Latvijas Banka saglabājusi inflācijas prognozi šim gadam 9% apmērā 26
Latvijas Banka saglabājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam 9% apmērā, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.
Nākamajos trijos gados inflācija prognozēta ap 2%, tostarp 2024.gadā Latvijā gada vidējā inflācija prognozēta 2% apmērā, 2025.gadā – 2,3% apmērā, bet 2026.gadā – 1,8% apmērā.
Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka inflāciju ietekmējošo faktoru vidū ir valdības lēmumi par netiešo nodokļu palielināšanu, kā arī par elektrības sadales tarifu pieauguma ierobežošanu. Taču gan inflācijas prognožu lejupvērsto korekciju, gan pārnesi arī uz pamatinflāciju galvenokārt ietekmē pieņēmumi par zemākām, nekā iepriekš lēsts, globālajām dabasgāzes, naftas un pārtikas cenām.
Pamatinflācija visā prognožu periodā saglabāsies noturīgi augstāka (3-5%) nekā kopējā inflācija spēcīgā algu kāpuma dēļ, prognozē Latvijas Bankā.
Vidējā termiņā ekonomiskā aktivitāte palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka. Tas darbinieku trūkuma apstākļos saglabās noturīgi augstu algu kāpumu – virs 7%.
Latvijas Bankā skaidro, ka šāds ilgstoši straujš algu pieaugums, kas ir straujāks nekā tirdzniecības partnervalstīs un kas pārsniedz produktivitātes kāpumu, pasliktina izmaksu konkurētspēju un palielina eksporta snieguma vājināšanās risku.
Latvijas Bankas pārstāvji informē, ka atbilstoši jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm gaidāms, ka inflācija eirozonā nākamajā gadā pakāpeniski samazināsies un 2025.gadā tuvosies ECB Padomes noteiktajam 2% mērķim.
ECB Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes, tostarp noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, kas pašlaik ir 4%, šobrīd atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu.
Turpmākie lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, tostarp, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.
ECB Padome šonedēļ nolēma turpināt Eirosistēmas bilances normalizēšanu, paredzot 2024.gada otrajā pusgadā sākt samazināt pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmas portfeli vidēji par 7,5 miljardiem eiro mēnesī.
