Valdība dod “airBaltic” vēl laiku: 18 miljonu eiro aizdevuma atmaksu atliek līdz gada beigām 0
Valdība otrdien atbalstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” atlikušā valsts aizdevuma pamatsummas 18 miljonu eiro apmērā maksājuma termiņa pagarināšanu līdz šā gada 30. decembrim, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Valdība otrdien izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu, atbalstot pasākumus Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” finanšu stabilitātes nodrošināšanai.
Tostarp informatīvais ziņojums paredz veikt grozījumus 2026. gada aprīlī noslēgtajā valsts aizdevuma līgumā, atliekot neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 18 miljonu eiro apmērā, kā arī procentu un atlikšanas maksas samaksas termiņu līdz 2026. gada 30. decembrim.
Vienlaikus par atlikto pamatsummu arī turpmāk tiks piemērota papildu atlikšanas maksa 2% apmērā gadā no atliktā maksājuma summas.
Aizdevuma līguma grozījumus veiks, ievērojot privātā tirgus dalībnieka principu un piemērojot attiecīgos komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus. Piedāvātie risinājumi ir vērsti uz “airBaltic” darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, uzņēmuma finanšu stabilitātes stiprināšanu un Latvijas aviācijas nozares attīstības sekmēšanu, vienlaikus ievērojot valsts finanšu interešu aizsardzību un Eiropas Savienības (ES) normatīvo regulējumu, akcentē ministrijā.
Ministrijā informē, ka Valsts kase arī turpmāk pārstāvēs valsti kā “airBaltic” obligāciju turētāja un piedalīsies turpmākajās obligāciju turētāju sapulcēs, atbalstot valdības apstiprinātos uzņēmuma finanšu stabilizācijas pasākumus.
SM norāda, ka šogad 20. augustā Saeima steidzamības kārtā pieņēma “airBaltic” finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, kura mērķis ir noteikt nepieciešamos pasākumus uzņēmuma finanšu situācijas stabilizēšanai un nodrošināt valsts finanšu interešu efektīvu pārvaldību. Likums deleģē Ministru kabinetam pieņemt lēmumus par finanšu stabilizācijas pasākumu īstenošanu, noteikt valsts pozīciju kreditoru un akcionāru lēmumos, kā arī lemt par valsts iesaisti nepieciešamajās vienošanās.
Ministrijā skaidro, ka informatīvajā ziņojumā ietvertie plānotie grozījumi ir daļa no plašāka “airBaltic” finanšu stabilizācijas procesa, kura mērķis ir nodrošināt uzņēmuma likviditāti un dot iespēju turpināt strukturētas sarunas ar investoriem, kreditoriem un obligāciju turētājiem.
Vienlaikus valsts kā akcionārs, kreditors un obligāciju turētājs saglabā iespēju koordinēti un savlaicīgi aizstāvēt savas intereses līdzvērtīgi citiem finanšu stabilizēšanas procesā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.
LETA jau ziņoja, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien ir izsludinājis Saeimā 20. augustā steidzamības kārtā pieņemto “airBaltic” finanšu stabilizācijas pasākumu likumu.
Pieņemtais likums paredz valdībai deleģējumu valsts iespējamai dalībai “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Ministru kabinets (MK) varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.
Tāpat paredzēts veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā varēs pārvērst “airBaltic” kapitāldaļās.
Paredzēta arī valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā atmaksas termiņa pagarināšana no augusta beigām līdz šā gada beigām. “airBaltic” līdz 24. jūlijam bija atmaksājusi valsts aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentu maksājumus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.
“airBaltic” obligāciju turētāji šomēnes atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.
Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.
Jau ziņots, ka “airBaltic” padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.
Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.
Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 “Airbus A220-300” lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
