Krista Draveniece: Karu popularitātes konkurss mums iemācījis pašu galveno dzīvē 0
Mēs dzīvojam dīvainā pasaulē. Prezidentu un miljonāru strīdus lasām sociālajos tīklos. Skatāmies realitātes šovus, kuros jau gadiem nav ne kripatiņas no realitātes. Ēdam veselīgu pārtiku, kas iesaiņota plastmasas kārbiņās. Un pēdējās dienas sekojam līdzi kara popularitātes konkursam.
Kuru izvēlēsies Tramps? Par kuru domās Eiropa? Ko sacīs mūsējie? Viens tālu, tālu, otrs tepat. Par vienu no kariem mazāk asaru lejam, par otru bail, ikreiz virsrakstos lasot vārdus “Baltijas valstis”. Ko lai domājam mēs, latvieši “parastie”?
Šobrīd, kad sācies vēl viens karš, kas tuvāk Trampam, zum runas, ka par Ukrainu mazliet piemirsīs. Vai tā var būt? Cerams, ka nē, bet nevar noliegt, ka jebkurš karš maina pasaules kārtību. Un visbiedējošākais, ka uz šīs planētas ir tikai viens cilvēks, kurš zina, kad beigsies Krievijas iebrukums Ukrainā.
Pētnieks Angus Campbels ir definējis, kas cilvēku padara laimīgu – tā ir kontrole pār savu dzīvi. Jāsaka gan, ka pēdējos gados mēs daudz ko savā dzīvē nespējam kontrolēt. Nekad nedomāju, ka savā mūžā pieredzēšu karu. Nekad nedomāju, ka trešdienu pavadīšu, ziņojot par veseliem diviem. Mēs dzīvojam dīvainā pasaulē, bet man tomēr gribas ticēt, ka vienīgais, ko varam darīt, ir “dzīvot nost” – savas ikdienas gaitas varam kontrolēt un vadīt un…vismaz tādā veidā būt mazliet laimīgāki.
Ja kādam tas nozīmē doties sākt jaunu dzīvi Zviedrijā – tad tas ir jādara. Ja citam tas nozīmē beidzot uzsākt savu biznesu – tas ir jādara. Varbūt mēģināt tikt pie trešā bērniņa? Pilnīgi noteikti tas ir jādara. Vai gluži pretēji – likt naudu zeķē un justies droši, arī tā ir dzīvošana nost, ja naktī tādēļ miegs ir saldāks. Varbūt mazdārziņa iekārtošana? Vai beidzot tenisa spēles apgūšana? Katram sapņi savi.
Pasaule var būt biedējoša, bet dzīvot bailēs nav tā vērts. Karš ir briesmīgs un, ko tur noliegt, mēs pie tā esam pieraduši, bet ik pa laikam tomēr kamols kaklā, tāpēc vieglāk ir ikdienas skrējienā par to nemitīgi nedomāt. Tā ir mūsu privilēģija. Cilvēkiem bunkuros izvēles nav.
Mediji raksta un rakstīs, es ticu, ka pēc tīrākās sirdsapziņas, lai es un tu, lasītāj, zinātu, kas notiek frontē, ko svarīgi valstīsvīri lemj, rūpējoties par mūsu drošību. Prezidenti tvītos dīvainus tekstus, cīnoties par varas pozīcijām vistraģikomiskākajā veidā, bet mums ir jādzīvo nost, jābrauc sauļoties uz Jūrmalu un jāgatavojas Jāņiem, jo šodien nekas neatrisināsies, bet viena diena, ko varējām pavadīt kopā ar mīļajiem, gan tiks zaudēta. Par mieru. Par mierīgu prātu. Par mieru Latvijā un katrā mājā. Dzīvosim nost!
