Latvija 30 gadus veģetēja ar nepareizu biznesa modeli. Rungainis nosauc, kas bija pati lielākā problēma 0
Latvijas ekonomikas attīstību joprojām ietekmē pagātnes izvēles, un viena no būtiskākajām problēmām ir bijusi pārāk ilga orientēšanās uz Krievijas ekonomisko telpu. Tā TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” sacīja uzņēmējs un investors Ģirts Rungainis.
Viņš uzskata, ka īpaši nozīmīgs ir mantojums no laika pēc neatkarības atjaunošanas – aptuveni no 1990. līdz 2010. gadam. Toreiz būtiska Latvijas biznesa stratēģija bija izmantot ģeogrāfisko atrašanās vietu, lai saglabātu saikni ar Krievijas ekonomiku, vienlaikus atrodoties ārpus Krievijas un īstenojot neatkarīgu politiku.
Šo modeli savulaik spilgti raksturojis Andris Ruselis, runājot par naudas un preču pārvietošanu: “Lejot šķidrumu no spaiņa spainī, vai berot beramkravu no spaiņa spainī, un pārkrāmējot naudas paciņas, priecājāmies, ka rokas paliek taukainas kā anekdotē,” sacīja Rungainis.
Pēc viņa teiktā, laika gaitā kļuvis skaidrs, ka šis Latvijas biznesa attīstības virziens ir bijis strupceļš. Tāpēc nepieciešams meklēt pilnīgi citus izaugsmes avotus.
Otra būtiska problēma, pēc Rungaiņa domām, ir Latvijas uzņēmējdarbības pārāk lielā orientācija uz vietējo tirgu. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju pārāk liela daļa uzņēmējdarbības esot vērsta uz preču un pakalpojumu dārgu pārdošanu Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valstij un pašvaldībām.
Tas nozīmē, ka liela daļa ekonomiskās enerģijas tiek patērēta iekšējā apritē, nevis radot produktus un pakalpojumus, kurus iespējams pārdot ārpus Latvijas.
Rungainis uzskata, ka šobrīd iespējas ir daudz plašākas. Zināšanas un prasmes, apvienojumā ar globāli pieejamiem resursiem, ļauj radīt produktus un pakalpojumus, kurus iespējams pārdot visā pasaulē.
“Pasaules ekonomika tik laba nekad nav bijusi, jo ar zināšanu un prasmju palīdzību un salīdzinoši ierobežotiem resursiem, kas ir globāli pieejami, tagad ir iespējams radīt pakalpojumus un piedzīvojumus, ko var globāli dārgi pārdot,” sacīja uzņēmējs.
Tomēr tieši zināšanu un prasmju trūkums, viņaprāt, joprojām ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijai šajā virzienā neveicas tik labi, kā gribētos.
