviešu drošības vienības formēšanu.

Pretēji jau 1941. gada 4. jūlijā laikrakstā “Tēvija” publicētajam uzaicinājumam “visiem nacionāli domājošiem latviešiem – pērkonkrustiešiem, studentiem, virsniekiem, aizsargiem” , Arāja komandā iestājās maz organizācijas “Pērkonkrusts” biedru un salīdzinoši neliels tajā bija arī bijušo militārpersonu īpatsvars.

Nosacīti lielāks studentu korporāciju biedru skaits vienībā bija tikai tās organizēšanās sākumstadijā, t. sk. pateicoties tam, ka V. Arāja aicinājumam atsaucās vairāki viņa studentu korporācijas “Lettonia”, kā arī citu konventu locekļi.

Arāja komandas dalībnieku vidū bija arī uz Sibīriju aizvesto radinieki, tomēr viņu kopskaits nebija pārlieku liels.

Bija arī gadījumi, ka cilvēki šajā vienībā iestājās, lai slēptu savu sadarbību ar padomju okupācijas varu 1940.–1941. gadā.

Pirmajās nacistu okupācijas dienās Rīgā Arāja komandas dalībnieki, sadaloties mazākās grupās (trīs četras personas), naktī ielauzās ebreju dzīvokļos, kur aplaupīja, piekāva un apcietināja to iemītniekus.

Aizturētie cilvēki nonāca Rīgas Centrālcietumā un citās ieslodzījuma vietās, bet vēlāk tika nogalināti Biķernieku mežā un citviet.

Īpašus pazemojumus nācās piedzīvot jaunām ebreju sievietēm, kas nonāca apcietinājumā Arāja komandas mītnē K. Valdemāra ielā 19.

Pirmā lielākā akcija, kurā piedalījās vairāki šīs vienības locekļi, notika 1941. gada 4. jūlijā, kad tika aizdedzināta ebreju Horālā sinagoga Gogoļa ielā 25 un sinagoga Stabu ielā 63.

Kā izpētījis vēsturnieks Andrievs Ezergailis, tad laikā no 1941. gada jūlija līdz oktobrim Arāja komanda iznīcināja lielāko daļu no 5000 Biķernieku mežā nogalinātajiem cilvēkiem, vairākums no kuriem bija ebreji, kā arī padomju aktīvisti un citi.

Jau 1941. gada augustā vienības dalībnieki zilās krāsas Rīgas satiksmes autobusos devās veikt eksekūcijas Latvijas laukos – Abrenē, Balvos, Jēkabpilī, Kuldīgā, Litenē, Madonā, Valmierā, Viļakā un citās vietās.

Pēc aptuvenām aplēsēm, Arāja komanda noslepkavoja ap 15 000 no 24 000 Latvijas mazpilsētu un provinces ebreju.

Divās lielākajās ebreju masveida iznīcināšanas akcijās Rumbulā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī, kurās nogalināja vismaz 25 000 cilvēku (tiešo ebreju iznīcināšanu veica 12 vācu SD vīru slepkavu komanda un 20 vīri no Drošības policijas un SD operatīvās komandas 2), Arāja komandas dalībnieku uzdevums bija ieslodzīto ebreju konvojēšana no Rīgas geto un mantu un drēbju atņemšana, nonākot slepkavošanas vietā Rumbulā.

Latviešu drošības palīgpolicijas uzbūve

Sākotnēji Arāja komandu veidoja divas rotas, kurās kopā ar 20 administratīva un tehniska rakstura darbiniekiem 1941. gada rudenī dienēja ap 300–400 personu.

Vienības struktūrā ietilpa štābs, operatīvā, izmeklēšanas, saimniecības (apgādes) daļas, ieroču, mehāniskā un citas mazākas nozares. Komandas darbības sākuma posmā vēl bija iespējams to pamest, bet vēlāk to izdarīt bija problemātiski. Ne visiem sākumā arī bija zināms, kādi uzdevumi vienībai būs jāpilda.

