Krīzes brīdī katra minūte ir svarīga: kāpēc Latvijas 112 lietotnē nav tā, kas jau ir Igaunijā? 0
Kamēr Latvijā arvien vairāk tiek runāts par gatavību dažādām krīzes situācijām un rīcību iespējamā apdraudējuma gadījumā, kāds lasītājs vērsies LA.LV redakcijā, aicinot pievērst uzmanību atšķirībām starp Latvijas lietotni “112 Latvija” un Igaunijas civilās aizsardzības lietotni “Ole VALMIS”. Viņa ieskatā kaimiņvalsts risinājums piedāvā vairākas funkcijas, kas varētu būt noderīgas arī Latvijas iedzīvotājiem.
Lasītājs norāda, ka ikdienā izmanto gan Latvijas lietotni “112 Latvija”, gan Igaunijas lietotni “Ole VALMIS”, un pamanījis vairākas būtiskas atšķirības.
“Piemēram, Igaunijas aplikācija piedāvā informāciju igauņu, angļu un krievu valodā. Latvijas 112 aplikācija šobrīd pieejama tikai latviešu un angļu valodā. Manuprāt, šeit būtu jābūt arī krievu valodai. Tas nav politikas, bet gan civilās aizsardzības un ētikas jautājums.
Būsim godīgi – Latgalē dzīvo daudz krieviski runājošu cilvēku, un krīzes situācijā ir svarīgi, lai informācija sasniegtu visus valsts iedzīvotājus saprotamā valodā. Igaunija šo aspektu ir sapratusi un praktiski ieviesusi,” raksta lasītājs.
Viņš uzmanību pievērš arī citai funkcijai, kas pieejama Igaunijas lietotnē: “Tāpat, izpētot Igaunijas aplikāciju, redzēju, ka civiliedzīvotājiem ir iespēja nosūtīt fotogrāfijas vai informāciju par novērotiem droniem.
Šāda funkcija var palīdzēt operatīvāk identificēt draudus, izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā noteikt atbilstošu trauksmes līmeni. Latvijas 112 aplikācijā šāda iespēja pagaidām nav pieejama.”
Lai noskaidrotu, kādēļ Latvijas lietotnē šādas iespējas nav paredzētas, vērsāmies pie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.
VUGD Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste skaidro, ka abu valstu lietotnes patiesībā pilda atšķirīgas funkcijas.
“Izstrādājot lietotni “112 Latvija”, tā tika iecerēta kā vieta, kur vienkopus pieejami operatīvo dienestu drošības padomi un apkopota būtiskākā informācija par tālruņa numuru 112 – kad zvanīt un nezvanīt uz 112.
Tā arī sniedz iespēju piezvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, kā arī cilvēkiem ar dzirdes un runas traucējumiem nosūtīt 112 strukturētu īsziņu par negadījumu, kurā nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība,” skaidro VUGD pārstāve.
Pēc viņas teiktā, lietotnes funkcionalitāte laika gaitā ir uzlabota: “Pēc tās publicēšanas papildu vēl nākusi klāt iespēja apskatīt cilvēkam tuvumā izvietotās patvertņu atrašanās vietas, un laikā, kamēr ir aktīvs šūnu apraides paziņojums, to vēlreiz apskatīt.”
Vienlaikus VUGD pārstāve uzsver: “Līdz ar to nav korekti salīdzināt lietotni “112 Latvija”, kas ir izglītojoša un informatīva lietotne, ar Igaunijas civilās aizsardzības lietotni “Ole VALMIS”. Tām ir pilnīgi atšķirīgi uzdevumi.”
Apdraudējuma gadījumā Latvijā papildu informāciju sniedz tās iestādes, kuras ir atbildīgas par apdraudējuma pārvarēšanu savas kompetences ietvaros. Papildu informācija par apdraudējumu netiek publicēta tīmekļvietnē 112.lv un lietotnē “112 Latvija”, viņa piebilst.
VUGD pārstāves skaidrojums apstiprina, ka Latvijas lietotne “112 Latvija” un Igaunijas civilās aizsardzības lietotne “Ole VALMIS” veidotas atšķirīgiem mērķiem. Kamēr Latvijas lietotne galvenokārt kalpo kā informatīvs un izglītojošs rīks, Igaunijas risinājums paredz arī plašākas civilās aizsardzības funkcijas.
Tomēr lasītāja aktualizētie jautājumi liek aizdomāties par to, kādiem rīkiem un iespējām nākotnē vajadzētu būt pieejamiem arī Latvijas iedzīvotājiem krīzes situācijās.
