Latvijas Bankas zaļie baroni apdraud Latvijas iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtiku 0
Normunds Šmits, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
Šā gada pavasarī lauksaimnieki pavisam nejauši konstatēja, ka Latvijas Banka (LB) savā tīmekļvietnē ir publicējusi un Latvijas komercbankām izsūtījusi kopā ar anonīmiem dabas zinātniekiem izstrādātos Ieteikumus dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai. LB nebija uzskatījusi par vajadzīgu ar šo dokumentu iepazīstināt ne Zemkopības ministriju, ne lauksaimniekus un mežsaimniekus. Īsumā – ieteikumi izstrādāti, lai kredītiestādes varētu novērtēt lauksaimnieku un mežsaimnieku saimnieciskās darbības ietekmi uz dabas daudzveidību, un tie kredītiestādēm būs jāņem vērā, lemjot par kredītu izsniegšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares uzņēmumiem.
Zemkopības ministrija un lauksaimnieki ir vienisprātis, ka šādi LB biodaudzveidības ieteikumi kredītiestādēm var negatīvi ietekmēt finansējuma pieejamību lauksaimniekiem un mežsaimniekiem un radīt jaunus, nelabvēlīgākus nosacījumus kredītu saņemšanai. LB izstrādāto vadlīniju ietekmē var mazināties komercbanku izsniegto kredītu apjoms saimnieciskās darbības veikšanai, kas, savukārt, var radīt būtiskas finansiālas grūtības Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumiem.
LB vadlīniju būtību var raksturot vienā teikumā – sliktākajā gadījumā tās var negatīvi ietekmēt Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru konkurētspēju, stabilitāti un attīstības iespējas, tūkstošiem cilvēku nodarbinātību un iztiku lauku reģionos, kā arī valsts ekonomiku kopumā. Turklāt šie ieteikumi ir pretrunā valdības mērķim mazināt birokrātiju, jo tie var prasīt papildu dokumentu, izziņu, atskaišu un apliecinājumu sagatavošanu, tādējādi sarežģījot darba procesus, kavējot attīstību un paplašinot birokrātiskās procedūras.
Izstrādājot šos ieteikumus, LB ir ignorējusi sabiedrības un nozaru iesaisti tik nozīmīga dokumenta tapšanā, jo nav konsultējusies ne ar lauksaimnieku un meža nozares nevalstiskajām organizācijām, ne ar Zemkopības ministriju un Ekonomikas ministriju. Vienīgie LB konsultanti bijuši mistiski dabas zinātnieki, kuru vārdus LB līdz šim ir atteikusies publiski nosaukt. Savukārt ieteikumu autors – LB ilgtspējības vadītājs Edvards Kušners – ir zināms kā aktīvs zaļā kursa ideju aizstāvis, kurš LB politikā cenšas ieviest ar klimata un vides jautājumiem saistītas prasības, manuprāt, nepietiekami izvērtējot to lietderību un iespējamo ietekmi uz ražojošajām nozarēm un valsts ekonomiku kopumā.
Kā zināms, tieši lauksaimnieki nodrošina Latvijas sabiedrību ar ikdienā nepieciešamo pārtiku – sākot ar kartupeļiem, kas uz mūsu šķīvjiem nonāk no Latvijas laukiem, un beidzot ar sieru, kura ražošana pēc piena iegūšanas saimniecībā turpinās pārtikas pārstrādes uzņēmumā. Pārtikas nodrošinājums ir īpaši svarīgs pašlaik, kad netālu no Latvijas notiek karš un neprognozējami notikumi tuvākā vai tālākā nākotnē var radīt situāciju, kurā pārtikas apgādē mums vēl vairāk būs jāpaļaujas uz vietējiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Un tieši šādā laikā Latvijas Banka nāk klajā ar saviem ieteikumiem komercbankām par lauksaimnieku un mežsaimnieku kreditēšanu.
Aptuveni ceturtdaļgadu pēc ieteikumu publiskošanas, 31. augustā, LB prezidents Mārtiņš Kazāks un LB ilgtspējības vadītājs Edvards Kušners ieradās Zemkopības ministrijā, lai tiktos ar zemkopības ministru un lauksaimniecības un mežsaimniecības nevalstisko organizāciju vadību. Tikšanās laikā valdīja nokaitēta atmosfēra, kurā Kazāks un Kušners skaidroja savus ieteikumus kredītiestādēm un centās pārliecināt lauksaimniekus un mežsaimniekus par to nepieciešamību. Diskusija nonāca pat līdz apgalvojumam, ka komercbankas šos ieteikumus, iespējams, nemaz neņemšot vērā un ka visa saceltā jezga esot vien kļūme saziņā jeb komunikācijā.
Katram dokumentam ir savs vārds un uzvārds – tā radītāji. Šo ieteikumu gadījumā tie ir Kušners un Kazāks. Nav skaidrs, kas vēl ir nepieciešams, lai abi atzītu pieļautās kļūdas, tās izlabotu un beidzot vairāk pievērstos tam, kas centrālajai bankai ir jādara, – Latvijas ekonomikas stabilitātei un attīstībai.
Diemžēl abi joprojām stūrgalvīgi paliek pie sava. Kauns, ka Kazāks ir kārtējā amatpersona, kas neizdarību un neprofesionalitāti cenšas piesegt, aizbildinoties ar trūkumiem komunikācijā. Lai visiem ir skaidrs – nekāda komunikācija nevar palīdzēt, ja pats produkts, par kuru jākomunicē, ir nekvalitatīvs un kaitīgs. Šis LB brāķis pašai Latvijas Bankai ir vai nu jāatsauc, vai arī jēgpilni jāpārstrādā.
Jautājumus raisa arī mistiskie dabas zinātnieki, kuru vārdi joprojām netiek atklāti. Kāpēc, izstrādājot dokumentu, kas var tik būtiski ietekmēt uzņēmējdarbību un ekonomiku, LB neatklāj tā izstrādē iesaistītos ekspertus? Kāpēc netika pieaicināti zinātnieki un eksperti no lauksaimniecības, mežsaimniecības un ekonomikas jomām? Kāpēc nenotika plašāka diskusija ar nozarēm? Kāpēc šāds dokuments tapa bez savlaicīgas un atklātas sabiedrības un nozaru iesaistes?
Šāds darba stils, kurā centrālā banka vienpusēji izvēlas vienas jomas ekspertus un bez pilnvērtīgas dialoga ar skartajām nozarēm izstrādā dokumentu, kas var būtiski ietekmēt tautsaimniecību, nav ne pieņemams, ne atbalstāms. Latvijas Bankai nav jākļūst par zaļā radikālisma pionieri. Ja LB nav pamanījusi, Latvijai netrūkst arī citu ar ekonomiku saistītu problēmu, kuru risināšanai centrālās bankas kompetence un resursi būtu ļoti nepieciešami.
Lieki piebilst, ka Zemkopības ministrija, lauksaimnieki un mežsaimnieki ir kategoriski pret šādu pieeju. Šādas vadlīnijas nedrīkst palikt pašreizējā redakcijā. Tāpēc mēs darīsim visu iespējamo, lai šis – pret ražojošo nozaru interesēm un Latvijas ekonomikas attīstību vērstais dokuments – tiktu atsaukts vai pēc būtības pārstrādāts.
Ja Latvijas Banka pati nespēj atzīt pieļautās kļūdas un dokumentu jēgpilni pārstrādāt, tā vieta ir papīru smalcinātājā un vēstures mēslainē.
Pašu produkts – pašu spēks! Lūk, tā.