Lettonis Jānis Gulbītis 1941. gada jūlijā ieradās K. Valdemāra ielā 19, “uzzinādams, ka Arājs noorganizējis kādu kaujas grupu – tā biju saklausījis –, devos turp, lai pieteiktos tajā.

Tur gaitenī kā pirmo satiku agrāko paziņu, teoloģijas studentu, piederīgu “Talavijas” saimei, un prasīju viņam, kas jādara, kādi pienākumi?

Viņš, piespiedis deguna galu, lai deguns veidotu līkāku līniju, noteica: “Trīssimts pa nakti.” Pēc tādas atbildes man izšķirties bija viegli – taisnā ceļā devos uz izeju un tur vairs nekad neatgriezos”.

No 1941. gada decembra līdz 1943. gada septembrim atsevišķas Arāja komandas apakšvienības apsargāja Jumpravmuižas koncentrācijas nometni un Salaspils nometni. Vienības uzdevumos ietilpa arī Drošības policijas un SD galvenās mītnes Rīgā, Reimersa ielā, un citu objektu apsardze.

1942. gada sākumā Arāja komanda izvietojās bijušās Latvijas Kara skolas ēkā K. Barona ielā 99. Tās dalībnieki tika nosūtīti uz trīs mēnešu ilgiem apmācību kursiem Drošības policijas skolā Firstenbergā (Sicherheitspolizeischule Drögen (Fürstenberg/Mecklenburg)), kur ieguva zināšanas par vācu policijas uzbūvi, kriminālizmeklēšanu, izlūkošanu, pretizlūkošanu un partizānu apkarošanu.

Pats Viktors Arājs savu vienību sākotnēji komandēja, būdams Latviešu drošības palīgpolicijas priekšnieks bez dienesta pakāpes, bet pēc Drošības policijas un SD vadītāju skolas Berlīnē (Führerschule der Sicherheitspolizei und des SD Berlin-Charlottenburg) apmeklējuma 1942. gada rudenī viņam piešķīra policijas majora dienesta pakāpi.

1943. gada 1. jūlijā Arāju apbalvoja ar 2. šķiras Kara nopelnu krustu ar šķēpiem, bet tā paša gada 31. decembrī piešķīra 2. šķiras Dzelzs krustu.

Partizānu apkarošana un cīņas frontē

No 1941. gada oktobra Arāja komandas dalībniekus iesaistīja kaujas darbībā Austrumu frontes pierobežā Ļeņingradas un Holmas apkārtnē Krievijā. 1942. gada pirmajā pusē Arāja vīri apkaroja padomju partizānus Veļikije Luki un Novosokoļņiku rajonā.

Virsleitnanta Konrāda Kalēja un leitnanta Harija Svīķera rotas 1942. gada martā ņēma dalību cīņās pret padomju partizāniem Nasvas apkārtnē. 1943. gada janvārī Arāja komandas locekļu skaits sasniedza gandrīz 1200 cilvēku.

Tās dalībnieki piedalījās arī lielākajās pretpartizānu apkarošanas akcijās (“Purva drudzis” (Sumpffieber), “Ziemas burvība” (Winterzauber), “Heinrihs” (Heinrich) u. c.) 1942.–1943. gadā Baltkrievijā, kurās par viņu upuriem nereti kļuva arī vietējie civiliedzīvotāji.

Leitnanta Kārļa Ozola latviešu SD rota 1942.–1943. gadā bija iesaistīta Minskas un Slonimas geto ebreju iznīcināšanā un represijās pret civiliedzīvotājiem citviet nacistu okupētajā Baltkrievijā un Polijā.

1943. gada oktobrī no Latviešu drošības nodaļas dalībniekiem saformēja divus – 3. (komandieris majors Kārlis Ozols) un 4. (majors V. Arājs) latviešu drošības bataljonus un iesaistīja kaujās pret sarkano armiju.

