“Tas tika darīts speciāli!” Rajevs skaidro, ko ASV vēlējās pateikt, caur Rīgu lidojot tieši ar militāro C-17 0
Ja ASV ārpolitikā šobrīd galvenais princips ir “Amerika pirmajā vietā”, tad arī sarunās ar Krieviju jāskatās uz Vašingtonas prioritātēm. Saeimas deputāts un NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs uzskata, ka ASV šobrīd lielākās problēmas rada nevis karš Ukrainā, bet konflikts ar Irānu un situācija Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā.
“Ja tas ir amerikāniski centrēts, centriskas darbības un Amerikas intereses ir pirmajā vietā, jautājums – tad kur Amerikai ir vislielākās problēmas? Ne Ukrainas karš. Amerikas galvassāpes ir konflikts ar Irānu un vispār situācijas atrisināšana tuvējos Austrumos un Persijas līča reģionā,” sacīja Rajevs.
Viņš pieļauj, ka tieši šis jautājums varēja būt viens no galvenajiem sarunu tematiem. Publiskajā telpā izskanējušas arī
konspirācijas teorijas par iespējamu darījumu – Krievija nepalīdz Irānai, bet ASV savukārt mazina palīdzību Ukrainai.
Rajevs šādam scenārijam netic:
“Es domāju, ka tai teorijai nav vispār nekāda pamata,” piebilstot, ka lielajā politikā šāda veida vienošanās principā ir iespējamas, taču šis, viņaprāt, nav tāds gadījums.
Vienlaikus Rajevs uzskata, ka sarunās tika skarti vairāki jautājumi – ne tikai Irāna un Ukraina, bet arī informācijas apmaiņa un konkrēti cilvēki. Viņaprāt, uzmanību piesaista arī ASV pārstāvja ierašanās Rīgā ar militāro transporta lidmašīnu C-17.
“Kāpēc kāda velna pēc vajadzēja lidot ar militāro transporta lidmašīnu C-17, kad jūs absolūti mierīgi varējāt atlidot ar ļoti ērtu Gulfstream
vai kaut kādu citu luksusa lidmašīnu, kura tad neizrādītu nekādu nepiesaistītu uzmanību? Tas bija izdarīts speciāli,” sacīja Rajevs.
Viņš uzskata, ka šādai ierašanās formai varēja būt arī simboliska nozīme. Tomēr Rajevs brīdina, ka Latvijai nevajadzētu uzskatīt, ka visa šī spēle notiek tikai ap mums. “Es domāju, ka mēs atkal esam pārāk eirocentriski un skatāmies tikai uz savām problēmām.
Es domāju, ka mēs esam daļa no lielās spēles, bet tā spēle ir būtiski lielāka nekā tikai mūsu teritorija,” viņš sacīja.
Vienlaikus nav skaidrs, vai ASV ar šo vizīti izdevies panākt vēlamo efektu. Ja mērķis bija izdarīt spiedienu uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Rajevs pagaidām neredz pazīmes, ka tas būtu izdevies. “Līdz galam mēs nezināsim, kas tad tur tika runāts,” viņš sacīja, piebilstot, ka vairāk par notikušo, iespējams, varēs uzzināt tikai nākotnē.
Pēc Rajeva teiktā, Krievijas reakcija drīzāk liecina par pretējo – Krievijas amatpersonu izteikumi kļuvuši asi, tostarp Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāves Marijas Zaharovas paziņojumi par iespējamu atbildi Lielbritānijai. Tomēr līdz šim skaļajiem draudiem neesot sekojušas atbilstošas darbības. Tāpēc, kā norāda Rajevs,
šobrīd notikušais joprojām ir “mīklā tīts pasākums”, un tikai laiks parādīs, vai šis kontakts ASV un Krievijas attiecības būs pietuvinājis mieram
vai, gluži pretēji, vēl vairāk no tā attālinājis.
