Latvijas ceļos – visu laiku raženākais rudens 8
Sals tikai mazliet pabaidīja, un ražas laiks Latvijas ceļu būvē var atkal turpināties ar pilnu sparu. Precīzi kontrolskaitļi tātad vēl tikai būs, bet prognoze rāda – šis paveikto darbu apjoma ziņā būs visu laiku labākais gads.
Nojaušot skeptiķu un pesimistu replikas, atgādinām dažus skaitļus. Lai matus neskaldītu, noapaļosim. “LVC” pārziņā ir 20 000 km ceļu (no 72 000 pavisam valstī). Aptuveni puse no tiem asfaltēti. Pēc dažādām empīriskām un teorētiskām kalpošanas laika aplēsēm jau sen zināms, ka vismaz tūkstotis kilometru ik gadus būtu jāatjauno, lai saimniecības kopējais stāvoklis nepasliktinātos. Padomju laiku Latvijā ik gadus tika atjaunoti vai rekonstruēti aptuveni 800 km asfalta segas. Neatkarīgās Latvijas pirmsākumos finansējums šiem darbiem bija niecīgs, remontu apjoms nokritās līdz dažiem desmitiem kilometru gadā. Ap 95. gadu apjoms pakāpeniski pieauga līdz 490 kilometriem 1999. gadā. EB finansējumam beidzoties, atkal bija kritums, taču tika izveidots autoceļu fonds, un apjoms atkal auga līdz 300 km gadā. Tad (2004. gadā) “Jaunā laika” valdība “nokāva” autoceļu fondu, un turpmākie kontrolskaitļi tikai reizi (2011. gads) pārsniedza 600 km.
Šogad būvnieki strādājuši vairāk nekā 1000 km ceļu – tāds skaitlis sasniegts pirmo reizi. Kā tas izdevās, ja finansējums nav būtiski audzis? Skaidro “Latvijas valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Pirmkārt, ar lētāku atjaunošanas paņēmienu (virskārtas reciklēšana) izmantošanu prāvos ceļu posmos ar bojātu asfalta segumu, bet pietiekami stipru pamatni.
Otrkārt, kvantitatīva un kvalitatīva būvnieku konkurence. Konkursos vidējais dalībnieku skaits bija ap astoņi. Rezultātā jau kopš gada sākuma prognozēto cenu samazinājums sasniedza 10, pat 30 procentus. Uz tā rēķina mēs spējām sludināt papildus iepirkumus jauniem objektiem.
Treškārt, un tas globāli. Naftas produktu cenas pasaulē. Veicām savu pētījumu – jau tās vien šogad deva objektīvu 10 – 15% ekonomiju.
Pārējais – skarba celtnieku konkurence un taupība, kas gan nevar cenas pazemināt bezgalīgi. Neesam arī ieinteresēti, lai tāds kariņš novājina uzņēmējus. Viņu peļņai jābūt normālai, jānodrošina attīstības iespējas.
Visaugstākā līmeņa kvalitātes kontrole
Skaidrs, ka šādas konkurences apstākļos tā absolūti nepieciešama. Tādēļ esam izveidojuši un mērķtiecīgi stiprinājuši savu autoceļu kompetences centru. Mums tagad ir vairāk nekā 60 akreditētas kvalitātes kontroles metodes, mēs esam pirmā un vienīgā valsts ceļu administrācija Eiropā, kurai ir savs grunts radars, ko izmantosim arī pirms projektēšanas sākuma.
Radara lietošana pēc piegādātāju (somi) veiktā apmācības perioda jau sākusies.
Šajā gadā notikušas vairāk nekā 11 000 kvalitātes pārbaudes – gan gatavā produkta (asfaltbetona seguma), gan izejmateriālu (visu – smilts, šķembas, naftas produkti), gan virsmas līdzenuma. Ja konstatētas atkāpes, darbus nepieņemam, neapmaksājam. Būvniekam attiecīgais posms jāpārstrādā uz sava rēķina.
No 1. oktobra esam nedaudz mainījuši arī iepirkumu principus. Lētākā piedāvājuma princips vairs nebūs vienīgais un izšķirošais. To papildina “saimnieciski izdevīgākais piedāvājums”, kurš var uzvarēt arī tad, ja ir dārgāks.
Piemēram, projektēšanā (tur jauninājums jau ieviests) – cena ir puse no kritērija, otru pusi veido izpildes laiks, projekta virsvadības kvalitāte u. c. Būvniecībā (ieviesīsim tuvākajā laikā) arī izpildes laiks, vēl garantijas laiks, kurš, protams, nevar būt utopisks, bet 10 gadus sasniegt var. Un tas pasūtītājam var būt būtiskāks nākotnes ieguvums nekā zemākā cena šobrīd.
“Problēmu objekti”? Sabile, protams.