Viens no tiem Augstākā SS un policijas vadītāja Ostlandē un Ziemeļkrievijā SS obergrupenfīrera Frīdriha Jekelna kaujas grupas sastāvā no 1943. gada novembra līdz 1944. gada martam piedalījās cīņās pie Neveļas un citviet Latvijas pierobežā.

Kaut arī V. Arājam trūka atbilstošas militārās izglītības, 1943. gada 1. oktobrī viņu oficiāli uzņēma latviešu leģionā, pielīdzinot viņa dienesta pakāpi Leģiona šturmbanfīrera (Legion-Stubaf.) pakāpei.

Pēc SS junkuru skolas Bādtelcā beigšanas 1944. gada augustā V. Arāju ieskaitīja 15. latviešu ieroču SS divīzijā kā Ieroču šturmbanfīreru (Waffen-Stubaf.).

1944. gada rudenī 3. un 4. latviešu drošības bataljonus izformēja, vairākus simtus (ap 350–450) to karavīru nosūtīja uz 15. latviešu ieroču SS divīziju, kā arī uz latviešu būvpulkiem un citām vienībām vai atvaļināja.

Daļa no viņiem, sadalīti pa 15. divīzijas kājnieku pulkiem, no 1945. gada janvāra piedalījās cīņās pret sarkano armiju Rietumprūsijā un Pomerānijā, bet daļa janvārī un aprīlī kopā ar citiem 15. divīzijā iekļautajiem policijas un robežapsardzības pulku karavīriem tika nosūtīti uz Kurzemi 19. latviešu ieroču SS divīzijas kaujas spēju pastiprināšanai.

Viktors Arājs 1945. gada janvārī mācījās bataljonu komandieru skolā Gistrovā, bet no 23. februāra līdz 2. martam komandēja 15. latviešu ieroču SS divīzijas 34. kājnieku pulka 1. bataljonu Grīnavas rajonā, Rietumprūsijā, bet par cīņu laikā izrādītu militāru nekompetenci tika atcelts no amata.

Kara beigās V. Arājs nokļuva Dānijā, bet nacistiskās Vācijas vispārējās kapitulācijas brīdī 1945. gada 8. maijā atradās netālu no Lībekas, ko pirms dažām dienām bija ieņēmis britu karaspēks.

Dažādās karagūstekņu nometnēs britu internējumā V. Arājs atradās līdz pat 1949. gadam, bet vēlāk pazuda no plašāka redzesloka.

Arāja komandas dalībnieki tiesas priekšā

Dažāds bija Arāja komandas dalībnieku pēckara liktenis Dzelzs priekškara abās pusēs. Saskaņā ar vēsturnieces Rudītes Vīksnes pētījumiem padomju drošības iestādes no 1944. līdz 1967. gadam arestēja un notiesāja vismaz 352 Arāja komandas locekļus.

Lai gan daudzi no viņiem nebija izdarījuši noziegumus pret cilvēci, gandrīz pusei piesprieda 25 gadu ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs.

Padomju okupētajā Latvijā no aptuveni 1000 cilvēkiem, kuri notiesāti par holokausta noziegumiem, vienai piektdaļai vai ap 200 no sodītajiem tika piespriests nāvessods, puse jeb 500 personas sodītas ar 25 gadiem ieslodzījumā, bet pārējie saņēma mazākus soda mērus.

Pat ja daļa no šiem cilvēkiem neizcieta visu piespriesto soda laiku, bet tika amnestēti un atbrīvoti agrāk, tad šie sodi bija daudz bargāki nekā Rietumu demokrātisko tiesu piespriestie soda mēri par līdzīgiem vai vēl smagākiem noziegumiem.

Vairākumam no Rietumos nonākušajiem Arāja komandas dalībniekiem savu atrašanos šajā vienībā izdevās noslēpt un dzīvot vai nu noslēgtu savrupu dzīvi, vai arī būt aktīviem latviešu trimdas un jauno mītnes zemju sabiedrībā.

