“Redz, kādā ķezā esmu iekūlusies…”Kopīpašnieku strīds noved pie tā, ka pensionāre var palikt bez mājas un zemes Jūrmalā 87
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tiesa piespriedusi pensionārei Austrai Lukai samaksāt 24 723 eiro, apmierinot tiesā pret viņu celto prasību par kopīpašuma izbeigšanu Jūrmalā.
Kā redzams zemesgrāmatā, Asaros, Dzelzceļa ielā 35, zeme 1703 kvadrātmetru platībā domājamās daļās pieder kopīpašumā Austrai Lukai un otrai kopīpašniecei, kura nevēlējās, ka avīzē atklāju viņas vārdu. Austras kundzes īpašumā ir arī uz šīs zemes uzceltā dzīvojamā māja un vairākas saimniecības ēkas.
Pēc Rīgas apgabaltiesas sprieduma šis kopīpašums izbeidzams, uzliekot pienākumu Austrai Lukai par teju 25 tūkstošiem labprātīgi atpirkt otrai īpašniecei piederošo zemes domājamo daļu.
Zemes labprātīgai izpirkšanai tiesa noteikusi viņai 60 dienu termiņu, kas beidzas šī gada 20. septembrī.
Taisnīgs vai netaisnīgs spriedums?
Tiesas ieskatā zemes izpirkšana būtu pats piemērotākais un taisnīgākais kopīpašuma izbeigšanas veids, kas, kā teikts spriedumā, neliegtu Austrai Lukai arī turpmāk izmantot viņai piederošo dzīvojamo māju un saimniecības ēkas.
Austras kundze, kurai šogad septembrī aprit 78 un kura saņem gaužām niecīgu pensiju, man apgalvo, ka viņai nav tādas naudas, par ko atpirkt otrai kopīpašniecei piederošo zemi.
Toties tiesa secinājusi, ka pensionāres mantiskais stāvoklis neesot tik slikts, ka zemi nevarētu izpirkt – Rīgā viņai pieder dzīvoklis, kurā, pasliktinoties veselībai, viņa pašlaik uzturas biežāk nekā Asaros.
Austras kundze uzskata, ka šāds tiesas spriedums ir netaisnīgs. Viņa apgalvo, ka neiebilstu kopīpašuma izbeigšanai, to sadalot, par ko sarunas ar otru kopīpašnieci esot aizsākušās jau pirms vairākiem gadiem.
Otra kopīpašniece man gan stāsta pavisam ko citu. Austra Luka neesot ielaidusies nekādās sarunās par kopīpašuma izbeigšanu.
Tā kā nespējušas vienoties par to, kā kopīpašums būtu izbeidzams, strīds neizbēgami nonācis līdz tiesai.
Pirms trim gadiem Rīgas rajona tiesā otra kopīpašniece pieprasīja izbeigt kopīpašumu, pārdodot to izsolē vai atzīstot īpašuma tiesības vienai no pusēm, uzliekot pienākumu Austrai Lukai samaksāt kompensāciju naudā.
Īpašumu varēja dalīt?
Toreiz tiesas spriedums gan bija citāds. Tiesneši bija izsprieduši, ka īpašums tomēr ir sadalāms reālās daļās, balstoties uz mērnieka izstrādāto zemes gabala sadales plānu.
Atbilstoši zemesgrāmatā reģistrēto domājamo daļu lielumam prasītājas īpašumā paliktu zemes gabala lielākā daļa, bet Austras kundzei mazākā, uz kuras uzbūvēta viņai piederošā dzīvojamā māja.
Spriedumā cita starpā tika atzīts, ka zemes gabala sadalīšanu pieļauj arī Jūrmalas pašvaldības izdotie saistošie noteikumi. Arī Jūrmalas pilsētas būvvalde apstiprinājusi, ka īpašumu var sadalīt. Tikai ar noteikumu, ka mērnieka izstrādātajam zemes gabala sadales plānam piekrīt abas kopīpašnieces.
Bet otra kopīpašniece tam nepiekrita, jo viņas ieskatā pēc šāda sadales plāna viņai piekrītošā zemes daļa būtu grūti izmantojama apbūvei.
