Deficīts, represijas un sešu dienu darba nedēļa – ir pazīmes, ka Krievija atgriežas PSRS 0
Kremļa savulaik izvēlētā iznīcināšanas kara stratēģija nu sāk vērsties pret pašu Krieviju. Valsts arvien vairāk izjūt kara radīto spiedienu gan militārajā, gan ārpolitikas, gan ekonomikas jomā.
Taču, pēc publicista un militārā eksperta Jurija Fedorenko domām, Krievijas vadība no tā izdara kļūdainus secinājumus – tā vietā, lai meklētu izeju no kara, tiek gatavoti arvien stingrāki ekonomikas kontroles pasākumi, par to plašāk vēstīts vietnē 24tv.ua.
Krievijas režīms atkal liek uzsvaru uz kara eskalāciju un gatavo tā dēvētos ārkārtas pasākumus.
Viens no tiem ir “ekonomikas mobilizācija”.
Vienotas un precīzas šī jēdziena definīcijas nav. Ar to var saprast gan plānveida ekonomiku, gan uzņēmumu nacionalizāciju, gan ekonomikas pārveidošanu atbilstoši kara vajadzībām, pārtikas talonu ieviešanu vai stingru cenu kontroli.
Fedorenko pieļauj, ka tuvāko mēnešu vai gada laikā Krievija varētu mēģināt izmantot vairākus no šiem risinājumiem.
Pirmās pazīmes jau parādījušās
Viens no nopietnākajiem signāliem ir Krievijas Valsts domes pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts par plašāku valsts kontroli pār cenām.
Ja iecere tiks īstenota,
no 2027. gada 1. janvāra valdībai varētu būt iespēja regulēt to preču un pakalpojumu cenas, ko Rosstat izmanto inflācijas aprēķinos.
Tas nozīmētu, ka valsts kontrole varētu attiekties uz plašu sociāli nozīmīgu preču klāstu – no gaļas un piena līdz dārzeņiem, augļiem un graudaugiem.
Taču cenu kontrole pati par sevi neatrisina preču trūkuma problēmu. Gluži pretēji – ekonomikas vēsture liecina, ka pārāk stingra cenu regulēšana var izraisīt deficītu un pakāpeniski izjaukt tirgus mehānismus.
Nākamais solis varētu būt kontrole pār noliktavu krājumiem un administratīva preču sadale.
Vēlāk var parādīties pārtikas taloni vai citi patēriņa normēšanas mehānismi. Šāda procesa galarezultāts varētu būt arvien lielāka pāreja uz plānveida ekonomiku.
No cenu kontroles līdz ekonomiskajam “verdzības” modelim
Pāreja no tirgus ekonomikas uz plānveida sistēmu būtiski mainītu arī Krievijas sabiedrību.
Mazajiem uzņēmumiem šādos apstākļos kļūtu arvien grūtāk izdzīvot, varētu sarukt vidusšķira, bet atsevišķas ekonomikas nozares piedzīvotu lejupslīdi. Vienlaikus darbs varētu kļūt arvien vairāk piespiedu rakstura.
Krievijā jau iepriekš izskanējušas idejas par sešu dienu darba nedēļas ieviešanu.
Fedorenko to saista ar iespējamu “kara sociālisma” modeli – ja uzņēmumam tiek ierobežota iespēja brīvi noteikt savu preču cenas, tam kļūst grūtāk palielināt algas un nodrošināt to atbilstību izmaksu pieaugumam.
Rezultātā varētu rasties situācija, kurā cilvēkiem jāstrādā vairāk, taču darba produktivitāte un dzīves kvalitāte nepalielinās. Tieši zema produktivitāte vēsturiski bijusi viena no plānveida ekonomikas raksturīgajām problēmām.
Deficīts, taloni un jaunas represijas?
Kas šādā gadījumā varētu sagaidīt Krievijas iedzīvotājus? Fedorenko prognozē ikdienā nepieciešamo preču un degvielas deficīta saasināšanos, sociāli nozīmīgu produktu sadali ar talonu sistēmas palīdzību, zemu darba produktivitāti un arvien lielāku piespiešanu strādāt.
Viņš pieļauj arī noziedzības pieaugumu un jaunu represiju vilni pret tiem, kurus režīms varētu pasludināt par “tautas ienaidniekiem” – līdzīgi kā savulaik tika vērsts pret “kulakiem”, NEP laikā izveidojušos uzņēmēju slāni un citiem režīmam nevēlamiem cilvēkiem.
Pēc autora domām,
šāds scenārijs Krieviju arvien vairāk pārvērstu par stingri kontrolētu “tautu cietumu”.
Tomēr Fedorenko uzsver – šāda scenārija īstenošanai Krievijas vadībai vispirms būtu nepieciešams pietiekami daudz laika. Viņš uzskata, ka Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas militārajai un ekonomiskajai infrastruktūrai šo laiku varētu būtiski saīsināt.