Slavenais lidotājs kapteinis Herberts Cukurs 1965. gadā tika noslepkavots Izraēlas slepenā dienesta “Mossad” darbinieku specoperācijā Montevideo Urugvajā, taču cits vadošs Arāja komandas virsnieks virsleitnants Harijs Liepiņš pēc Otrā pasaules kara darbojās kā gleznotājs un kļuva par atzītu mākslas autoritāti Karakasā Venecuēlā, bet virsleitnants Kārlis Ozols pirmskara profesionālā šahista karjeru sekmīgi turpināja Melburnā Austrālijā.

Kā noskaidrojis vēsturnieks Kārlis Kangeris, sākot ar 60. gadu vidu, Vācijas Federatīvajā Republikā saistībā ar kara noziegumiem nopratināja ap 250 latviešu, bet tuvāku izmeklēšanu ievadīja 50 aizdomās turēto lietās.

Viktora Arāja tiesas prāva bija viens no tikai četriem kara noziegumos apsūdzēto latviešu procesiem, no kuriem divus pārtrauca tiesājamo vecuma nespējas dēļ, bet vienā tiesas spriedums nestājās spēkā apsūdzētā nāves dēļ.

Lai gan ziņas, ka V. Arājs ar Latvijas sūtniecības Londonā izdotu pasi uz Viktora Arnolda Zeibota vārda dzīvo Hamburgā, jau 1963. gadā parādījās dažos padomju propagandas izdevumos, neviens tām nepievērsa nopietnu uzmanību.

Tikai tad, kad bijušais Arāja komandas dalībnieks Manuels Veiss 1973. gadā paziņoja par it kā notikušu V. Arāja slepkavību, kriminālpolicija uzsāka pārbaudi par šo faktu, kas vainagojās ar viņa apcietināšanu 1975. gada 10. jūlijā.

V. Arāja prāva Hamburgas zemes tiesā sākās 1977. gada 7. jūlijā un pēc 198 tiesas dienām noslēdzās 1979. gada 21. decembrī, piespriežot viņam mūža ieslodzījumu. Piespriesto sodu V. Arājs izcieta Kaseles cietumā, kur mira 1988. gada 21. janvārī.

SAISTĪTIE RAKSTI

Viktora Arāja komandētās vācu Drošības policijas un SD latviešu drošības palīgvienības noziegumu bilance ietver vairāk nekā 30 000 civiliedzīvotāju iznīcināšanu Latvijā un citās nacistu okupētās teritorijās.

