139 dienas līdz staru terapijai: pacientes pieredze izgaismo onkoloģijas aprūpes problēmas 0
“Vai Latvijā onkoloģijas pacientiem ārstēšana tiek nodrošināta savlaicīgi?” Šādu jautājumu LA.LV uzdod kāda lasītāja, daloties savā pieredzē pēc krūts vēža diagnozes, operācijas un ārstēšanās Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS).
Viņas stāsts izgaismo vairākus jautājumus, gan par diagnostikas savlaicīgumu, gan staru terapijas gaidīšanas laiku, gan ārstēšanas pārtraukumu tehnisku problēmu dēļ un iespējām pēc ārstēšanas saņemt savlaicīgu medicīnisko palīdzību.
Gandrīz pieci mēneši līdz staru terapijai
2025. gada 20. novembrī pacientei tika veikta krūts vēža operācija. Ķīmijterapija pēc operācijas viņai nebija nepieciešama, taču bija nozīmēta adjuvantā staru terapija.
Tā tika uzsākta tikai 2026. gada 8. aprīlī, proti, 139 dienas jeb 19 nedēļas un sešas dienas pēc operācijas.
Lasītāja norāda, ka šāds gaidīšanas laiks viņai radījis bažas, jo starptautiskajās vadlīnijās staru terapijas uzsākšanai pēc krūts vēža operācijas tiek rekomendēti ievērojami īsāki termiņi. Piemēram, Centrālās un Austrumeiropas profesionālajā konsensā par krūts vēža ārstēšanu staru terapiju rekomendē uzsākt 4–6 nedēļu laikā, bet ne vēlāk kā 12 nedēļas pēc operācijas. Tātad pacientes gadījumā staru terapija tika sākta būtiski vēlāk!
Ārstēšana sākās, bet pēc divām reizēm tika pārtraukta
Arī pēc gandrīz piecu mēnešu gaidīšanas ārstēšana nenoritēja nepārtraukti. Paciente saņēma tikai divas staru terapijas procedūras, pēc kurām ārstēšana tika pārtraukta staru terapijas aparatūras tehnisku problēmu dēļ. Lasītāja norāda, ka viņa šajā situācijā nebija vienīgā paciente.
Tas aktualizē jautājumu ne tikai par ārstēšanas pieejamību, bet arī par infrastruktūras un rezerves risinājumu nodrošināšanu gadījumos, kad tehnisku problēmu dēļ būtiska ārstēšanas metode nav pieejama.
Vēl pirms diagnozes — gandrīz gads izmeklējumu
Paciente RAKUS pārbaudēs sāka doties jau 2025. gada janvārī.
Turpmāko mēnešu laikā viņai tika veiktas trīs ultrasonogrāfijas, mamogrāfija un magnētiskā rezonanse, taču audzējs netika konstatēts.
Tikai 2025. gada novembra sākumā audzējs tika atklāts. Pēc analīžu rezultātiem arī mamogrāfijā veidojums kļuva saskatāms.
Paciente pati uzsver, ka nevar apgalvot, ka agrāka audzēja atklāšana noteikti būtu mainījusi viņas ārstēšanas iznākumu. Tomēr gandrīz 11 mēnešu ilgais diagnostikas ceļš viņai licis aizdomāties par to, cik būtiska onkoloģijā ir savlaicīga slimības atklāšana.
Arī pēc ārstēšanas ir jāgaida
Aptuveni divus mēnešus pēc staru terapijas pacientei krūtī parādījās izteikts sabiezējums. Tas kļuva sāpīgs, un sāpes sāka izstarot pa krūškurvi.
Sazinoties ar RAKUS, ātrāko apskati viņai piedāvāja tikai pēc mēneša.
Paciente atkārtoti zvanīja un skaidroja, ka ir RAKUS onkoloģiskā paciente un viņas stāvoklis pasliktinās. Ieteikums bijis doties uz neatliekamo palīdzību.
Tur galu galā pie viņas tika izsaukta ārste no blakus esošā RAKUS.
Paciente norāda arī uz problēmu nokļūt pie ķirurga, kurš viņu operēja, jo valsts apmaksāta konsultācija viņai neesot bijusi pieejama, bet konsultāciju iespējams saņemt par maksu.
Tā nav tikai viena pacienta problēma
Pacientes pieredze jāskata arī plašākā kontekstā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) pētījumā par veselības aprūpes ietekmi uz darbaspēka produktivitāti uzsvērta tieša saikne starp veselības aprūpes pieejamību, darbnespēju, uzņēmumu izmaksām un Latvijas ekonomiku.
Pētījumā aptaujāti vairāki desmiti Latvijas uzņēmēju un darba devēju organizāciju, kopumā pārstāvot vairāk nekā 31 000 darbinieku.
Viena no galvenajām problēmām, ko izceļ darba devēji, ir garās rindas un novēlota diagnostika. Ja nepieciešamā palīdzība nav pieejama savlaicīgi, cilvēks ilgāk ne tikai slimo, bet arī ilgāk atrodas ārpus darba tirgus.
Pētījumā norādīts, ka 90% darba devēju saskaras ar situācijām, kad darbinieku veselības problēmas rada papildu slodzi kolēģiem, bet vairāk nekā puse saskaras ar biežu vai ilgstošu darbinieku prombūtni.
Novēršamo nāvju ekonomiskā cena Latvijai pētījumā lēsta aptuveni 1,1 miljarda eiro jeb 2,8% no IKP gadā, pāragri mirstot aptuveni 10 000 cilvēku.
Medikamentu pieejamība — vēl viena sistēmas problēma
Pētījums aktualizē arī medikamentu pieejamību. Jaunākie dati liecina, ka Latvijā pieejami 25 no 168 Eiropas Savienībā reģistrētajiem inovatīvajiem medikamentiem jeb aptuveni 15%. Salīdzinājumam — Vācijā šis rādītājs ir 93%, bet ES valstīs vidēji 45%.
Latvijā pacientu tiešie maksājumi veido 30,7% no veselības aprūpes izdevumiem, kamēr ES vidēji tie ir 14,3%.
Darba devēji uzskata savlaicīgu ārstēšanu un medikamentu pieejamību par būtisku darbspēju saglabāšanai. 85% aptaujāto darba devēju kompensējamo medikamentu pieejamības paplašināšanu vērtē kā ļoti būtisku.
Tādējādi pacientes stāsts un darba devēju dati runā par vienu un to pašu problēmu no divām pusēm: veselības aprūpes savlaicīgums nav tikai medicīnas jautājums. Tas ir arī sociāls un ekonomisks jautājums.
Pacientam nepieciešama ne tikai iespēja saņemt ārstēšanu teorētiski. Būtiski ir tas, vai viņš to var saņemt laikā, kad tā ir nepieciešama, un vai ārstēšanas process ir nepārtraukts.
Un tieši šeit rodas jautājums, uz kuru atbildes nepieciešamas ne tikai vienam pacientam, bet visai veselības aprūpes sistēmai: vai Latvijā cilvēkam, kuram diagnosticēts vēzis, tiek nodrošināts viss nepieciešamais, lai viņš saņemtu ārstēšanu savlaicīgi un iespējami efektīvi?
