Latvijā pieļauj tirgot arī daudz sliktākas kvalitātes degvielu 2
Latvijā esošie lielākie degvielas mazumtirgotāji turpina attīstīties – degvielas staciju skaits aug, tāpat arī apgrozījums un peļņa, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Augot apgrozījumam, tirgotāji neaizmirst par degvielas kvalitāti – tā atbilst visiem Eiropas Savienības (ES) standartiem, kaut gan Ministru kabineta noteikumi Latvijā pieļauj tirgot arī daudz sliktākas kvalitātes degvielu.
“Auto ražotāji, izstrādājot dzinējus, vadās pēc Eiropas Savienības degvielas kvalitātes standartiem – tie ir 19 standarti dīzelim un 16 standarti benzīnam. Diemžēl Latvijā likums nosaka, ka tirgotāji drīkst pārdot degvielu, kas atbilst attiecīgi arī tikai 7 un 9 standartiem. Paradoksāli, bet, šādu degvielu ielejot mašīnā, tā nemaz nedarbosies,” atklāj “Circle K Latvia” degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.
Viņš norāda, ka, piemēram, dīzeļa gadījumā septiņi Latvijā noteiktie parametri vērsti uz to, lai dīzelis vispār būtu dīzelis, kā arī būtu videi nekaitīgs. Savukārt ES standarti ir jau pavisam citi – maz publiski apspriesti, bet dzinēja veiktspējai ļoti būtiski.
Pēc mājaslapās atrodamās informācijas, Latvijā visi lielākie degvielas tirgotāji pārdod tikai ES standartiem atbilstošu degvielu, un tas nozīmē, ka nav nekāda pamata domāt, ka pie mums degvielas kvalitāte atšķiras, piemēram, no Rietumeiropā pieejamās degvielas.
Taču tas neizslēdz iespēju, ka teorētiski kādam mazam tirgotājam var būt arī zemākas kvalitātes prece. Eiropas Savienības dalībvalstīm degvielas standarts ir vienāds – var atšķirties tikai “bio” piedevas piemaisījuma attiecība, ko regulē katras valsts likumdošana atsevišķi.
Pārējie degvielas kvalitātes minimālie parametri ir vienādi. To norāda arī “Virši-A” pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš gan piebilda, ka daļā valstu parametri var atšķirties dīzeļdegvielai. Piemēram, aukstumizturības temperatūra ziemā.
“Itālijas dienvidos noteikti nav pieejama dīzeļdegviela ar aukstumizturību virs -30 grādiem, kā tas ir pie mums. Tāpat pastāv mīts, ka ar Vācijā iegādātu degvielu var nobraukt vairāk kilometru, jo tur degviela ir labākas kvalitātes.”
“Jāpatur prātā, ka nobraukumu lielākoties ietekmē ceļu kvalitāte, braukšanas ātrums, apdzīšanas manevri un daudzi citi faktori, nevis degvielas kvalitāte. Ņemot to visu vērā, braucot pa Vācijas autobāni, degvielas patēriņš noteikti būs mazāks nekā maršrutā Liepāja–Rīga, nobraucot vienādu kilometru skaitu.”
Degvielas parametri – koks ar diviem galiem
Kādi ir būtiskākie parametri, kas var ietekmēt degvielas kvalitāti? G. Titovs norāda, ka tie ir divi, no kuriem neviens nav iekļauts MK noteikumos, – ūdens daudzums un piesārņojuma līmenis degvielā.
Kļūdīties ar šiem parametriem esot visvieglāk. Savukārt parametri, kuros faktiski nav iespējams kļūdīties, ir, piemēram, cetānskaitlis un blīvums. Ūdens kondensātu degvielas tvertnē vai bākā kontrolēt ir grūti, tāpat kā smilšu vai rūsas piesārņojumu.
Viņš uzsver, ka 90% gadījumu, kad ir problēmas ar degvielu, pie vainas esot ūdens. Problēmu veicinot, piemēram, tukšas bākas – jo bāka tukšāka, jo vairāk vietas, kur veidoties kondensātam, tāpēc svarīgi uzpildīties, pirms bāka ir tukša.
“Vairākus gadus tas viss krājas, bet vainīgs, protams, ir pēdējais degvielas tirgotājs.” G. Titovs arī norādīja, ka visi degvielas parametri jāskata kopā, tos nedrīkst izdalīt.
“Runājot par dīzeli, parasti domājam par cetānskaitli. Lai to pārbaudītu, degviela ir jādedzina – šī procedūra maksā apmēram 1000 eiro. Pārējās metodes ir tikai indikatīvas. Atceroties raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”, viņi lietoja tieši indikatīvos mērījumu risinājumus, kuri maksā pārdesmit eiro.”
“Tie nav neprecīzi, bet tas ir tāpat kā ielikt pirkstu ūdenī, lai saprastu, vai tas ir auksts vai silts, – precīzu temperatūru tā noteikt nevar. To pašu cetānskaitli var uzlabot dažādos veidos, bet jāatceras, ka, to uzlabojot, cieš citi parametri, piemēram, eļļošana, kas rūpējas par to, lai nebūtu pastiprināts motora nodilums.”
“Jo cetānskaitlis būs augstāks, jo eļļošana būs mazāka. Var degvielā izmantot vairāk smagās frakcijas, kas motoru padarīs nedaudz jaudīgāku, bet negatīvi ietekmēs degvielas aukstuma noturību – ātrāk veidosies parafīns, kas aukstā laikā aizsprostos dzinēju. Tāpēc ļoti svarīgi visus parametrus sabalansēt, kā arī tos skatīt kopā, nevis atrauti.”