Arāja komanda ir atbildīga par ebreju grautiņiem Rīgā 1941. gada jūlijā, vietējo un ārzemju ebreju un komunistu slepkavībām Biķernieku mežā, ebreju iznīcināšanu Latvijas provincē, līdzdalību ebreju masu slaktiņā Rumbulā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī, čigānu (romu) un psihiatrisko slimnīcu pacientu iznīcināšanu un dalību vēl citās represīvās akcijās gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Ja sektantu ideoloģija attīstīsies sekmīgi, latviešu valsti var klapēt ciet.” Saruna ar politisko notikumu vērotāju Mārci Bendiku 48
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vīrietis bija šokēts, kad aiz grāmatu plaukta atklāja slepenu tuneli, kurā atrada vecu seifu. Kas tajā bija ieslēgts? 6
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 18
5 stundas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Brīvdienu mājiņa mēneša laikā! Cik maksā Latvijā radīti koka karkasa namiņi? 31
1 diena
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, nevakcinētajiem vajadzētu lielākus ierobežojumus? 80
5 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Procesā izkristalizējās tik daudz nianses, ka pat labāks variants būtu attālinātas mācības.” Direktors par šī brīža situāciju skolā
1 minūte
LA
LA.LV
Ziņas
Migranti bēg no sliktās Latvijas, bet baltkrievi viņus glābj… Deputāte par Baltkrievijas izplatītās dezinformācijas absurdumu 14
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijai ir trūkuši veiksmes stāsti, taču netrūkst skandālu.” Eksperte par biržu, kas lielā mērā ir ekonomikas spogulis 3
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Briedis pēc vairāk nekā gada pārtraukuma atgriezīsies ringā. Ar ko pirmā cīņa? 1
50 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Procesā izkristalizējās tik daudz nianses, ka pat labāks variants būtu attālinātas mācības.” Direktors par šī brīža situāciju skolā
14:24
LE
LETA
Ziņas
Latvijas slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits
14:22
LE
LETA
Ziņas
Šoferis “kunga prātā” Tukumā izraisa vairākus negadījumus un atsakās veikt pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai
14:12
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Veselības ministrs Daniels Pavļuts kļuvis par dvīņu tēti 2
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas
19 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Jo ātrāk runāsim par potenciālo krīzi, jo ātrāk spēsim tai sagatavoties.” Nemiro par to, vai iedzīvotājiem jāsavelk jostas un jāgatavojas krīzei? 8
1 stunda
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku
2 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, nevakcinētajiem vajadzētu lielākus ierobežojumus? 80
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Putina tuvāko cilvēku lokā atklāti desmitiem Covid-19 gadījumu 22
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Trakākais ir tas, ka šobrīd esam lielāko izaicinājumu priekšā, bet mums vairs neviens tam netic.” Cipule ir nobažījusies 84
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 18
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Liepiņa: Cilvēkus mulsina, ka iepriekš saka, ka 3. potei nav pamatotu pētījumu, pēc tam politiķi saka, ka jāvakcinējas 30
4 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
Bliezt ar lielgabalu, nevis pašaudīties. Intervija ar režisori un Nacionālā teātra aktrisi Ditu Lūriņu 9
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mums ir vēlme sasniegt kaut kādus mākslīgus skaitļus,” Ošlejs uzskata, ka esam iesprūduši attieksmē pret Covid-19 52
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Viņķele: Grūti iedomāties, ka politiski būs jauda un gatavība mainīt nodokļu slogu 24
7 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Staķis piekopj Ušakova slikto praksi? Rīgas domei jānovērš sistemātiski pārkāpumi 15
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Rēvalds: Mirt no Covid-19 nozīmē lēnām un briesmīgi noslāpt 59
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Elpu aizraujošs skats! Suns Ouka kopā ar saimnieku paraplānā laižas pāri kalniem 1
8 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Ja sektantu ideoloģija attīstīsies sekmīgi, latviešu valsti var klapēt ciet.” Saruna ar politisko notikumu vērotāju Mārci Bendiku 48
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vīrietis bija šokēts, kad aiz grāmatu plaukta atklāja slepenu tuneli, kurā atrada vecu seifu. Kas tajā bija ieslēgts? 6
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Multimākslinieks Kašers paziņo par drosmīgām pārmaiņām: “Vecais Kašers ir “miris”! Es jūtos kā jauns cilvēks!” 50
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Tiek ievēlēti cilvēki, kuri pieņem absurdus lēmumus,” Circene par neuzticību un jauno partiju “bumu” 39
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“30 gadus valdība ir šķēlusi sabiedrību un cilvēki no tā ir noguruši,” Ģirģens par nacionālās drošības apdraudējumu 27
1 diena
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Brīvdienu mājiņa mēneša laikā! Cik maksā Latvijā radīti koka karkasa namiņi? 31
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es cēlos kājās un mācījos staigāt”: latviešu mūziķis Igo atklāti par pastāsta par pārdzīvoto pēc traģiskās autoavārijas 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijā palielinājusies vidējā mēnešalga. Mūrniece skaidro savu variantu, no kurienes iegūta nauda 26
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Nelielies šodien, citādi veiksme no tevis novērsīsies! Horoskopi 16.septembrim
19 stundas