Svaigas reņģes.
Svaigas reņģes.
Foto – LETA

Latvija nepiekrīt Briseles vēlmei samazināt mencu un Rīgas jūras līča reņģu nozveju 0

Trešdien, 13. septembrī, Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības konsultatīvajā padomes sēdē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar zivsaimniecības nevalstiskajām organizācijām apsprieda Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2018. gadā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts
Lasīt citas ziņas

Briseles priekšlikumā par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2018. gadā Latvijas zvejniekus visnegatīvāk skar austrumu mencas (projektā paredzēts samazinājums par 28%, salīdzinot ar 2017. gadu) un reņģes Rīgas jūras līcī (samazinājums par 7%, salīdzinot ar 2017. gadu) zvejas iespējas, kā arī principiālais jautājums par zušu zvejas aizliegumu.

Latvija šiem priekšlikumiem nepiekrīt. ZM uzskata, ka austrumu mencas krājumam nav jāpiemēro nozvejas samazinājums, līdzīgi kā EK to piedāvā nepiemērot rietumu mencai, jo nav redzamas būtiskas izmaiņas abu krājumu zinātniskajā novērtējumā, tāpēc tiem būtu izmantojama līdzvērtīga pieeja. Nav informācijas, ka austrumu mencas krājums ir ļoti krasi pasliktinājies, lai piemērotu tik nepieņemamu samazinājumu par 28%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī reņģes krājums Rīgas jūras līcī ir labā stāvoklī un tam ZM vērtējumā nav nepieciešams piemērot samazinājumu 2018. gadā.

Savukārt zušu zvejas liegums līdz šim nav apspriests ne reģionālajā “ALTFISH” platformā, ne publiski ES Padomes darba grupās. Līdz ar to Latvija aicina šo priekšlikumu pagaidām apturēt un par to vispirms vienoties visu iesaistīto dalībvalstu līmenī, jo īpaši ņemot vērā, ka aizliedzot zušu zveju Baltijas jūrā, to zveja netiks ierobežota citos ģeogrāfiskajos reģionos, kuri ietver zušu un to agrīno dzīves stadiju (“stikla zušu”) migrācijas ceļus.

Tāpat ZM norāda, ka pēc šīsdienas diskusijas ar zivsaimnieku nevalstiskajām organizācijām nolemts palielināt atbalsta pretendentiem plānošanās periodā pieejamo attiecināmo izmaksu maksimālo apjomu trīs pasākumos.

Pasākumā “Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamu nozveju izmantošana” un pasākumā “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā” vienam pretendentam pieejamo attiecināmo izmaksu maksimālais apjoms palielināts no 4 miljoniem eiro līdz 5. miljoniem eiro,

Savukārt pasākumā “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde” maksimālais apjoms palielināts no 5 miljoniem eiro līdz 6 miljoniem eiro.

Šīs izmaiņas stāsies spēkā pēc apstiprināšanas valdībā un publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.