“Vārds ‘kosmoss’ ir pat pārāk maigs” – degvielas cenas atkal kāpj debesīs, arī nākotnes prognozes nav spīdošas 0
Ja esi autovadītājs, visticamāk, arī tavs pacietības mērs atkal tiek pārbaudīts – degvielas cenas kārtējo reizi ir kāpušas un publiskajā telpā jau jūtama nokaitēta gaisotne.
Protams, cenu kāpumu pamanījuši arī sociālo tīklu platformas “Threads” lietotāji. “Skatos šajās dienās, cik strauji pa dienām kāpj degvielas cenas. 95. benzīns jau ap 2 €, dīzelis pat 2,07 €,” spriež viena no platformas lietotājām. Tikmēr cita vaicā: “Kas notiek?”
“Mašīna daudziem nav luksusa prece. Tā ir nepieciešamība – darbs, veikals, ģimene, ikdienas dzīve. Un katra degvielas cenas celšanās beigās atsaucas uz visu: pārtiku, pakalpojumiem, piegādēm un mūsu ikdienas izdevumiem. Šķiet, ka vārds ‘kosmoss’ šobrīd degvielas cenām ir pat pārāk maigs,” spriež kādas interesantas diskusijas aizsācēja.
Kāds komentētājs trāpīgi piebilst: “Valstī viss ir kārtībā, demogrāfija iet uz urrā, ekonomika zeļ un plaukst, cilvēki laimīgi, smaidīgi…” Citi situāciju rezumēja lakoniskāk: “Ne*īz, esam Eiropā.”
Virkne diskusijas dalībnieku gan steidz atgādināt, ka citās Eiropas Savienības valstīs situācija degvielas uzpildes stacijās ir vēl skarbāka. Tika minēti piemēri no Nīderlandes, kur benzīna cena sasniedz 2,40 eiro par litru, kā arī Grieķijas ar aptuveni 2,20 eiro par litru.
Komentāros izskan arī aicinājumi meklēt alternatīvas – sākot no braucieniem pēc lētākas degvielas uz Poliju un beidzot ar pāriešanu uz elektroauto.
Diskusijas Saeimas gaiteņos
Diskusijas par degvielas cenām izskan arī Saeimas gaiteņos. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir nolēmusi nākamnedēļ koalīcijas partiju sanāksmē aktualizēt iepriekš Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto piedāvājumu degvielas tirgotājiem ieviest solidaritātes nodokļa regulējumu, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.
“Šobrīd aktualizējam jau iepriekš Ekonomikas ministrijas izstrādāto degvielas tirgotāju solidaritātes nodokļa regulējumu. Prakse rāda, ka mūsu iepriekš paustās bažas par godīgu akcīzes samazinājuma ieviešanu degvielas mazumtirdzniecībā bija pamatotas. Aicinām koalīcijas partnerus uz politisku diskusiju un lēmumu nākamajā pirmdienā,” sacīja Rokpelnis.
Jau vēstīts, ka iepriekš ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot degvielas cenu pieaugumu, aģentūrai LETA pauda viedokli, ka būtu jāatgriežas pie EM iepriekš izstrādātā virspeļņas jeb solidaritātes maksājuma degvielas tirgotājiem.
Pēc ministra paustā, valdība jau iepriekš tika brīdināta par riskiem, ko rada degvielas cenu kāpums, un EM bija piedāvājusi vairākus risinājumus, tomēr tie neguva nepieciešamo politisko atbalstu. Valainis norādīja, ka dīzeļdegvielas sadārdzināšanās palielina transporta, ražošanas, lauksaimniecības un citu nozaru izmaksas, radot papildu spiedienu uz preču un pakalpojumu cenām.
Ministrs uzskata, ka solidaritātes maksājums būtu instruments, lai nodrošinātu, ka valsts samazinātā akcīzes nodokļa radītais ieguvums nonāk pie patērētājiem, nevis paliek degvielas tirgotāju rīcībā.
14. aprīlī valdība atbalstīja EM rosinājumu piemērot degvielas tirgotājiem solidaritātes maksājumu gadījumos, kad faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegtu objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Regulējumu bija plānots piemērot līdz 2026. gada beigām, savukārt ieņēmumus novirzīt degvielas apgādes drošības stiprināšanai.
Tomēr par likumprojektu tika saņemti vairāki iebildumi no uzņēmēju organizācijām un valsts institūcijām, bet degvielas tirgotāji to kritizēja, norādot uz iespējamu neatbilstību brīvā tirgus principiem un juridiskiem riskiem. Vēlāk Saeimā EM izstrādātais degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojekts neguva parlamenta atbalstu.
Kas pie vainas?
Tikmēr Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka degvielas devums vidējā inflācijā septembrī, visticamāk, vēl vairāk palielināsies, ja situācija naftas tirgos būtiski nemainīsies.
Tiek atzīmēts, ka patēriņa cenu pieaugums šā gada augustā atkal paātrinājās, atzīmē FM. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis bija par 0,3% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,2% augstāks nekā pērnā gada augustā. Abos gadījumos noteicošā loma bija degvielas sadārdzinājumam, īpaši dīzeļdegvielas cenu kāpumam.
Saasinoties militārajai darbībai Persijas līcī pēc ASV un Irānas saprašanās memoranda neievērošanas, energoresursu tirgus reakcija bija paredzami strauja, skaidro FM. “Brent” markas jēlnaftas vidējā cena šā gada augustā palielinājās līdz 91,4 ASV dolāriem par barelu, kas bija par 9,1% augstāka nekā jūlijā un par 34,7% augstāka nekā pērnā gada augustā.
Tādējādi naftas cenu kāpums atstāja augšupvērstu ietekmi arī uz degvielas cenām, norāda FM. Vidējā dīzeļdegvielas cena Latvijas degvielas uzpildes stacijās šā gada augustā bija 1,883 eiro litrā, gada laikā palielinoties par 24,5%. Savukārt 95. markas benzīna cena bija 1,787 eiro litrā, gada laikā palielinoties par 18,7%.
FM informē, ka naftas cenu ietekme uz dīzeļdegvielas cenām ir izteiktāka, jo Eiropas Savienība (ES) kopumā patērē vairāk dīzeļdegvielas, nekā spēj saražot, atšķirībā no benzīna. Šāda situācija padara dīzeļdegvielas cenas ievērojami jutīgākas pret jūras transporta riskiem un loģistikas traucējumiem.
Situācija Persijas līcī joprojām ir saspringta un grūti prognozējama, atzīst FM. Šā gada septembra pirmajā nedēļā “Brent” markas jēlnaftas cena svārstījās virs 95 ASV dolāriem par barelu, savukārt benzīna un dīzeļdegvielas cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās pārsniedza divus eiro par litru. Tas nozīmē, ka degvielas devums vidējā inflācijā septembrī, visticamāk, vēl vairāk palielināsies, ja situācija naftas tirgos būtiski nemainīsies, prognozē FM.
