Speciālistu trūkuma dēļ Latvija nevar pievienoties konvencijām par mākslas priekšmetu nelegālas aprites novēršanu 0
Latvijai tuvākajā laikā jāpievienojas divām starptautiskām konvencijām par mākslas un antikvāro priekšmetu nelegālas aprites novēršanu, taču jomas pārraugs – Nacionālā kultūras pārvalde – uzskata, ka to darīt būtu bezatbildīgi, jo trūkst darbinieku, ziņo Latvijas Radio.
UNESCO 1970. gada konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu līdz šim ratificējušas 134 pasaules valstis, arī Latvijas kaimiņi Lietuva un Igaunija. Latvija nav pievienojusies arī otram nozīmīgam dokumentam – UNIDROIT (Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūta) 1995. gada konvencijai, ko uzskata par otru nozīmīgāko starptautisko līgumu nelikumīgas kultūras priekšmetu aprites ierobežošanai.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes ilggadējais vadītājs Juris Dambis uzsver, ka no pievienošanās brīža Latvijai būtu jāspēj izdarīt minimumu, ko konvencijas paredz. Lai īstenotu šos pienākumus, pārvaldei būtu nepieciešami vismaz trīs jauni darbinieki. Taču cerība esot labākajā gadījumā uz vienu, ja Kultūras ministrija samazinās štatus.
Problēmu atzīst arī kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), jo no vienas puses ar valsts pārvaldes reformu plānu ministrijām dots uzdevums samazināt valsts aparātu, no otras puses – ir institūcijas, kam pienākumu apjoms tikai pieaug.
Turklāt papildus pienākumi būtu jāuzņemas arī Iekšlietu ministrijai, Valsts policijai, pašvaldību policijām, raidījumā norāda ministre.
Likums regulē mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas un arī aizliedz atsavināt, iegūt, glabāt, pārvietot un pārsūtīt senlietas, kas vecākas par 18. gadsimtu, jo tās ar atsevišķiem izņēmumiem uzskatāmas par valsts īpašumu. Nelegālas darbības ar senlietām no šī gada ir krimināli sodāms pārkāpums. Valsts policija gan līdz šim nav apkopojusi datus par to, vai un cik kriminālprocesi par to ir ierosināti.