Arī apgabaltiesa atzinusi, ka pēc šī sadalījuma rastos divi zemes gabali, kas nebūtu līdzvērtīgi ne izmantošanas, ne vērtības ziņā.
Spriedums tiesu izpildītāja rokās
Rīgas apgabaltiesas zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs uzskata, ka apgabaltiesas spriedums ir pamatots un, viņaprāt, taisnīgs.
Jautāts, kas notiks turpmāk, Jānis Stepanovs atbild, ka saskaņā ar šo spriedumu vispirms Austrai Lukai tiek nodotas īpašumā otrai kopīpašniecei piederošās zemes domājamās daļas.
Pēc tam tiesu izpildītājs piedzen no viņas par labu otrai kopīpašniecei kompensāciju 24 723 eiro apmērā.
Jānis Stepanovs pieļauj, ka piedziņu, visticamāk, tiesu izpildītājs vērstu pret to īpašumu, kuram tirgus vērtība būtu tuvāka tādai, kas nosedz par labu otrai kopīpašniecei pietiesāto kompensāciju. Ja izsolē par īpašumu saņemtā summa pārsniegtu kompensācijas apmēru, atlikumu izmaksātu Austrai Lukai.
Pēc viņa domām, piedziņu uz kādu no nekustamiem īpašumiem vērstu tikai tad, ja nebūtu citu, saudzīgāku piespiedu izpildes līdzekļu, piemēram, naudas uzkrājumu bankas kontā.
Brīdinājums citiem kopīpašniekiem
Šķiet, jau sākotnēji abām kopīpašniecēm katrai bija savi, pilnīgi atšķirīgi plāni, kuru dēļ panākt vienošanos diezin vai būtu iespējams. Tāpēc šis stāsts nav par to, kādu šķietami netaisnīgu slogu tiesa uzkrāvusi Austras kundzei, kurai jau krietni pāri pusmūžam.
Vairāk tas ir brīdinājums citiem kopīpašniekiem, pie kādām bēdīgām sekām var novest nespēja laikus vienoties par kopīpašuma izmantošanu.
Austras kundze, visticamāk, gribēja saglabāt visu tāpat, kā tas bijis līdz šim. Toties otrai kopīpašniecei plāns bija izbeigt kopīpašumu, lai saņemtu naudu par zemi, kuru viņa nekā nav varējusi un, iespējams, arī gribējusi izmantot – zemes gabals bija iežogots, aiz žoga īpašumā līdz šim saimniekojusi tikai Austra Luka.
Un tāpēc spriedums tika pārsūdzēts apgabaltiesā, prasot to pašu, ko pirmās instances tiesā – noraidot iespēju sadalīt īpašumu reālās daļās, pārdot to izsolē vai atzīt īpašuma tiesības vienai no pusēm, uzliekot pienākumu samaksāt otrai pusei kompensāciju naudā.
Augstākā tiesa, kurā Austra Luka mēģināja pārsūdzēt apgabaltiesas spriedumu, atstāja to negrozītu, to pat neskatot pēc būtības.
Austras kundze tagad bēdājas, ka tiesu izpildītājs, izpildot apgabaltiesas spriedumu par kopīpašuma izbeigšanu, viņai atsavinās māju, kurā viņa dzīvojusi un saimniekojusi kopš 1974. gada.
Manuprāt, par to gan bija jāraizējas krietni agrāk, kad vēl strīds nebija nonācis līdz tiesai.
Izsolē īpašumu pārdos lētāk
Pats ļaunākais, ka, vēršot piedziņu uz dzīvokli Rīgā vai māju Asaros, tiesu izpildītāja pieaicinātā sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja noteiktā summa būs nekustamā īpašuma izsoles sākumcena.
Bet šī summa būs nevis tirgus cena, bet piespiedu pārdošanas vērtība, kas atbilst aptuveni 60 līdz 80% no īpašuma tirgus cenas.
Diemžēl pašlaik kaut ko vērst par labu jau ir par vēlu. Tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
