Pirtsdārziņu ierīkojot, jāņem vērā šādas lietas 0
* Stādījumiem neder ne saules izdedzināta, ne lielu koku noēnota vieta. Augsnei jābūt vieglai un auglīgai. Ja tā pārāk liesa – papildus jāmēslo. Nīkuļojot augi ir mazāk aromātiski, tāpēc enerģētiski vājāki.
* Pirtsdārzam vispiemērotākie ir ziemcieši, bet jārēķinās, ka tie strauji plešas, tāpēc stādāmi nevis strikti norobežotās dobēs, bet savstarpēji saderīgu augu grupās, kas pēc iespējas neuzkrītošāk sapludinātas ar apkārtnes kopskatu. Taču ar aprēķinu, lai katrai no augu sugām varētu netraucēti piekļūt, neizbradājot līdzās esošos.
* Veidojot grupas, jārūpējas, lai ātraudzīgākie nepārmāc biklākos, bet apjomā augstākie neapēno un neaizsedz mazākos. Jāveido saskaņa arī pēc krāsām – lai zaļajiem laukumiem pa vidu spilgti, bet savstarpēji saderīgi akcenti. Tālab pirms ķeršanās pie zemes darbiem vēlams iepriekš padarboties pie datora vai papīra lapas, bet vēl labāk – dārziņa izveidē ņemt vērā speciālista padomu.
Vispirms nepieciešams izplānot visu iecerēto pirtsdārziņa kultūru sarakstu, tad tikt skaidrībā par katra auga uzvedības paradumiem, bet beigās uzskicēt to izvietojuma shēmu.
Tas ļauj laikus paredzēt, kurš cers vai stāds var tikt likts zemē uz daudziem gadiem, kuru jau nākampavasar vajadzēs dalīt un pārvietot, kur jārezervē mājvieta kādai sen iekārotai, bet pagaidām vēl nesameklētai kultūrai.
* Tos augus, kuru papilnam netālā pļavā, mežā vai upmalā – pelašķi, vīgriezes – mānīt uz mājas pirtsdārziņu par katru cenu nevajadzētu. Gan jau pietiks rūpju tāpat.