Līdzīgi esot arī ar benzīnu, kas satur benzolu – videi kaitīgu vielu. Savukārt benzīnam benzols ir vēlams. Atkal liekot meklēt balansu starp to, kas ir labs dzinējiem un kas ir labs videi.
Arī A. Andrianovs norādīja, ka degvielas kvalitāte ir mijiedarbība starp vairākiem kvalitātes parametriem, tāpēc paņemt vienu parametru, to īpaši izcelt un uz tā pamata izdarīt secinājumus nebūtu īsti korekti.
Naftai un rūpnīcai nav nozīmes
Cik liela loma degvielas kvalitātē ir pašai naftai, kā arī naftas pārstrādes rūpnīcām? G. Titovs uzsver, ka teju nekāda, jo katrs degvielas tirgotājs degvielas ražotājam pieprasa sev nepieciešamo degvielu ar noteiktu kvalitāti.
Ja tā neatbilst gaidītajam, tā tiek sūtīta atpakaļ. Ja Krievijā vai Arābijas pussalā no zemes dzīlēm nāk ārā ar sēru bagātāka nafta nekā citur, pārstrādes procesā tāpat to pārstrādā degvielas tirgotājam nepieciešamajā kvalitātē.
“Nafta nav visur vienāda. Degvielas kontekstā var atšķirties policiklisko arēnu daudzums un sēra saturs. Sērs ir kaitīgs videi, bet dzinējam tieši otrādi, jo nodrošina papildu eļļošanu dzinējam.”
“Circle K” pārstāvis norādīja, ka pēdējo septiņu gadu laikā no “Orlen” piederošās naftas pārstrādes rūpnīcas Mažeiķos nav saņēmis nevienu nekvalitatīvu degvielas kravu, bet vienīgā kļūda tolaik nav bijusi saistīta ar degvielu, bet ar drošības noteikumu pārkāpšanu, to pārvadājot.
“Ražotājs zina, ka mēs sliktu degvielu nepieņemsim, tāpēc viņi jau paši veic dažādus testus. Vairākos posmos tos veicam arī mēs paši.”
Gandrīz visa degviela – no Mažeiķiem
Bieži vien runā par to, ka Mažeiķu naftas pārstrādes kompānijā ražojot sliktāku degvielu nekā citur, tomēr tam neesot nekāda pamata.
“”Porsche” un “Škoda” arī ražo vienā fabrikā Slovākijā, vienīgi materiāli ir citi. Ko fabrikā pasūtīsi, to viņi saražos. Katru gadu domājam, vai mainīt degvielas ražotāju, katru gadu ir iepirkums un izskatām vairākas versijas no tālākām un tuvākām zemēm,” sacīja G. Titovs.
“Orlen” ražoto degvielu izmanto arī “Virši-A”, ar kuru uzņēmumam ir jau daudzu gadu sadarbība. Uzņēmumā Lietuvā ražoto degvielu sauc par kvalitatīvu.
“”Orlen” Lietuvas rūpnīca darbojas ne tikai Baltijas mērogā, bet arī starptautiskajā tirgū – aptuveni 30% saražotās degvielas tiek realizēta Baltijas tirgū, savukārt pārējais apjoms tiek eksportēts uz citām Eiropas Savienības valstīm. Degvielas kvalitāti nenosaka tas, kurā valstī atrodas rūpnīca, bet gan tas, vai rūpnīca ražo standartam atbilstošu degvielu,” norādīja A. Andrianovs.
Latvijā degvielas tirgotāji lielākoties izmanto Lietuvā ražotu degvielu. Vienīgais izņēmums ir “Neste”, kam degvielu piegādā no sava pārstrādes uzņēmuma Somijas pilsētā Porvo.
No Somijas degvielu ved uz Rīgas termināli, no kurienes degvielu transportē arī uz Lietuvu. Degvielas pārstrādei tiek izmantota nafta gan no Ziemeļjūras, gan Krievijas.
“Somijā ražo vienu degvielu gandrīz visām valstīm, kurās esam pārstāvēti. Paši pievienojam arī ķīmiskās vielas, lai uzlabotu degvielas kvalitāti, laboratorijās to arī pārbaudām. Katrs ražotājs izvēlas savas piedevas, kuras nodrošina jaudas vai patēriņa izmaiņas.”
“Mēs ar Somijas laboratoriju atrodam, mūsuprāt, ideālāko risinājumu. Tas gan var mainīties, ja tirgū ir kādi jauninājumi, bet galvenais, lai mašīnās nokļūtu labākā degviela. Mums ir augstas prasības, viņiem ir augstas prasības, un gadu laikā viss process ir izstrādāts līdz perfekcijai.”
“Tāpat nevar neminēt arī degvielas piegādi, kas ir ļoti svarīga un kurai nemitīgi sekojam līdzi. Mums ir pieci produkti, ar kuriem nedrīkstam kļūdīties,” sacīja “Neste Latvija” valdes loceklis Armands Beiziķis.
Degvielai mēdz būt divu veidu piedevas – “bio” piedevas un degvielas kvalitāti uzlabojošās piedevas.
“Circle K” gadījumā “bio” piedevas jau esot piejauktas degvielas ražošanas procesā. Dīzelim tas ir t. s. “feims”, bet benzīnam – etanols. Savukārt, runājot par degvielas kvalitātes uzlabošanu, pievieno, piemēram, nogulšņu kontroles piedevu, kas palīdz dzinējam attīrīties, noņem nodeguma slāni un samazina izmešu daudzumu.