Būvdarbi autoceļā Līgas–Kandava–Veģi (P130) tika sākti šovasar – lai novērstu zemes noslīdējumus autoceļa posmos starp Kandavu un Sabili. Tika pilnībā noņemts ceļa segums, tika padziļināts ierakums un atsegta vieta gabionu atbalstsienas izbūvei, kā arī nojaukta vecā atbalstsiena.
Bet – bez atbalsta kalns, kas atrodas blakus ceļam, kļuva kustīgs, un pēdējo dienu lietavas ir veicinājušas un paātrinājušas kalna noslīdēšanas procesu. Esam piesaistījuši ģeoloģijas speciālistus, lai veiktu kalna izpēti un uzmērīšanu. Jau ir saņemts viņu priekšlikums nogruvumu norakt un samazināt nogāzes slīpumu.
Lai arī konkrētais būvobjekts nav liels, tas ir īpaši sarežģīts veicamo darbu, kā arī lielā zemes apjoma dēļ. Pašreiz “LVC” risina sarunas ar zemes īpašnieku, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt koku izciršanu un zemes norakšanu.
Darbus veic SIA “Saldus ceļinieks”. Līguma cena: 757 865 EUR, ieskaitot PVN.
Darbi sākti šā gada 18. augustā, un tos plānots beigt 2015. gada maijā.
Paredzams, ka šogad darbi turpināsies arī novembrī. Autoceļa posms satiksmei slēgts, tiek izmantots apbraucamais ceļš maršrutā Sabile–Matkule–Pūces–Plosti (vietējie autoceļi V 1402 un V 1474).
Par nākamo gadu
Budžeta (gan Eiropas, gan Latvijas) “bāze” skaidra. Nav vēl skaidrs, protams, papildus ierosinājumu liktenis (tie ir gandrīz 50 miljoni eiro). Tomēr galvenie 2015. gada objekti jau tagad ir zināmi, un iepirkuma procedūras sākam agrāk. Jau tagad – nākamajam gadam. Tas neapšaubāmi celtniekiem dos vēl vienu iespēju ekonomēt (laikus pasūtīti materiāli ir lētāki).
Lai garantijas prasības turpmāk nevarētu apšaubīt pārkrautu kravas auto radītu pārslodžu dēļ, visu gadu strādājam pie metodikas “svēršana gaitā”. Un tāda Latvijā noteikti būs. Kaut vai pēc Lietuvas (pie Klaipēdas) parauga, kur mobilā ierīce detektē aizdomīgus objektus un novirza tos uz oficiālas svēršanas laukumu.
Te jāatzīmē, ka pārāk smags transports ir kaitīgs ne tikai segumiem, tiltiem un viaduktiem šādas slodzes var būt pat traģiski bīstamas.
Vēl viena modernā tehnoloģija, kuru šoziem izmantosim kustības drošības uzlabošanai, ir mūsu informācijas iekļaušana globālajā WAZE sistēmā. Kas pamēģinājuši, zina – jau tagad savā telefonā varat redzēt ceļu remontu vietas un prognozēto kavējuma laiku. Ziemā WAZE brīdinās arī par seguma stāvokli, apledojumu, sniegu.
Bet – vai Latvijā labi kādreiz būs visi ceļi?
Skaidrs, ka šā gada galvenie panākumi ir gūti uz maģistrālēm, kurās (apliecinot ekonomikas kaut lēnu, tomēr izaugsmi) satiksmes intensitāte pēdējos divos gados ir augusi par vairāk nekā 10 procentiem. Terehovas virziens. Liepājas šoseja, Valmieras šoseja… No Jelgavas uz Lietuvas robežu – šī nu tagad ir vieta, kurā varam teikt, ka risas sākas Lietuvā, nevis otrādi. Četri citi robežceļi – salīdzinājums mums par sliktu. To novērst varēsim divu gadu laikā.
Prioritāri tātad nākamgad būs virzieni uz robežu – no Salacgrīvas uz Igauniju, no Liepājas uz Lietuvu… Starp citu, atkal varam prognozēt “skandālu” par laba ceļa remontu – atjaunosim segumu “Via Baltica” pie Baltezera. Atjaunosim ne tikai tāpēc, ka to prasa ceļa būvi finansējusī Eiropa, bet arī līdzekļus taupot. Savlaicīga profilakse ir lētāka par vēlāku kapitālu remontu.
Bet par “visiem ceļiem” – ir jāsaprot, ka liela daļa no mūsu satiksmes infrastruktūras izcilā blīvuma ir “sociāli ceļi”, kuros kustības intensitāte ir tik maza, ka to uzturēšanai un būvei tieša ekonomiska pamatojuma nav. Ekonomiska nav, bet – uz skolu jātiek, ātrajai palīdzībai piebraukt jāvar… Šo problēmu risinājums un finansējums, cerams, būs viena no jaunās valdības prioritātēm.
