– Pret balvu kritiskāk noskaņotie nelāgas likumsakarības saskatījuši apstāklī, ka balvas pārsvarā saņemot autori, kuru izstādes bijušas lielajās zālēs, kā, piemēram, “Arsenālā”, bet neievēroti palikuši tie, kuri izstādījušies mazākās galerijās, kā, piemēram, “Alma”, “Māksla XO” un citās. 1
A. R.: – Bet Medicīnas vēstures muzejs? Tieši tur, piemēram, eksperti redzēja finālista Miķeļa Fišera izstādi “Netaisnība”. Tādēļ šādām spekulācijām nevar piekrist.
Harita Maniņa: – Nekas nav nejaušība. Vai katrs eksperts ir bijis uz maksimāli daudzām izstādēm? Man kā kim? pārstāvei svarīgi, vai atnāk pie mums? Vai tikai uz atklāšanu vai vēlreiz aplūkot darbus? Vai Purvīša balvas rīkotāji uzticas ekspertiem un tie – saviem lēmumiem?
M. L.: – Protams, ideāli būtu, ja eksperti apmeklētu simtprocentīgi visas izstādes. Ir neformāla vienošanās, ka ekspertos neiekļaujam aktīvo galeriju pārstāvjus. Mums šoreiz pirmoreiz žūrijā būs galerijas cilvēks Inese Riņķe, jo “Rīgas galerija” beigusi darboties. Līgums par Purvīša balvas piešķiršanu un visu procesu noslēgts uz desmit gadiem, paredzot pavisam piecas balvas. Un, piešķirot piekto balvu 2017. gadā, kad kopš procesa sākuma būs pagājuši desmit gadi, kas tomēr ir apaļš cipars, ir jābūt vēl nopietnākam izvērtēšanas procesam. Mums ir viedokļu līderi, augsta līmeņa profesionāļi, bet ir bijuši gadījumi, kad pēkšņi pamanām – kāds eksperts neiet uz izstādēm, un esam mainījuši ekspertu sastāvu pat sesijas laikā.
A. R.: – Ja kāda no nominācijām saistās ar eksperta kūrētu izstādi, šim ekspertam nav tiesību piedalīties balsojumā.
I. K.: – Ļoti reāls kandidāts uz fināla astoņnieku bija darbs “Teksta grupa “Orbīta””, bet mēs to neiekļāvām formāla iemesla dēļ, jo tās kūrētājs Sergejs Timofejevs bija ekspertu sastāvā.
